Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_29-seq2> ?p ?o. }

• 2004_01_29-seq2 type Speech.
• 2004_01_29-seq2 number "2".
• 2004_01_29-seq2 date "2004-01-29".
• 2004_01_29-seq2 isPartOf 2004_01_29.
• 2004_01_29-seq2 spokenAs 37.
• 2004_01_29-seq2 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Kāda ir izveidojusies situācija šobrīd Latvijas ekonomikā un finansēs, un sabiedrībā? Ja jūs tiksities ar iedzīvotājiem jebkurā Latvijas vietā - neatkarīgi no tā, vai tie būtu Latvijas lauki vai Latvijas pilsēta -, šogad pirmā tēma, par ko jūs būsiet spiesti runāt, ir cenu pieaugums. Dramatiskais cenu pieaugums, kas skar Latviju, katru Latvijas iedzīvotāju. Un jo smagi tas skar iedzīvotājus, kuru ienākumi ir zemi, - pensionārus un ģimenes ar bērniem. Šī valdība, strādājot gadu, ir panākusi to, ka cenu pieaugums pirmās nepieciešamības precēm un pirmās nepieciešamības pakalpojumiem ir pieaudzis viena gada laikā vairāk nekā visos iepriekšējos četros gados kopā. Kādi ir skaitļi, ko ir publicējusi Statistikas komiteja? Iepriekšējā gadā - viena gada laikā! - preču un pakalpojumu cenu jeb iztikas groza cenu pieaugums bija 56 lati 32 santīmi. Varat salīdzināt ar to, kāda ir vidējā pensija Latvijā, - 60 lati. Tātad iepriekšējā gadā Latvijas pensionāram viena sava pensija bija jāiztērē, maksājot par cenu pieaugumu un pretī saņemot tādu pašu preču un pakalpojumu grozu, kādu iepriekšējā gadā varēja saņemt par ievērojami mazāku summu. Situācija ir dramatiska tanī ziņā, ka iedzīvotājus, it sevišķi tos cilvēkus, kam nav naudas, tas ved bezizejā. Pensionāru federācija, veicot starp pensionāriem aptauju, pie tam ļoti plašu, gan Rīgā, gan Latvijas lauku rajonos, ir konstatējusi vēl dramatiskāku situāciju. Pēc viņu aprēķiniem, cenu pieaugums nepieciešamo pakalpojumu finansēšanai ir gada laikā pieaudzis mēnesī vidēji par 7 latiem. Iepriekšējā gadā pensiju indeksācija bija vienreiz - novembrī, vidējā indeksācija bija 2 lati 46 santīmi, bet, lai iegādātos minimālo preču grozu, kā es jau minēju, gadā bija jāmaksā kopumā par 56 latiem vairāk. Ja mēs sareizinātu šos 56 latus ar visiem Latvijas iedzīvotājiem, mēs varētu dabūt summu, ko Latvijas iedzīvotājiem ir maksājusi Repšes atrašanās premjera amatā iepriekšējā gadā, tikai pēc šīs vienas pazīmes - neveiksmīgās darbības, kas novedusi pie cenu celšanās. Šī summa, ko Latvijas sabiedrībai ir maksājusi Repšes atrašanās amatā, ir 132 miljoni latu. Šobrīd Pensionāru federācija ir paudusi nepārprotamu viedokli, ka šis ir jautājums, kas ir jārisina neatliekami, jo cenu pieaugums šā gada sākumā turpinās un kļūst pat vēl straujāks. Palasiet jebkuru preses izdevumu, jebkuru avīzi, vai uzklausiet jebkuru ziņu aģentūru! Teiksim, vakardien benzīna cena kāpusi par pussantīmu, un kāps vēl par 3 santīmiem cena dīzeļdegvielai, kāps par pusotru santīmu benzīnam. “Latvijas Avīzē” rakstīts, ka maizes cena šogad celsies par 50% un tā tālāk. Tāpēc šis jautājums ir risināms neatliekami. Pensionāru federācija ir aicinājusi uz tikšanos visas Saeimā esošās frakcijas, un, kā es zinu, liela daļa to frakciju, kam šī problēma interesē, ir to jau izdarījušas. Tie, kam šī problēma varbūt nešķiet svarīga, nav atraduši tam laiku un nevēlas to darīt. Ko mēs piedāvājam? Mēs ierosinām atgriezties pie iepriekšējās prakses, ka atkarībā no cenu pieauguma, no tā, cik strauji aug cenas, tiek noteikts, cik bieži gadā tiek indeksēta pensija. Ja cenu pieaugums ir tāds kā šobrīd, tad indeksācijai šogad būtu jānotiek divas reizes - 1. maijā un 1. novembrī - , turklāt indeksācijas formulā ietverot cenu pieaugumu kā vienu sastāvdaļu plus pusi no reālās darba algas pieauguma. Tas nozīmētu, ka šogad pensiju indeksācija notiktu divreiz gadā. Indeksācijas apjoms katrā no šīm reizēm būtu vismaz 2,5 līdz 3 lati, tātad gadā līdz 6 latiem būtu indeksācija. Tas ļautu vienīgi dzēst cenu pieaugumu. Diemžēl pat šāda pensiju indeksācija neļautu palielināt iedzīvotāju reālos ienākumus. Tāpēc es aicinu šobrīd, it sevišķi šajā situācijā, kad valdībā ir notikušas pārmaiņas... ne jau “Jaunais laiks” vērtēs, kas un ko dara. Brigmanes kundze, sabiedrība vērtēs, vai “Jaunais laiks” ir krēslu partija, viena vadoņa partija, vai partija, kam interesē, kādas ir tās problēmas, kas ir šobrīd. Problēma ar cenu pieaugumu un pensionāru dzīves līmeņa pazemināšanos jūsu vadītās valdības laikā - tas šobrīd ir neatliekami risināms jautājums, tāpēc vērosim, Brigmanes kundze, jūsu rīcību.".
• 2004_01_29-seq2 language "lv".
• 2004_01_29-seq2 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2004_01_29-seq2 mentions Q822919.
• 2004_01_29-seq2 mentions Q211.
• 2004_01_29-seq2 mentions Q2660080.
• 2004_01_29-seq2 mentions Q8436.
• 2004_01_29-seq2 mentions Q1357342.