Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_22-seq171> ?p ?o. }

• 2004_01_22-seq171 type Speech.
• 2004_01_22-seq171 number "171".
• 2004_01_22-seq171 date "2004-01-22".
• 2004_01_22-seq171 isPartOf 2004_01_22.
• 2004_01_22-seq171 spokenAs 37.
• 2004_01_22-seq171 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es domāju, ka šeit politiskās kaislības ir drusciņ par lielu. Faktiski mēs it kā izsakām neuzticību ministrijai, kurai ir iespējas dialoga veidā tiešām noteikt, kādi šie mācību priekšmeti būs. Es gan netaisījos runāt, bet nu nolēmu tomēr to darīt, jo ievēroju te dažas neprecizitātes. Un atļaujiet man jums vispirms norādīt uz Plinera kunga trīs meliem, lieliem, ļoti lieliem, ko viņš atkārto nepārtraukti. Pirmkārt. Godājamais Plinera kungs, jūs nekad nerunājat, kad vajadzētu runāt, un nekad nerunājat ne par poļu, ne par čigānu, ne par, teiksim, ebreju skolām! Faktiski jūsu interesēs ir runāt tikai par krievu izglītību Latvijā. Otrkārt. Jūs šeit pieminējāt vācu okupāciju, bet nokautrējāties runāt par to, ka Krievijā pirms kara tika slēgtas apmēram simts skolas, no kurām 80 skolas, kā jūs zināt, bija profesionāli tehniskās un vidējās izglītības skolas. Un tika slēgta arī viena universitāte. Tās nav atjaunotas vēl līdz šim brīdim! Kāpēc es jums to atgādinu? Tāpēc, ka jūs vairākas reizes teicāt, ka Latvijā pat padomju laikā tā nedarīja. Jā, Latvijā bija viena politika. Taču es jums gribu atgādināt, ka jūsu mīļajā Krievijā diemžēl tā darīja. Un treškārt. Latvijā būs tieši tāda pati izglītības politika, kāda tā ir Eiropas Savienībā. Tieši tāda pati, kāda tā ir Vācijā, kur ir 2 miljoni bijušās Padomju Savienības pilsoņu, bet kur nav nevienas šādas skolas. Tieši tāda pati kā, piemēram, Somijā un citās valstīs. Un pat tādā valstī kā Amerikas Savienotās Valstis, kur, kā paskatījos, ir apmēram 5 miljoni bijušās PSRS pilsoņu, nav šādu skolu. Un tāpat tas ir arī Izraēlā, kur, kā man liekas, Plinera kunga mazbērni nemācās krieviski, bet mācās ivritā. Taču jūs nez kāpēc gribat, lai šeit viss notiktu krievu valodā. Tātad tas viss man liek secināt, ka tas ir kādas valsts pasūtījums - šeit cīnīties tikai par vienu valodu. Nebūsim liekuļi! Kāpēc es saku, ka man ir aizdomas, ka tas ir Krievijas interesēs, lai šeit ebrejs un polis nesarunātos valsts valodā, bet sarunātos krieviski? Tāpēc, ka es vairākas reizes esmu Krievijas Ārlietu ministrijas darbiniekiem un arī Domes deputātiem, un arī Krievijas vēstniekam Latvijā uzdevis šo jautājumu: “Kāpēc Krievijas Ārlietu ministrija neprotestē pret šaušalīgajiem krievu cilvēku tiesību pārkāpumiem Eiropas Savienības valstīs, - piemēram, pret to, ka Hamburgas ģenerālkonsulāts apkalpo (viens!) pat 600 000 krieviski runājošo? Tur taču nevienas tādas skolas nav, kurā mācības notiktu krievu valodā!” Un vai zināt, ko atbildēja Krievijas vēstnieks, kad mēs šeit tikāmies ar Margelovu? Viņš teica: “Tie tur visi ir iebraucēji, tāpēc viņiem ir jāmācās valsts valodā. ” Tāda bija Krievijas vēstnieka Studeņņikova kunga atbilde tad, kad mēs šeit tikāmies ar Krievijas Federācijas Padomes Ārlietu komisiju. Tā kā šeit atkārtojas vārdi “mazākumtautību valodas”, uzreiz rodas arī otrs jautājums: kas ir mazākumtautības? Izglītības ziņā mazākumtautība ir tautība, kurai nav savas valsts: ja viņiem nepatīk Latvijas valsts politika, tad viņi, piemēram, čigāns vai līvs, nevar aizbraukt uz savu valsti un tur mācīties savā nacionālajā valodā. Tātad Latvijai ir pilnībā jānodrošina izglītība šiem cilvēkiem un iespēja mācīties viņu valodā, ja viņi to vēlas. Otrs jautājums. Ja jēdzieni “pilsoņi” un “minoritātes” šeit ir domāti tādā nozīmē, kādu to ir pieņēmis Igaunijas parlaments, tad man jums, Plinera