Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_12_18-seq40> ?p ?o. }

• 2003_12_18-seq40 type Speech.
• 2003_12_18-seq40 number "40".
• 2003_12_18-seq40 date "2003-12-18".
• 2003_12_18-seq40 isPartOf 2003_12_18.
• 2003_12_18-seq40 spokenAs 22.
• 2003_12_18-seq40 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Šeit mēs bez jebkādām debatēm esam apstiprinājuši lielu daudzumu patiesi noderīgu starptautisku līgumu, kurus ir noslēgusi mūsu valdība. Šie līgumi ļauj Latvijas iedzīvotājiem ne tikai brīvi justies draudzīgajās valstīs, apmeklēt krogus un gleznu galerijas, bet arī nodarboties ar sev un savai valstij lietderīgu biznesu. Latvijas Republikas un Spānijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, bez šaubām, ir viens no šādiem līgumiem. Taču kolēģi deputāti acīmredzot nojauš, ka es esmu nācis tribīnē nevis tādēļ, lai dziedātu slavas dziesmas Latvijas Ārlietu ministrijai. Iemesls lielākajai daļai no mūsu PCTVL frakcijas uzstāšanās gadījumiem ir tradicionāls, jo pēc savas būtības mūsu frakcija līdzinās cilvēktiesības aizstāvošai organizācijai. Pirms savas uzstāšanās no Saeimas tribīnes es izanalizēju 30 spēkā esošās konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, kuras Latvija ir parakstījusi pēdējo desmit gadu laikā. Visi šie līgumi ir sastādīti pēc viena parauga, un katrā no tiem ir pants ar raksturīgu nosaukumu - “Diskriminācijas nepieļaušana”. Pat skolas vecuma bērns, ja viņš ir saņēmis izglītību dzimtajā valodā, pievērsīs uzmanību kādai interesantai likumsakarībai, proti, četrās piektdaļās šādu līgumu šis pants satur sešus punktus, bet tikai vienā piektdaļā - piecus. Kā tad tieši trūkst mazākajā daļā no šiem līgumiem? Lai atbildētu uz šo jautājumu, sākumā vajag tikt skaidrībā par to, ko tad obligātā kārtībā satur pants “Diskriminācijas nepieļaušana”. Katrā pantā par diskriminācijas nepieļaušanu ir 1. punkts, kas lepni pasludina: “Līgumslēdzējas valsts pilsoņi otrā līgumslēdzējā valstī netiks pakļauti jebkāda veida aplikšanai ar nodokļiem vai jebkurām ar tiem saistītām prasībām, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem, (..) kuriem tiek vai var tikt pakļauti otras valsts pilsoņi tādos pašos apstākļos. ” Bez šaubām, tas ir brīnišķīgi, bet te nekas nav teikts par mūsu valsts iedzīvotāju ceturtās daļas - nepilsoņu - aizsardzību. Lai arī cik tas šķiet dīvaini, bet šīs personas, kas vairākumam no kolēģu deputātu šķiet eksotiskas, mēdz ne tikai apmeklēt krogus saulainajā Spānijā, bet arī dibināt tur savu biznesu un vairākumā gadījumu cītīgi vākt ražu Spānijas laukos vai arī slaucīt grīdu kādā viesnīcā. Lielākajā daļā no Latvijas līgumiem, kas tika noslēgti Induļa Bērziņa laikā, aiz pirmā punkta seko otrais šāda satura punkts: “Bezvalstnieki, kas ir līgumslēdzējas valsts rezidenti, nevienā no līgumslēdzējām valstīm netiks pakļauti aplikšanai ar nodokļiem, kas atšķiras no aplikšanas ar nodokļiem, kuriem tādos pašos apstākļos tiek vai var tikt pakļauti attiecīgās valsts pilsoņi. ” Diemžēl pirmā “pankūka”, kuru ir izcepusi Sandra Kalniete nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanas jomā, savēlās pikā, jo, kā klausītāji jau ir nopratuši, patlaban apspriežamajā līgumā šāda punkta par bezvalstniekiem nav, kaut gan Latvijas noslēgtie līgumi par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu ar tādām valstīm kā Dānijas Karaliste, Slovēnijas Republika, Kazahstānas Republika, Portugāles Republika, Horvātijas Republika, Armēnijas Republika, Turcijas Republika, Beļģijas Karaliste, Slovākija, Uzbekistāna, Moldova, Amerikas Savienotās Valstis un vēl duci citu valstu šo Latvijas nepilsoņus aizstāvošo punktu satur. Amerikāņi, atzīstot Latvijas pilsoņu un Latvijas nepilsoņu vienlīdzīgās tiesības attiecībā uz nodokļu uzlikšanu savas valsts teritorijā, tomēr ir izdarījuši vienu atrunu. Viņi pieprasa atlaides saviem pilsoņiem (salīdzinājumā ar Latvijas nepilsoņiem) gadījumā, ja amerikāņu