Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_22-seq12> ?p ?o. }

• 2004_01_22-seq12 type Speech.
• 2004_01_22-seq12 number "12".
• 2004_01_22-seq12 date "2004-01-22".
• 2004_01_22-seq12 isPartOf 2004_01_22.
• 2004_01_22-seq12 spokenAs 37.
• 2004_01_22-seq12 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Augsti godātais Prezidij! Kolēģi, jūsu rīcībā šodien ir dokuments ar numuru 1865, un likumprojekta reģistrācijas numurs ir 589. Pilsonības likuma izpildes komisija ir pieņēmusi lēmumu un izskatīšanai Saeimā sagatavojusi likumprojektu “Par Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni”, ko es komisijas uzdevumā vēlētos komentēt un jums paskaidrot dažas lietas, jo šis ir pirmais gadījums, precedents situācijā, kurā mēs lemjam par īpaša likuma izstrādi un ar īpašu likumu piešķiram pilsonību. Likumprojekts ir izstrādāts, lai atzītu Kristīni Tovmasjanu, kuras personas kods ir 250178-14651, par Latvijas pilsoni. Kristīne Tovmasjana ir dzimusi Armēnijā 1978. gada 25. janvārī. Viņas māte, Ārija Tovmasjana, un viņa, Kristīne, kā latviešu izcelsmes personas ir repatriējušās, un Kristīnei Tovmasjanai ir repatriantes apliecība, kuras kopija ir pievienota šim dokumentu komplektam. Kristīne Tovmasjana kopā ar savu ģimeni 1996. gadā repatriējās uz Latviju un saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Lai izceļotu no Armēnijas, viņai bija nepieciešams derīgs ceļošanas dokuments, un tajā brīdī viņai bija bijušās PSRS iekšzemes pase, kuras vietā tika izsniegta Armēnijas Republikas pilsoņa pase, nevaicājot, vai viņa vēlas kļūt par Armēnijas pilsoni. Cita likumīga ceļa, kā šķērsot Armēnijas robežu, viņai nebija. Kaut arī Kristīne Tovmasjana Armēnijas pilsonību nav nekad pieprasījusi, viņa automātiski ir kļuvusi par Armēnijas pilsoni. Lai kļūtu par Latvijas pilsoni reģistrācijas kārtībā, uz ko pretendentei repatriantei Kristīnei Tovmasjanai ir Pilsonības likumā noteiktās tiesības, ir jāatsakās no Armēnijas pilsonības. Viņa ir gatava to izdarīt jebkurā brīdī, sākot no tā mirkļa, kad viņa ir izšķīrusies par repatriāciju un to jau ir izdarījusi. Kristīne Tovmasjana vairākkārt ir vērsusies Armēnijas vēstniecībā Varšavā, jo Latvijā tādas iespējas nav, ar lūgumu pieņemt atteikšanos no Armēnijas pilsonības. Diemžēl atbilstoši Armēnijas Republikas likumam par pilsonību, kā viņai vēstniecībā vairākkārt paskaidroja, atteikšanās procedūra no Armēnijas pilsonības ir ļoti sarežģīta un, ņemot vērā Armēnijā esošo situāciju, nav nekādu garantiju, ka tas lūgums vispār tiktu pieņemts un ka atteikšanās tiktu nodrošināta, ka šī prasība tiktu apmierināta. Ir otrs ceļš, kuru varētu iet Kristīne Tovmasjana un kurš ir it kā ātrāks un vieglāks un, var teikt, stingrāk nostiprināts Armēnijas likumdošanā. Tā ir izslēgšana no Armēnijas pilsonības gadījumā, ja tiek iegūta kādas citas valsts pilsonība. Tovmasjana ir Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes ģeoloģijas maģistre, ģeoloģijas doktorantūras studente un Latvijas Universitātes mācībspēks. Kopš 1998. gada Kristīne Tovmasjana piedalās dažādos projektos, kas ir ļoti būtiski Latvijai. Kristīne Tovmasjana, lai gan ir vēl gados jauna, ir ļoti laba profesionāle un par izciliem studiju rezultātiem un par saviem pētnieciskajiem sasniegumiem, par savu zinātnisko darbu ir saņēmusi vairākas - kādas četras, tās visas šoreiz neminēšu - stipendijas. Kristīnes Tovmasjanas doktorantūras studiju sekmīgai norisei un Latvijai būtisku sadarbības projektu realizēšanai ir ļoti nozīmīgi šīs jaunās zinātnieces komandējumi uz ārvalstīm, kur viņa pārstāv Latvijas valsti un Latvijas intereses. Un tās ir arī Baltijas valstis - Igaunija, Lietuva, Skandināvijas zemes. Un pat viņas došanās uz Varšavu Polijā ir saistīta ar robežas šķērsošanu. Robežas šķērsošana ir apgrūtināta, jo nepieciešamas vīzas. Tas ir finansiālā ziņā ļoti dārgi viņai kā Armēnijas pilsonei, jo izceļošanai no Latvijas uz ārvalstīm viņai, Armēnijas pilsonei ar šo ceļošanai derīgo Armēnijas pasi, ir nepieciešamas vīzas. Pašlaik, neskatoties uz Armēnijas pilsoņa pases kā legāla ceļošanas dokumenta derīgumu, vīzām paredzētās lapas jau ir aizpildītas, un tāpēc praktiski šķērsot robežu vispār vairs nav iespējams. Taču tad, ja Kristīne Tovmasjana vērstos Armēnijas iestādēs, lai varētu atjaunot savu vēl termiņa ziņā derīgo pasi, varētu rasties tāda kolīzija, ka viņas atgriešanās Latvijā būtu apgrūtināta uz nenoteiktu laiku. Ja vispār tāda būtu pieļaujama. Latvijas valsts interesēs ir ģeoloģijas zinātņu nozares attīstība, un to apliecina arī Latvijas Universitāte doktora, profesora Ivara Lāča personā. Pievienotajos dokumentos ir viņa motivācija, viņa lūgums un viņa, varētu teikt, ieteikums pilsonību atzīt Kristīnei Tovmasjanai, jo viņas zinātniskā darbība rada perspektīvu Latvijas zinātnes attīstībai. Tātad šī nozīmīgā zinātnes nozare, ko pārstāv Kristīne Tovmasjana, ir tā Latvijas puses interese, kas vēl vairāk stimulē šo motivāciju - atzīt repatrianti latvieti Kristīni Tovmasjanu, šobrīd Armēnijas pilsoni, par Latvijas pilsoni. Kristīne Tovmasjana ir piedalījusies Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē un apliecinājusi, ka viņa savu nākotni saista ar Latviju, un tas ir apliecināts arī dokumentos, kas ir pievienoti šodienas sēdē izskatāmajam likumprojektam. Viņa to pauž savā iesniegumā un lūdz atzīt viņu par Latvijas pilsoni. Latvijas pilsonības iegūšana Kristīnei Tovmasjanai būs likumīgs pamats, lai prasītu izslēgt viņu no Armēnijas pilsonības, kā to paredz Armēnijas likumdošana, ja ir iegūta kādas citas valsts pilsonība. Pilsonības likuma izpildes komisijas sēdē Kristīne Tovmasjana apliecināja savu gatavību to darīt, tiklīdz viņa būs atzīta par Latvijas pilsoni un likumīgā kārtā likums būs izsludināts, un viņai būs dokuments, ar ko viņa varēs apliecināt savu piederību Latvijas pilsoņu kopumam. Pilsonības likuma izpildes komisija vienprātīgi atbalstīja Kristīnes Tovmasjanas atzīšanu par Latvijas pilsoni. Kā es jau teicu, visa komisija šo gadījumu uzskata un atzīst par precedentu tādā ziņā, ka šis ir pirmais gadījums, kad kādam repatriantam ir radušies objektīvi šķēršļi, objektīvas juridiskas problēmas, mēģinot iegūt legāli, legālā ceļā, Latvijas pilsonību. Tāpēc nav cita ceļa, kā tikai un vienīgi šī izvēle, ko var izdarīt Saeima. Un tāpēc Pilsonības likuma izpildes komisija piedāvā Saeimai izdarīt šo izvēli, pieņemt īpašu likumu, ar kuru repatriante Kristīne Tovmasjana tiktu atzīta par Latvijas pilsoni. Komisijas vārdā lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu!".
• 2004_01_22-seq12 language "lv".
• 2004_01_22-seq12 speaker Anta_Rugate-1949.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q822919.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q211.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q37.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q191.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q39731.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q8436.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q36.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q15180.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q498407.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q270.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q399.
• 2004_01_22-seq12 mentions Q4255402.