Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_22-seq183> ?p ?o. }

• 2004_01_22-seq183 type Speech.
• 2004_01_22-seq183 number "183".
• 2004_01_22-seq183 date "2004-01-22".
• 2004_01_22-seq183 isPartOf 2004_01_22.
• 2004_01_22-seq183 spokenAs 5.
• 2004_01_22-seq183 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Kurā valodā es šobrīd jūs uzrunāju? Latviešu. Kāpēc es varu jūs uzrunāt mūsu latviešu valodā? Es esmu viens no tiem nedaudzajiem Saeimas deputātiem, kurš Latvijā nav dzimis un nav uzaudzis. Es esmu trimdā dzimis un trimdā uzaudzis, konkrēti Amerikā. Es dzīvoju valstī, kura, līdzīgi kā Latvija, par valsts naudu gādā visiem saviem pilsoņiem pamatizglītību. Un man tiešām ir jāsaka paldies tai valdībai, ka tā man sniedza šo te pakalpojumu. Esmu izgājis cauri līdz 12. klasei Amerikas valsts skolu sistēmā. Latvija, kā te jau Pīka kungs teica, dara, tieši to pašu - nodrošina saviem iedzīvotājiem izglītības pieejamību. Taču Amerikā man neviens nesniedza, kā saka, uz paplātes iespēju mācīties savā valodā, tas ir, latviešu valodā. Būdams bērns, es mājās runāju latviski, piecu gadu vecumā mani sūtīja uz sagatavošanas klasīti pirms pirmās klases, lai es iemācītos angļu valodu. Es to vēl nepratu. Man vēl ir atmiņā tas, kā es klausījos, ka citi runāja, bet es viņus nesapratu. Es paralēli savai parastajai izglītībai, tāpat kā visi latvieši, par savu vecāku ziedoto naudu mācījos latviešu sestdienas skolā. Katru vasaru par latviešu sabiedrības ziedoto naudu es mācījos un piedalījos visādās bērnu nometnēs, vēlāk - vasaras vidusskolā. To visu tajā valstī - latviešu valodu un latviešu kultūru - uzturēja trimdas latviešu sabiedrība ar savu iniciatīvu un - svarīgi! - ar savu naudu. Vienīgi Vācijā, kur pēc kara vēl palika ļoti daudz bēgļu, Vācijas valdība uzturēja vienu ģimnāziju, kam liela daļa līdzekļu laikam nāca no vietējās pašvaldības. Runa ir par Minsteres latviešu ģimnāziju, kam mazāk par 20% finansējums nāca no latviešu vidus, bet pārējais - no Vācijas puses. Tas ir viens izņēmums. Tagad šī skola ir slēgta, jo tā bija vēsturiska atlieka no bēgļu laikiem. Kas notiek tagad? Par ko mēs runājam šeit, Latvijā? Neviens, Dieva dēļ, negrib liegt krievu tautības cilvēkiem ne runāt krieviski, ne mācīties krieviski, ne pulcēties un draudzēties, runājot krievu valodā. Runa ir par to, kādā veidā mūsu valsts līdzekļi tiek tērēti izglītībai, jo tik tiešām Latvija nav valsts, kura var lepoties ar saviem 100 miljoniem iedzīvotāju. Latvija ir valsts, kur vispār nav daudz iedzīvotāju, un nedaudz vairāk par pusi no tiem ir latvieši. Latviešu valodai nekur citur pasaulē nav valstiska atbalsta kā tikai Latvijā. Angļu valodai ir atbalsts ļoti daudzās valstīs. Es nezinu, cik tur sanāk, varbūt tas ir miljards cilvēku, kuri runā un mācās angļu valodu. Līdzīgi ir ar krievu valodu, kam ir sava lielā valsts ar savu lielo tautu, kur šīs valsts un tautības valodai, kultūrai un identitātei nav nekāda apdraudējuma. Turpretī mums Latvijā mūsu valsts līdzekļi ir jāgādā un jātērē tādā veidā, lai cittautiešiem nodrošinātu ne tikai pamatizglītību, bet arī valsts valodas zināšanas, jo nekur citur pasaulē to nedarīs. Neviens cits to nedarīs kā vien mēs paši! Tātad, ja mēs tagad lasām šo likumu, kuru mēs pieņemsim, un arī šos konkrētos priekšlikumus, par kuriem mēs tagad diskutējam, tad tā lieta ir gaužām elementāra. Nebūtu nekas pārsteidzošs, ja Latvijas Saeima gribētu pieņemt lēmumu, ka visa apmācība notiks vienīgi latviešu valodā. Neviens nevarētu Latvijai to pārmest. Tas būtu pilnīgi normāli, jo tāda ir pasaules prakse, ka valsts garantē pamatizglītību vienā valodā. Tā ir norma! Latvijā mums ir novirzes no šīs normas. Kāpēc? Tāpēc, ka Otrā pasaules kara rezultātā apmēram trešā daļa latviešu tika iznīcināta, deportēta vai pati aizbēga prom uz Rietumiem un pazuda. Viņu vietā Latvijā ienāca cittautieši, kuru bērni un bērnubērni šodien dzīvo Latvijā. Šiem cilvēkiem nav liegta pavalstniecība, viņi var naturalizēties. No valsts puses tiek sniegtas visas iespējas integrēties, jo mēs veidojam jaunu, stipru, vienkopas sabiedrību, un tas faktiski ir tas, kas veidojas mums Latvijā. Bet tam ir jānotiek uz latviešu valodas un latviešu kultūras bāzes, un tas veids, kā to garantēt, izpaužas caur izglītības sistēmu un bērniem, jo tas, ko iemācās bērnībā, nāk viegli, un to atceras visu mūžu. Mēs visi, kuri mācāmies valodas, būdami jau pieauguši, zinām, cik tas var būt grūti. Tātad, kolēģi, es aicinu visus drusku atkāpties no emocijām un saprast to, ka šeit nav runa par kādas grupas apspiešanu, bet šeit ir runa par latviešu valodas un latviešu kultūras nostiprināšanu. Kur? Latvijā! Cilvēkiem ir dotas visas iespējas, kā saka, piekopt savas minoritāšu valodas un tradīcijas. Un es kā cilvēks, kas uzaudzis svešā vidē, zinu, ka tas ir iespējams. Nav jāgaida beidzot...".
• 2004_01_22-seq183 language "lv".
• 2004_01_22-seq183 speaker Arturs_Krisjanis_Karins-1964.
• 2004_01_22-seq183 mentions Q822919.
• 2004_01_22-seq183 mentions Q211.
• 2004_01_22-seq183 mentions Q183.
• 2004_01_22-seq183 mentions Q2742.
• 2004_01_22-seq183 mentions Q884868.