Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_22-seq2> ?p ?o. }

• 2004_01_22-seq2 type Speech.
• 2004_01_22-seq2 number "2".
• 2004_01_22-seq2 date "2004-01-22".
• 2004_01_22-seq2 isPartOf 2004_01_22.
• 2004_01_22-seq2 spokenAs 37.
• 2004_01_22-seq2 spokenText "Godātie deputāti! Ko paredz iesniegtais likumprojekts un kāpēc, mūsuprāt, tas būtu iekļaujams šodienas sēdes darba kārtībā? Sekojot līdzi tam, kā ir attīstījušies ekonomiskie un citi sociālie procesi, ir acīm redzams, ka šobrīd valstī cilvēkiem varbūt ir dažādas problēmas. Kā mēs to redzam divos pēdējos Dombura vadītajos raidījumos, vieniem interesē tas, kur nopirkt lētāk muižiņu, cik ļoti celsies šo īpašumu cena un cik lielus ņemt kredītus, turpretī citus cilvēkus nodarbina jautājums, kā izdzīvot straujās cenu celšanās apstākļos. Dati par pagājušo gadu rāda, ka cenu pieaugums, inflācijas piegums ir bijis pats lielākais kopš 1997. gada. Vēl dramatiskāka situācija veidojās saistībā ar iztikas minimuma preču un pakalpojumu pilnu grozu. Kā tad ir pieaugušas cenas precēm un pakalpojumiem, kas ir vajadzīgi pirmām kārtām, lai veiktu nepieciešamās darbības un šīs izmaksas, iepriekšējā gadā, ja skatām, piemēram, 2003. gada un 2002. gada decembri? Tās palielinājušās par 6,8 procentiem. Tas ir vidējais pieaugums mēnesī, jo atsevišķos mēnešos tas noticis 7 latu apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet vidējais izdevumu pieaugums mēnesī sastāda 4 latus 78 santīmus. Tātad iepriekšējā gadā pensionāram, lai iegādātos tādu pašu pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu grozu, ir nācies tērēt 56 latus 13 santīmus vairāk. Vakardien Latvijas Pensionāru federācija tikās ar Tautas partijas frakciju. Es tā saprotu, ka šāda vēlme tika izteikta visām frakcijām, un, protams, man šķita dīvaini - un es gribētu arī saviem kolēģiem frakcijā “Jaunais laiks” norādīt uz nebijušu precedentu -, ka frakcija “Jaunais laiks” šobrīd vienīgā ir atteikusies tikties ar pensionāriem. Ir izveidota darba grupa, un Latvijas Pensionāru federācija, kas pārstāv 600 tūkstošus cilvēku, nav izpelnījusies uzmanību, lai tiktu uzklausīta frakcijas “Jaunais laiks” sēdē. Es varu pateikt, ka tas ir nebijis gadījums iepriekšējo Saeimu un arī šīs Saeimas darbības laikā. Varbūt jūs, deputāti, to nezināt, bet es tomēr aicinātu līdz nākamajai sēdei uzklausīt šo cienījamo organizāciju un tās pausto viedokli. Un šos statistikas datus apstiprina arī Latvijas Pensionāru federācijas veiktie pētījumi, jo iepriekšējā gada 1. novembrī pensiju vidējā indeksācija notika 2 latu un 46 santīmu apmērā. Arī veicot izlases pētījumus dažādos Latvijas reģionos par to, cik tad pensionāriem ir pieaugusi neatliekamo izdevumu summa, tā diemžēl ir iegūta pat vēl lielāka, nekā uzrāda statistika. Latvijas Pensionāru federācija minēja 7 latus - summu, par cik vienam pensionāram vidēji ir pieauguši neatliekamie izdevumi. Un kāds tad ir secinājums? Simtiem tūkstošu pensionāru iepriekšējā gadā un arī šogad dzīve nav kļuvusi labāka, jo viņu reālie ienākumi ir būtiski samazinājušies. Tas skar ne mazāk kā 350-400 tūkstošus pensionāru. Minēšu varbūt arī to, ka, vērtējot valdības darbu, arī Valsts prezidente ir norādījusi, ka ir nepieciešamas prioritātes, skaidra darbības programma, jo ir acīm redzams, ka šādas augstas inflācijas apstākļos paši mazaizsargātākie iedzīvotāju slāņi - pensionāri un ģimenes ar bērniem, par kuriem mēs iesniedzām priekšlikumu iepriekšējā sēdē - ir īpaši jutīgi pret cenu celšanos, un šāda cenu celšanās ļoti pasliktina lielas sabiedrības daļas reālo pirktspēju, reālo dzīves līmeni. Tā, manuprāt, būtu pirmā lieta, kas nav pieļaujama. Ko tad mēs piedāvājam? Mēs piedāvājam atkarībā no inflācijas līmeņa vai cenu celšanās noteikt pensiju indeksācijas biežumu - to, cik bieži jānotiek pensiju indeksācijai. Pensiju indeksācija principā ir inflācijas vai cenu celšanās dzēšana, lai, paaugstinot pensiju par noteiktu summu, mēs garantētu to, ka pensionāru dzīves līmenis nekritīsies. Un, ja mēs skatāmies, kā attīstījusies pensiju sistēma, tad redzam, ka, pastāvot augstākas inflācijas līmenim, pensiju indeksācija ir notikusi reizi ceturksnī. Pēc tam, kad inflācija nokritās zem divciparu skaitļa līmeņa, indeksācija bija divreiz gadā. Protams, domājot par laiku, kad inflācija bija vidēji 2% un kad iztikas minimuma groza cenu pieaugums svārstījās no 1,2 līdz 2,4%, kā tas ir bijis pēdējos četros gados, gribu atzīmēt, ka viena gada laikā šai valdībai iztikas minimuma groza cenas ir izdevies pieaudzēt tik daudz, cik iepriekšējos četros gados kopā. Tā ka nevar jau teikt, ka nekas nav izdevies. Un šobrīd, pastāvot šādai paaugstinātai inflācijai, indeksācija ir jāveic vismaz divreiz gadā. Mēs piedāvājam universālu modeli: ja inflācija pārsniedz 3% un ir līdz 5%, tad indeksācija notiek divreiz gadā, praktiski tas būtu 1. maijā un 1. novembrī, bet, ja inflācija pārsniedz 5%, tad četrreiz gadā. Tas nozīmētu, ka šogad pensionāri saistībā ar indeksāciju 1. maijā saņems apmēram 2,5 latus. Uzskatu, ka visnekrietnāk ir nerūpēties par cilvēkiem, kuri ir visneaizsargātākie.".
• 2004_01_22-seq2 language "lv".
• 2004_01_22-seq2 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2004_01_22-seq2 mentions Q822919.
• 2004_01_22-seq2 mentions Q211.
• 2004_01_22-seq2 mentions Q8436.
• 2004_01_22-seq2 mentions Q1357342.
• 2004_01_22-seq2 mentions Q1250133.