Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_29-seq322> ?p ?o. }

• 2004_01_29-seq322 type Speech.
• 2004_01_29-seq322 number "322".
• 2004_01_29-seq322 date "2004-01-29".
• 2004_01_29-seq322 isPartOf 2004_01_29.
• 2004_01_29-seq322 spokenAs 37.
• 2004_01_29-seq322 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien šis būs jau otrs politisks lēmums, kuram faktiski nav nekāda pamatojuma, jo nav neviena Eiropas Savienības lēmuma, kas aicinātu mūs denonsēt šo līgumu ar Taivānu. Tas liecina vien par to, ka mums nav normālas ārpolitiskās koncepcijas un ka savās ārlietu pamatnostādnēs mēs svārstāmies gadu no gada. Pēc šodienas balsojuma par komunistiem, kuri nu varēs piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, šis acīmredzot būs līdzīgs balsojums. Vai ir kaut kāda vajadzība mums šodien kaut ko mainīt? Es gribētu pateikt, ka pagājušajā gadā ne ar vienu valsti nav palielinājusies tirdzniecība... varbūt vienīgi ar Slovākiju, kā arī ar Taivānu. Pagājušajā gadā Latvijas tirdzniecības ar Taivānu kopējais apjoms naudas izteiksmē bija 27,8 miljoni dolāru. 27,8 miljoni dolāru - tas ir par 61,6% vairāk nekā 2002. gadā. Tātad gada laikā tirdzniecības apgrozījums ir pieaudzis par 61 procentu. Kaut kas līdzīgs ir bilancē tikai ar Slovākiju. Ne ar vienu citu valsti mums nekā tāda nav. Taivāna mūs interesē pirmām kārtām kā maza demokrātiska valsts, kura atbalstīja Latvijas neatkarību tad, kad vēl pastāvēja Padomju Savienība, bet pašreiz tā mūs interesē kā valsts ar ļoti attīstītu zinātniski tehnoloģisko potenciālu. Zinātnes un izglītības jomā mums pašreiz notiek ļoti spēcīga zinātnieku un studentu apmaiņa - 19 zinātnieki no Latvijas ir strādājuši un strādā Taivānas zinātniskās un pētniecības institūtos un universitātēs. Trīspusējais līgums par kopīgiem fondiem, kas domāti zinātniskajiem pētījumiem, un ko ir noslēgušas Latvijas un Lietuvas Izglītības un zinātnes ministrijas un Taivānas Nacionālā zinātņu padome, paredz veikt sešus kopīgus projektus. Šajos projektos ir iesaistīti 18 zinātniskie institūti un 36 zinātnieki visās trijās valstīs. Simts trīsdesmit - es atkārtoju - 130! - Latvijas valsts iestāžu darbinieki un studenti ir apguvuši Taivānā zinības, kas visvairāk ir nepieciešamas Latvijas ekonomikas attīstībai, piemēram, attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, nodokļu administrēšanu, zemes reformu, lauksaimniecību un vēl vesela virkne citu. Deviņpadsmit ķīniešu valodas pilna mācību kursa studenti no Latvijas Universitātes mācās vai ir mācījušies Taivānā. Šiem kursiem, šīm studentu mācībām Taivāna ir iztērējusi 240 tūkstošus ASV dolāru. No šā gada Taivāna mums piedāvā pēcdiploma studijas augsto tehnoloģiju nozarēs 7 programmās, arī tādās kā, piemēram, bioloģiskā ķīmija, bioinformātika, molekulārā medicīna, kur Taivāna ir viena no vadošajām valstīm pasaulē. Tieša sadarbība ir izvērsusies arī starp medicīnas studentiem, un jūs jau zināt, ka Stradiņa Universitātes Medicīnas fakultātes studenti varēja piedalīties Pasaules nacionālo studentu asociācijas rīkotajā asamblejā, kas pagājušajā gadā notika Taivānā. Daži vārdi par brāļu pilsētu sadarbību. Latvijā pašreiz trīs pilsētas ir noslēgušas sadarbības līgumus: Balvi - ar Taojuanu, Jelgava - ar Šinjinu un Rīga - ar Taivānas galvaspilsētu Taipeju. Šā sadarbības līguma ietvaros Taipejas pilsētas dome sponsorē ģimenes ārstu prakses vietu ierīkošanu, tā Rīgas Amatniecības skolai ir