Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_22-seq173> ?p ?o. }

• 2004_01_22-seq173 type Speech.
• 2004_01_22-seq173 number "173".
• 2004_01_22-seq173 date "2004-01-22".
• 2004_01_22-seq173 isPartOf 2004_01_22.
• 2004_01_22-seq173 spokenAs 5.
• 2004_01_22-seq173 spokenText "Godājamie kolēģi! Es nāku ar saviem pārdzīvojumiem. Man tiešām šodien bija skumji klausīties šajās sagatavotajās runās, kuras jūs te ļoti smagi un grūti centāties izlasīt. Jums nenāca šīs runas no sirds, jo jums šīs runas bija sagatavotas. Es dzīvoju Latgalē, un šodien Latgalē es esmu minoritāte. Un man ir jautājums: kāpēc man, latvietei, savā pusē, savā pilsētā ir jārunā krievu valodā? Kāpēc tur jaunas meitenes, kuras ir beigušas skolu, man neatbild latviešu valodā? Kāpēc, 12 gadus nodzīvojusi neatkarīgā valstī, es kā pilsone un Saeimas deputāte nevaru atļauties runāt latviešu valodā? Kāpēc jūs šodien visiem stāstāt, ka jūsu tiesības ir ierobežotas? Tāpēc, ka mūsu Valodas likums, kas ir pieņemts, šodien negarantē sarunu valsts valodā privātajās iestādēs. Tas nozīmē, ka vēl tagad, 12 gadus pēc mūsu valsts neatkarības atgūšanas, jūsu attieksme ir šāda: “Mēs varam runāt tā, kā mēs gribam. Neviens mūs par to nesoda, neviens neko no mums neprasa. ” Un nu jūs gribat teikt, ka šeit esot pārkāptas kaut kādas cilvēktiesības?! Bet kas atbalstīs manas cilvēciskās tiesības? Kāpēc es savā mazajā valstī, kura pasaules kartē nemaz nav atrodama un kurā tikai neliela daļa cilvēku runā latviešu valodā, to nevaru - izpausties latviski? Es uzskatu, ka tas ir milzīgs genocīds un pārkāpums pret mani kā latvieti, kā pilsoni. Es neminu šeit nedz poļus, nedz lietuviešus, nedz citus... Es esmu apmeklējusi visas Daugavpils skolas. Nevienā skolā es neesmu runājusi krievu valodā. Man bērni nāca klāt un teica: “Runājiet ar mums latviski, mēs tik maz dzirdam šo valodu!” Es ieeju veikalos, kur strādā vecākas tantes, un viņas saka: “Mēs jūs gaidām, jo jūs runājat latviski. ” Bet jaunā paaudze jau vairs nerunā latviski, jo attieksme ir šāda: “Jūs mums neko nevarat izdarīt. Jūs mūs pat vairs nevarat sodīt. ” Tas ir cinisms pret mums, pret mūsu mazo valsti, pret Latviju. Man nav citas vietas, kurp doties. Krievija ir milzīga valsts, un padomju laikā es mācījos krievu valodu. Mums bija piecas stundas nedēļā. Es šodien perfekti zinu krievu valodu. Esmu lepna, ka zinu krievu literatūru, ka ļoti labi rakstu un lasu krieviski. Un tagad jūs sakāt, ka vidusskolā nav obligāta latviešu valoda. Ja šeit situācija būtu otrādāka, tad tie cilvēki, kas beiguši vidusskolu, varētu pārvaldīt latviešu valodu tikpat labi, kā es pārvaldu krievu valodu. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Laikam tad šī problēma šeit nepastāvētu. Taču lieta ir tā, ka latviešu valodas prasme ar katru gadu sarūk... Un man ir ļoti žēl, ka jūs pieminējāt šo vārdu “integrācija”. Jums nav nekāda pamata par to runāt, jo jūs aicināt uz konfliktu jaunas dvēseles, kuras ir tik tikko izveidojušās par sabiedrības daļu. Viņi bieži vien daudz ko nezina. Šodien viņi kavēja stundas, lai gan skolotāju un skolu direktoru pienākums ir raudzīties, lai šie cilvēki atrastos skolā. Viņu pienākums ir rūpēties, lai skolēni apgūtu zināšanas. Lūdzu, sestdiena un svētdiena ir brīvais laiks! Visus šos gadus krievu skolās skolotāji ir saņēmuši piemaksu, turklāt pietiekami lielu. Tie bija 30%. Es desmit gadus vadīju skolu, kurā 60% bija bērnu no krievu skolām. Neviens no mums, skolotājiem, nekad nesaņēma šādas piemaksas, bet bērni beidza skolu un perfekti runāja latviešu valodā. Viņi tajā aizstāvēja savas intereses, viņi rakstīja referātus. Un viņi bija lepni. Tagad, kad satieku krievu cilvēkus un uzņēmējus, viņi saka: “Ināra, atvaino, es tik vāji runāju latviešu valodā, atļauj man runāt krievu valodā!” Es saku: “Runā latviski, mācīsimies!” Atbilde skan: “Bet man, zini, nesanāk!” Jūs radāt šajos cilvēkos kompleksus, jūs radāt sev auditoriju. Lai jūs, kungi, nākamreiz tiktu ievēlēti, tikai par sevi jūs domājat, ne jau par tiem bērniem, ne jau par to, kāda būs viņu dzīve. Jo vairāk valodu cilvēks prot, jo labāk. To saka gan Eiropas Savienība, gan Latvijas valsts, gan arī mūsu Valsts prezidente. Man ir ļoti žēl, ka jūs tik drausmīgi ienīstat latviešus un latviešu cilvēkus. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2004_01_22-seq173 language "lv".
• 2004_01_22-seq173 speaker Inara_Ostrovska-1955.
• 2004_01_22-seq173 mentions Q822919.
• 2004_01_22-seq173 mentions Q211.
• 2004_01_22-seq173 mentions Q79820.
• 2004_01_22-seq173 mentions Q193089.
• 2004_01_22-seq173 mentions Q458.
• 2004_01_22-seq173 mentions Q159.
• 2004_01_22-seq173 mentions Q80021.