bizness tiek veikts Latvijas teritorijā. Jebkurā gadījumā esmu dziļi pārliecināts, ka iniciatīva diskriminēt Latvijas nepilsoņus nāk ne jau no Spānijas puses. Tas ir vai nu ļauns nodoms, vai arī tieši Latvijas Ārlietu ministrijas darbības elementāra nepilnība, it īpaši ņemot vērā to, ka visiem ir zināms gadījums, kad tieši Dānijas puse atteicās parakstīt ar Latviju līgumu par bezvīzu režīmu līdz tam brīdim, kamēr Latvijas puse nepiekrita iekļaut tajā arī garantijas nepilsoņiem. Tādējādi Dānija nokļuva to sešu valstu vidū no piecdesmit četrām, kurās nepilsoņi var iebraukt bez vīzām tāpat kā pilsoņi. Tas ir atdarināšanas cienīgs paraugs. Bet, lūk, ir arī cits piemērs - līgums ar Kanādu par ieguldījumu aizsardzību. Tajā Kanādas puse nolēma aizsargāt savu bezvalstnieku ieguldījumus Latvijas teritorijā, bet Latvija nezin kāpēc saviem nepilsoņiem Kanādas teritorijā to darīt nevēlējās. Esmu pārliecināts, ka neviens no klātesošajiem deputātiem nevarēs paskaidrot - kāpēc. Vienīgi, ja nu ierēdnis, kas parakstīja šo līgumu tālajā 1995. gadā, ir uzskatījis visus nepilsoņus, to skaitā arī vēl nedzimušos, par identiskiem Molotovam vai arī Ribentropam. Cienījamās dāmas un kungi! Latvijas Cilvēktiesību komiteja ir saskaitījusi, ka eksistē 133 starptautiskie līgumi, kuros tādā vai citādā veidā tiek diskriminēti nepilsoņi salīdzinājumā ar pilsoņiem. Šis nav tas skaitlis, ar kuru varētu lepoties, it īpaši tamdēļ, ka pastāv arī pretēji piemēri, un tieši starp līgumiem par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu šādu piemēru ir vairākums. Es lieliski saprotu, ka Saeima nevar mainīt līguma tekstu, kas ir iesniegts apstiprināšanai, bet izteikt savu viedokli, uzstājoties no Saeimas tribīnes vai arī balsojot, - tas ir deputāta pienākums, kuru es arī izpildu. PCTVL frakcija savu iespēju robežās neatstās bez ievērības nevienu no starptautiskajiem līgumiem, kas diskriminē nepilsoņus, lai arī EDSO augstais komisārs, kuru apbūra mūsu izcilās diplomātes Sandras Kalnietes šarms, jūsmo par nepilsoņu naturalizācijas straujajiem tempiem. Mēs visi lieliski zinām, ka pēdējo triju mēnešu laikā naturalizācijas iesniegšanas tempi ir sasnieguši tikai 1999. gada līmeni, un, ja tie tādā pašā līmenī saglabāsies arī turpmāk, tad gadā naturalizēsies tikai 3% no tagadējā nepilsoņu skaita. Ja mēs gribam saglabāt bez izmaiņām Pilsonības likumu, tad šāda parlamentāra Ārlietu ministrijas darbības kontrole būs nepieciešama arī pēc desmit un pēc divdesmit gadiem. PCTVL frakcija balsos “pret”. Pievienojieties!".
• 2003_12_18-seq40 language "lv".
• 2003_12_18-seq40 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q822919.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q211.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q16.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q232.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q35.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q15628977.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q31.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q224.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q81299.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q164226.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q215.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q214.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q29.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q43.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q217.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q236968.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q399.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q45.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q756617.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q265.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q1474490.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q1661904.
• 2003_12_18-seq40 mentions Q1964159.