Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2004_01_15-seq323> ?p ?o. }

• 2004_01_15-seq323 type Speech.
• 2004_01_15-seq323 number "323".
• 2004_01_15-seq323 date "2004-01-15".
• 2004_01_15-seq323 isPartOf 2004_01_15.
• 2004_01_15-seq323 spokenAs 23.
• 2004_01_15-seq323 spokenText "Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Paldies par jautājumiem, jo tie skar tēmas, kas ir svarīgas mūsu valstij, un es sniegšu uz tiem atbildes savas kompetences ietvaros. Es ceru, ka spēšu uz visiem jautājumiem atbildēt pietiekami izsmeļoši, lai gan varbūt ne visi jautājumi būtu adresējami tieši man. Tātad pirmais jautājums, kas man tika uzdots: “Vai Jūs piekrītat Latvijas Satversmes 3. pantam, ka Latvijas teritorija ir noteikta starptautiskos līgumos?” Jā, es tam piekrītu. Un ne tikai piekrītu, bet arī kā Latvijas Republikas pilsone neapšaubu Latvijas Satversmi, protams, ieskaitot arī tās 3. pantu, kas nosaka, ka Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale. Otrais jautājums: “Vai Jūs varat nosaukt, kādu Latvijas likumdošanas aktu, kas pasludinātu par neesošu 1920. gada 11. augusta Latvijas un Krievijas miera līgumu?” Latvijas Republikas likumdošanā tādu aktu nav. Trešais jautājums: “Vai Jums ir zināms, ka PSRS, kuras tiesiskā mantiniece ir Krievijas Federācija, Augstākā padome nekad nav ratificējusi nekādas robežizmaiņas starp Latviju un Krieviju?” Jā, man tas ir zināms. Nekādas robežizmaiņas starp Krieviju un Latvijas Republiku PSRS Augstākā padome nekad nav ratificējusi. Ceturtais deputātu jautājums: “Kādas starptautiskās organizācijas un valstis Jūs esat iepazīstinājusi ar šo situāciju saskaņā ar 1996. gada 22. augustā Saeimas pieņemto Deklarāciju par Latvijas okupāciju?” Pirmām kārtām, ja es pareizi saprotu jautājumu, šis jautājums attiecas tikai uz mani personiski, ko tieši konkrēti es esmu darījusi. Tajā pašā laikā es gribētu arī piebilst, ka ikviena no Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām, dodoties ārvalstu vizītēs, izmanto dokumentus, kurus uzziņai sagatavo Ārlietu ministrija. Tā ka arī šo amatpersonu darbā ir daļa Ārlietu ministrijas ieguldījuma. Latvijas Republikas augstākās amatpersonas un diplomāti ar Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības ANO palīdzību ir iepazīstinājuši starptautisko sabiedrību ar Latvijas okupācijas faktu, pirmām kārtām, izplatot Saeimas Deklarāciju par Latvijas okupāciju kā oficiālu dokumentu visām ANO dalībvalstu delegācijām, kā arī kā oficiālu dokumentu iesniedzot to rezidences valstu ārlietu ministrijās, tātad tajās ārlietu ministrijās, kuru valstīs Latvijai ir diplomātiskās pārstāvniecības. Runājot par mani personiski, par to, ko es esmu paveikusi okupācijas fakta un no tā izrietošās Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās situācijas izskaidrošanas jomā gan starptautiskajās organizācijās, gan arī daudzās valstīs, kur savu diplomātisko pienākumu vai tagad ārlietu ministres pienākumu dēļ esmu strādājusi, varu teikt, ka šo darbu es esmu sākusi jau pirms Saeimas Deklarācijas par Latvijas okupāciju pieņemšanas, jo savu pirmo uzrunu ANO Ģenerālās asamblejas 47. sesijā, tās trešajā komitejā man bija tas gods teikt 1992. gada 2. decembrī. Kā Latvijas pārstāve es runāju ne tikai par Latvi jas okupāciju, padomju režīma represijām un kolonizācijas politiku, bet arī atspoguļoju to traģiskās sekas manā dzimtenē. Turpinot gribu sacīt, ka 1993. gada 19. jūlijā ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes sesijā es kā Latvijas Republikas pārstāve atgādināju pasaulei par Latvijas nelegālo aneksiju un norādīju, ka Latvijā minoritātes jēdziens jāaplūko citādāk tieši plašās kolonizācijas dēļ, kā arī runāju par tāda jēdziena kā apsteidzošās akcijas pielietošanu Latvijas gadījumā. 