Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_12_18-seq210> ?p ?o. }

• 2003_12_18-seq210 type Speech.
• 2003_12_18-seq210 number "210".
• 2003_12_18-seq210 date "2003-12-18".
• 2003_12_18-seq210 isPartOf 2003_12_18.
• 2003_12_18-seq210 spokenAs 10.
• 2003_12_18-seq210 spokenText "Godājamie kolēģi! Šodien Saeima trešo reizi - jau trešo reizi! - mēģina pieņemt kļūdainu lēmumu: kārtējo reizi ierobežot tiesības tiem cilvēkiem, kas ir darbojušies vai ir bijuši PSRS drošības dienestos, izlūkdienestos, PSKP, LKP locekļi, Darbaļaužu interfrontes locekļi, tā saucamo glābšanas komiteju un tamlīdzīgu organizāciju, aizliegtu organizāciju, locekļi. Mēģināšu tomēr jūs pārliecināt, ka šādu kļūdu mēs nevaram pieļaut. Saskaņā ar Satversmes 1. pantu Latvija ir neatkarīga, demokrātiska republika. Ikvienā savā darbībā, arī Satversmes normu konkretizēšanā likumos, Saeimai ir jāievēro Satversmes 1. pants un jārīkojas atbilstoši demokrātiskas valsts principiem. Kas ir demokrātija? Kas ir demokrātiska valsts? Atbildi uz to mēs varam gūt no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses un no Eiropas līgumiem, kurus Latvija ir parakstījusi, - un ne tikai Eiropas līgumiem. Es varu minēt šajā sakarā arī Starptautisko paktu par pilsoņu un politiskajām tiesībām. Tātad mēs varam izmantot šo līgumu tulkojumu. Pirmām kārtām jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses kopējā tendence, saskaņā ar kuru demokrātija nozīmē plurālismu, toleranci un uzskatu dažādību. Tas nozīmē, ka attiecībā uz katru ierobežojumu vai sodu, kas tiek piemērots, ir vērtējama tā proporcionalitāte leģitīmajam mērķim, turklāt par proporcionāliem atzīstami vienīgi tādi ierobežojumi, kas ir “nepieciešami demokrātiskā sabiedrībā”. (Šeit vārds “nepieciešami” drīzāk nozīmē neatliekamu sociālu vajadzību. ) Visi tie citējumi ir no Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakses. Satversmes 101. pants. Tajā pantā pasludinātas ļoti svarīgas tiesības -ikviena Latvijas pilsoņa tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā. Protams, šādas tiesības nav absolūtas. No otras puses, Saeima bauda brīvu izvēli tikai tiktāl, ciktāl to neierobežo Satversmes 1. pants un citas Satversmē esošās normas. Godājamie kolēģi! Kā šī piedāvātā norma atbilst citiem nopietniem dokumentiem? Un par vienu no tādiem dokumentiem var uzskatīt Eiropas Padomes Juridiskās un cilvēktiesību komitejas lēmumu, kas saucas “Par tiesiskas valsts prasībām atbilstošu lustrācijas likumu un administratīvo pasākumu garantēšanai”. Tajā dokumentā norādīts, ka, likvidējot bijušās komunistiskās totalitārās sistēmas mantojumu, jāpiemēro demokrātiskas valsts procedūra. Citi līdzekļi neder, jo tāda valsts iekārta nebūs labāka par totalitāro režīmu, ko nepieciešams likvidēt. Godājamie kolēģi! Mums jābūt ļoti uzmanīgiem, lai pēc tam uz mums nerādītu: redziet, totalitāra valsts pieņēma ierobežojumus... Un tad mēs faktiski kļūstam līdzīgi tiem sliktajiem, kurus mēs gribam šajā likumā nosaukt par sliktiem, un izmantojam tādas pašas metodes. Dokumentā vēl norādīts, ka lustrācija nav jāattiecina uz vēlētām institūcijām, ja vien pats kandidāts to neprasa. Jo vēlētājiem ir tiesības ievēlēt tos, ko viņi vēlas. Tātad ar tiesas lēmumu atņemt vēlēšanu tiesības drīkst vienīgi notiesātam noziedzniekam. Tas nav administratīvs, bet krimināltiesisks līdzeklis. Daži kolēģi, īpaši Juridiskās komisijas sēdē, minēja Vācijas piemēru - ka it kā tiem Vācijas pilsoņiem, kas bijuši VDK jeb “Stasi” dalībnieki, neesot iespējams kandidēt un tikt ievēlētiem Vācijas parlamentā. Diemžēl tas neatbilst īstenībai, jo nepastāv aizliegums Vācijas Federatīvās Republikas Bundestāgā ievēlēt bijušos Vācijas Demokrātiskās Republikas drošības iestāžu darbiniekus vai aģentus. Vienkārši Bundestāgā ir procedūra, kas ļauj konstatēt, vai Bundestāga locekļi ir sadarbojušies vai nav sadarbojušies ar šo komiteju. Un tieši šo normu mēģināja apstrīdēt Vācijas pilsoņi, iesniedzot pieteikumu Vācijas Konstitucionālajai tiesai. Un principā katram Vācijas pilsonim ir tiesības pašam izvērtēt, vai konkrētais cilvēks atbilst tām normām un noteikumiem, kas izvirzīti deputātu kandidātiem, un risināt pašam jautājumu, vai viņš var vai nevar būt par deputātu. Tie punkti, kurus piedāvājis ir koalīcijas vairākums, nosaka aizliegumu personām, kas darbojušās uzskaitītajās organizācijās, un neprasa izvērtēt, vai katras konkrētās personas darbība bija vērsta pret Latvijas Republiku un kā izpaudās šīs norādītās personas kaitējums valstij. Cienījamie kolēģi! Formāla piederība pie minētajām organizācijām nevar kalpot par iemeslu, lai personu nedrīkstētu pieteikt par kandidātu un ievēlēt. Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (konkrēti, šīs konvencijas pirmā protokola 3. pants) noteic, ka kandidātus brīvi ievēlē, aizklāti balsojot, vienlīdzīgās, tiešās un vispārējās vēlēšanās. Un, piemērojot šo principu, mēs nevaram aizmirst, ka ir aizliegta jebkura diskriminācija, arī diskriminācija pēc politiskās pārliecības. Un to nosaka šīs konvencijas 4. pants. Mēs nevaram atbildēt uz galveno jautājumu: vai šis izraudzītais līdzeklis ir samērots ar nosprausto mērķi? Tagad es mēģināšu darīt jūsu darbu. Satversmes 116. pantā ir uzskaitīti tie mērķi, kuru aizsargāšana demokrātiskā sabiedrībā ir leģitīma, nosakot tādus pamattiesību ierobežojumus. Teorētiski mēs varam izmantot minēto Satversmes pantu un teikt, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumu mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību. Taču es ceru, ka tagad diez vai kāds uzdrošināsies teikt un skaidrot man, ka ir pamats tam, lai ierobežotu šīs tiesības. Man…".
• 2003_12_18-seq210 language "lv".
• 2003_12_18-seq210 speaker Aleksandrs_Bartasevics-1965.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q822919.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q211.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q193089.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q2167704.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q183.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q15180.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q80919.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q8908.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q122880.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q79854.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q154797.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q1780610.
• 2003_12_18-seq210 mentions Q16957.