kungs un godājamie kolēģi, jājautā: jūs taču neprasāt, lai mēs slēgtu visas šīs skolas un izmestu ārā no likuma arī šos 40%, kas ir krievu valodā, pamatojoties uz to, ka Rīgā pirms kara bija tikai 7% vai 8% krieviski runājošu cilvēku? Papētiet statistiku! Rīgā pirms okupācijas krievu skaits bija apmēram 7% vai 8%. Tā bija trešā minoritāte. Otrā bija vācu. Un ebreju - trešā... Tātad tā bija jau ceturtā tautība... Vai tad jūs tādā gadījumā pieprasāt, lai Latvijā tiktu slēgtas visas šīs skolas, atstātu šeit tikai 7% vai 8%? Latvijas Izglītības likums, ko jūs negribat atzīt, ir atzīts Eiropas Savienībā, ir atzīts EDSO kā tāds un ir nesalīdzināmi liberālāks par jebkuru no pašreiz spēkā esošajiem Eiropas Savienības valstu izglītības likumiem, jo Latvija ir vienīgā, kura atļauj (tātad šinī gadījumā - 40%) arī nepilsoņiem, arī tiem, kas ir iebraukuši šeit, mācīties viņu dzimtajā valodā. Es domāju, ka šī proporcija ir ļoti normāla. Es vēlreiz atkārtoju: nekur šajā likumā nav teikts, ka Izglītības un zinātnes ministrija neveic dialogu ar dažādām organizācijām, dažādām minoritāšu, mazākumtautību biedrībām un tā tālāk. Šāds dialogs notiek. Tātad šeit nav nekādu pretrunu. Un vēl viena piezīme. Šeit es dzirdēju no kolēģiem arī to, ka 100 000 cilvēku pieprasa... Kāpēc 4,5 miljoni nepieprasa? Pēc Otrā pasaules kara Latvijai cauri izgāja apmēram 4,5 miljoni PSRS pilsoņu. Daži šeit nodzīvoja, teiksim, 10 vai 15 gadus, daži - 5 gadus. Viņiem, piedodiet, taču ir tādas pašas tiesības pieprasīt kaut ko. Kāpēc vieniem, kas atbrauca ar tankiem un šeit aizkavējās... dažs piedzima karabāzē... Kāpēc viņiem ir lielākas tiesības, bet tas, kas varbūt ir bijis godīgs, maksājis šeit nodokļus, kā jūs sakāt, LPSR laikā, nodzīvojis šeit 20 gadus un tad no šejienes izbraucis, - kāpēc viņš nevar pieprasīt? Es atkārtoju vēlreiz: 4,5 miljoni ir Padomju Savienības laikā izgājuši cauri Latvijai kā caurstaigājamai sētai. Šīs sekas nav novērstas. Tāpēc vēlreiz atkārtoju: cīņa pret šo likumu ir pasūtīta! Man nav bail šeit to teikt, un, es domāju, visiem tas ir jāsaprot. Un mums arī visām starptautiskajām organizācijām jāizskaidro, ka tas ir speciāls pasūtījums. Ja tas nav speciāls pasūtījums, tad lai šie cilvēki kopā ar Krievijas Ārlietu ministriju šīs pašas prasības izvirza Vācijai un šīs pašas prasības izvirza Somijai, uz kurieni ir desmitiem tūkstošu no Krievijas izbraukuši jau 90. gados! Un vai zināt, par ko viņi tur cīnās? Nopērciet Helsinkos iznākošo krievu avīzi un tajā palasiet par svētdienas skolu, kuru daļēji finansē Helsinku dome! Nezin kādēļ Krievijas Ārlietu ministrija neprasa tur atvērt viņiem kaut kādas speciālas skolas. Tātad šeit ir vieni nepārtraukti meli un liekulība. (Starpsauciens: “Pareizi!”) Paldies par uzmanību!".
• 2004_01_22-seq171 language "lv".
• 2004_01_22-seq171 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q211.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q957126.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q2660080.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q191.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q193089.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q458.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q33.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q159.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q15628977.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q183.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q15180.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q81299.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q801.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q1757.
• 2004_01_22-seq171 mentions Q1055.