1993. gadā Ārlietu ministrija izdeva Terēzes Svilānes un manis kopīgi sastādīto brošūru “Latvia - Human Right. A Practical View”. Šī brošūra tika izdota sakarā ar ANO Pasaules cilvēktiesību konferenci Vīnē. Šajā brošūrā līdzās vispārējam vēsturiskajam apskatam, aplūkojot stāvokli Latvijā dažādās ar cilvēktiesībām saistītās jomās, ir atspoguļotas arī okupācijas sekas, kā arī norādīts uz okupācijas faktu. Tāpat esmu iepazīstinājusi ar Latvijas Republikas starptautiski tiesiskās situācijas būtību gan starptautiskās organizācijas - ANO un tās dažādās aģentūras -, gan arī daudzu valstu valdības, tagad esot jau ārlietu ministres amatā. Šo svarīgo uzdevumu esmu veikusi visā savas sabiedriskās un politiskās darbības laikā, sākot jau ar savu darbību Latvijas Tautas frontē, pēc tam strādājot ārlietu dienestā: esot ministra vietniecei, vēlāk - vēstniecei un tagad - ārlietu ministrei. Nākamais deputātu jautājums: “Ja politisku iemeslu dēļ Latvija piekristu grozīt Latvijas un Krievijas juridisko robežu, atsakoties no 1920. gada 11. augusta līguma, kurai pusei būtu jākompensē Latvijas pilsoņu īpašu tiesību zaudējumi?” Es gribētu pievērst uzmanību terminam “īpašu tiesību”, jo domāju, ka jautātājs ir kļūdījies un ar to domājis īpašuma tiesības, tāpēc es savu atbildi esmu sagatavojusi par īpašuma tiesībām. Ja Latvijas Republika līgumiskā ceļā piekrīt grozīt Latvijas un Krievijas juridisko robežu, tad Latvijas pilsoņu īpašuma tiesības, šo tiesību zaudējums ir jākompensē. Jautājums pēc būtības vairāk ir teorētisks, jo pagājušā gadsimta 90. gadu zemes reformas laikā bijušajiem likumīgajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem bija tiesības pieprasīt un saņemt kompensāciju par viņu zemes īpašumiem Latvijas teritorijā. Sestais jautājums: “Kāda ir Latvijas un trešo valstu pilsoņu kopējo īpašumu vērtība, ieskaitot arī zemes kadastrālo vērtību, tajā Latvijas daļā, kas nonāks Krievijas jurisdikcijā?” Un šeit man ir jāsaka, ka es, būdama ārlietu ministre, nevaru komentēt atsevišķu cienījamu deputātu apgalvojumus par notikumiem, kas notiks nākotnē, un vēl jo mazāk jautājumus, kas skar nekustamo īpašumu vērtību, jo tie ir jautājumi, kas piekritīgi nekustamo īpašumu ekspertiem, kuri orientējas šajā jomā un kuri šim darbam ir sertificēti. Un pēdējais rakstiskais jautājums: “Kas, Jūsuprāt, būtu jāpanāk vispirms: vienošanās ar Krieviju par īpašuma tiesību kompensāciju vai jauna likuma par robežu ar Krievijas Federāciju parakstīšana un ratifikācija Saeimā?” Es uzskatu, ka ir nepieciešams risināt jautājumu par tiesībām uz īpašuma kompensāciju. Un šeit es atkal ceru, ka esmu sapratusi pareizi: runa ir nevis par likuma par robežu, bet līguma par robežu ar Krievijas Federāciju parakstīšanu, ņemot vērā Latvijas likumīgās intereses un balstoties uz attiecīgajām starptautisko tiesību normām. Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šīs ir atbildes, kuras esmu sagatavojusi uz jūsu rakstiskajiem jautājumiem. Paldies!".
• 2004_01_15-seq323 language "lv".
• 2004_01_15-seq323 speaker Sandra_Kalniete-1952.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q822919.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q211.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q79820.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q159.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q15628977.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q15180.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q47423.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q1741.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q1807095.
• 2004_01_15-seq323 mentions Q16361131.