dāvinājusi datorklasi, Bāreņu centram - televizorus, Jaunatnes centram “Laimīte” - sporta iekārtas, kā arī finansējusi dažādu speciālistu apmaiņas braucienus. Es domāju, ka Klusā okeāna reģionā tikai ar Japānu mums ir līdzīga kultūras sadarbība. Otro gadu pēc kārtas notiek mūsu Nacionālās operas viesizrādes Taivānas pilsētās. Mēs zinām, ka arī Taivānas gleznotāji regulāri piedalās Cēsu plenēros, ir notikusi gleznotāju izstāde. Arī Latvijas mūziķes māsas Skrides trīs gados trīs reizes ir viesojušās ar saviem koncertiem Taivānā un tā tālāk. Šeit vēl varētu minēt gan bērnu zīmējumu izstādes, gan ļoti daudz ko citu. Es domāju, ka jūs to ļoti labi zināt. Tātad ir nākamais jautājums: kāpēc, pastāvot tik intensīvam ekonomikas un tirdzniecības apgrozījumam - 61% gadā - pēkšņi ir vajadzīgs šāds lēmums? Rūpīgi iepazīstoties ar tiem dokumentiem, kurus ir atsūtījusi Ārlietu ministrija, mēs redzam, ka šie dokumenti ir absolūti nesagatavoti. Tur, piemēram, tādās sadaļās kā “Vai ir izpētīts sabiedrības viedoklis?” “Konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām” visur ir ierakstīts, ka nekas tāds nav darīts, jo nevienu tas neinteresē. Bet pamatojums ir tāds, ka, iestājoties NATO - ieklausieties, cik smieklīgi! - iestājoties NATO -, ir svarīgs komunistiskās Ķīnas atbalsts, jo tā ir ANO Drošības padomes locekle. Varētu domāt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm NATO nav vajadzīgs šis atbalsts, kuras turpina apgādāt Taivānu ar ieročiem. Es gribētu teikt, ka mēs šeit nepārtraukti melojam sabiedrībai... Ārlietu ministrija ir melojusi. Piemēram, atverot Ķīnas vēstniecību, tika paziņots, ka tas ir vajadzīgs, lai Taivānā būtu misija. Līdz šim brīdim Taivānas uzņēmēji nevar dabūt savā valstī šīs vīzas iebraukšanai Latvijā. Mēs neievērojam Eiropas Parlamenta rekomendāciju par to, ka ar Taivānu ir jāuztur ierobežotas diplomātiskās attiecības, neierobežojot viņu diplomātus, atverot dažādas pārstāvniecības šajā valstī, atvieglojot vīzu režīmu un tā tālāk. Tātad runa faktiski šeit ir par politisko principu. Un es šeit gribētu pateikt viennozīmīgi, ka “Jaunā laika” vadībā šis tāpat kā iepriekšējais balsojums par teroristu pielaišanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir jauns politiskās prostitūcijas piemērs. Mēs esam aizmirsuši to, ka, paši būdami upuri, arī mēs cietām no komunistiskiem režīmiem, bet tagad Ķīna, lūk, tikai tāpēc nevarot noslēgt ar Latviju investīciju aizsardzības līgumu, ka mums ir šāds līgums ar Taivānu. Tātad mums ultimatīvā veidā tiek pieprasīts šo līgumu denonsēt, lai gan Latvijā kā Eiropas Savienības valstī arī bez jebkādiem līgumiem Ķīnas investīcijas tiks aizstāvētas. Diplomātiskā prakse mums, protams, ļauj neslēgt jaunus līgumus ar Taivānu, bet, ja mēs gribam kaut ko denonsēt, tad acīmredzot Ekonomikas ministrijai un Latvijas Attīstības aģentūrai būtu jāizstrādā kaut kādi starpministriju līgumi, ko mums gan sola, bet kas šinī gadījumā nav izdarīts. Tātad nekādā gadījumā pašreiz mēs šādu lēmumu nevaram pieņemt. Vēl daži vārdi varbūt par mūsu politisko morāli. Kā jau es teicu, lēmumi ir politiski, nevis juridiski. Un būtu ārkārtīgi interesanta situācija, ja mēs, piemēram, šeit paziņotu, ka mūsu Valsts prezidentei, Saeimas priekšsēdētājai vai Ministru kabineta priekšsēdētājam ir jābrauc vizītē uz Baltkrieviju. Tad mēs visi teiktu: “Tur taču nav cilvēktiesību! Tur taču, ziniet, nav brīvas preses, nav brīvu vēlēšanu!” Es