Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_12_11-seq472> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2003_12_11-seq472 type Speech.
- 2003_12_11-seq472 number "472".
- 2003_12_11-seq472 date "2003-12-11".
- 2003_12_11-seq472 isPartOf 2003_12_11.
- 2003_12_11-seq472 spokenAs 22.
- 2003_12_11-seq472 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Uzreiz teikšu, ka politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums nav alternatīvs nākamajam - komisijas priekšlikumam. Var droši balsot par abiem un sakārtot likuma tekstu trešajā lasījumā. Mūsu priekšlikuma saturs ir vienkāršs - ļaut darbiniekiem prasīt no darba devēja četras neapmaksātas dienas gadā, lai svinētu tos reliģiskos svētkus, kas nesakrīt ar valsts svētkiem. Svinēt šādus svētkus darbinieks izvēlas nevis patvaļīgi, bet saskaņā ar Ministru kabineta noteikumos apstiprinātu sarakstu. Atbildīgā komisija šo priekšlikumu diemžēl ir noraidījusi. Spriežot pēc būtības, attiecībā uz šo priekšlikumu ir sadūrušās divas pieejas sabiedrības integrācijas jēdziena izpratnei. Pirmā pieeja, kuru atbalstīja komisija, ir tipiski sociālistiska: padomju tauta bija vienota un vienprātīgi izgāja demonstrācijās tam paredzētajās dienās. Otrā pieeja - vienotība daudzveidībā - atbilst nesen pieņemtajai Eiropas Savienības direktīvai. Patiesības labad derētu atcerēties, ka Padomju Savienībā tomēr tika nodrošināts zināms tautu savdabīgums un ka tas tika nodrošināts pašā viskapitālistiskajā veidā, proti, katras tautas, to skaitā arī latviešu tautas, kultūras attīstībai tika iedalīta nauda, pie tam tāda nauda, kas pat sapņos nav rādījusies mūsu tagadējam plānajam valsts budžetam. Mēs, ierosinot šo pieticīgo likuma grozījumu, naudu tā īstenošanai neprasām. Mēs prasām nevis naudu, bet brīvību - sirdsapziņas brīvību. Eiropas Savienība ir noraizējusies par to, lai tiktu ievērotas tai netradicionālo reliģisko minoritāšu, to skaitā arī musulmaņu un nēģeru pagāniskā kulta piekritēju, tiesības. Paradokss slēpjas tajā apstāklī, ka Latvijā nesakrīt ar valsts svētkiem nevis tādi svētki, kas ir kādai eksotiskai sektai, bet gan Latvijā vislielākās kristīgās konfesijas - pareizticīgo -svētki. Starp citu, tā bija pati pirmā kristīgā konfesija Latvijas zemē. Katoļi ar uguni un zobenu atnāca vēlāk. Daži uzskata, ka starp pareizticības piekritējiem šeit ir tikai svešinieki, kuri 1940. gadā ieradās šeit kopā ar padomju tankiem. Viņi aizmirst par vienīgo vietējo pareizticīgo svēto - latvieti Jāni Pommeru. Nevēlas neko zināt arī par to, ka 19. gadsimtā desmitiem tūkstoši latviešu pieņēma pareizticību un ka viņu pēcnācēji ir līdz pat šim laikam saglabājuši uzticību senču izvēlētajai ticībai. Nevēlas neko zināt arī par to, ka dievkalpojumi pareizticīgo dievnamos daļēji notiek latviešu valodā; par to, ka Latvijas Pareizticīgās baznīcas vadības lojalitāte attiecībā uz valsts varu pārsniedz jebkādas saprātīgas robežas. Taču pat tad, ja mēs pieņemsim, ka pareizticības piekritēji pārsvarā ir okupantu pēcnācēji, nevajadzētu aizmirst par vecticībniekiem! Viņu pastāvīgās uzturēšanās Latvijā ilgums desmitkārt pārsniedz visa Latvijas neatkarības perioda ilgumu. Taču reliģisko svētku datumi vecticībniekiem, kā jūs zināt, sakrīt ar pareizticīgo svētku datumiem. Balsojot par izskatāmo likumprojektu, deputātiem vajadzētu izlemt par savu piederību kādai no savienībām - vai viņi jūtas piederīgi jau Eiropas Savienībai vai pagaidām vēl Padomju Savienībai. Es tomēr aicinu izvēlēties Eiropas Savienību un atbalstīt politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu.".
- 2003_12_11-seq472 language "lv".
- 2003_12_11-seq472 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
- 2003_12_11-seq472 mentions Q211.
- 2003_12_11-seq472 mentions Q193089.
- 2003_12_11-seq472 mentions Q458.
- 2003_12_11-seq472 mentions Q15180.
- 2003_12_11-seq472 mentions Q1969367.