tikai gribētu atgādināt, ka Baltkrievija (atšķirībā no komunistu Ķīnas) nav pagājušajā gadā nošāvusi vairākus tūkstošus cilvēku un nespīdzina savus pilsoņus ar elektrisko strāvu, kā tas notiek Ķīnā. Tātad Ķīnā nav ne brīvu vēlēšanu, ne cilvēktiesību, tur notiek reliģisku organizāciju vajāšanas, tur nav nevalstisku organizāciju. Taču tas absolūti netraucē mums kā pēdējai politiskai prostitūtai zemoties komunistiem un atkal lauzt kārtējo līgumu. Es gribētu nobeigt savu uzstāšanos vienkārši ar citātu no franču vakardienas avīzes, kuru jūs varat izlasīt “Dienā” (“Liberation” raksta, ka Francijai, kas, protams, ir liela valsts, ir ārkārtīgi svarīgi šie komunistu tirgi un nākotnes sadarbība, bet tajā pašā laikā nevajadzētu aizmirst arī politiskos principus. Šajā gadījumā mums šis ir pilnīgi nevajadzīgs lēmums. Mēs varam uzturēt soli pa solim labas attiecības arī ar Ķīnu, ar komunistisko Ķīnu, kur agri vai vēlu šī demokratizācija notiks, bet nevajag šādā veidā aizmirst savu pagātni un ir apkaunojoši piekāpties ultimatīvam spiedienam. Un mēs neesam arī Francija, kam miljardu tirgus būtu tik ļoti būtisks, jo mēs jau nespējam aizpildīt daudz mazāku valstu tirgus, kuri ir tepat blakus. Tā ka, es domāju, mums tomēr būtu svarīgi šajā gadījumā attīstīt attiecības, bet nesabojāt arī to, kas jau ir noslēgts, jo šis balsojums absolūti nav vajadzīgs. Es justos ārkārtīgi dīvaini, ja arī dažas nacionālas organizācijas, kas par tādām uzdodas, atbalstītu šo lēmumu. Mēs te arī dzirdējām no bijušās Ārlietu komisijas priekšsēdētājas, ka viņa aicināja šo lēmumu atbalstīt. Es domāju, ka mēs nekādā gadījumā šo lēmumu neatbalstīsim un turpināsim iepriekšējo politiku vai vismaz turpināsim ievērot tās konsekvences, ko mēs līdz šim brīdim esam ievērojuši. Paldies par uzmanību!".
• 2004_01_29-seq322 language "lv".
• 2004_01_29-seq322 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q822919.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q211.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q957126.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q2660080.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q37.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q193089.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q458.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q21625222.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q148.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q8889.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q8436.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q15628977.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q142.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q7184.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q15180.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q1357342.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q184.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q3154693.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q498407.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q179830.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q37470.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q30.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q214.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q17.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q98.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q22502.
• 2004_01_29-seq322 mentions Q1867.