Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_12_04-seq91> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2003_12_04-seq91 type Speech.
- 2003_12_04-seq91 number "91".
- 2003_12_04-seq91 date "2003-12-04".
- 2003_12_04-seq91 isPartOf 2003_12_04.
- 2003_12_04-seq91 spokenAs 22.
- 2003_12_04-seq91 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Piedāvādama šos grozījumus likumā “Par tiesu varu”, politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija ierosina uzsākt tā saucamās lustrācijas problēmas risināšanu. Gatavojot apspriežamos grozījumus, mēs esam dzirdējuši iebildumus, ka lustrācijas problēmu būtu jāsāk risināt, grozot tā saucamo “jumta” likumu, kas nosaka “čekas maisu” likteni. Varētu piekrist arī tādam viedoklim, tomēr no likumdošanas prakses viedokļa mēs nesaskatām neko neiespējamu arī mūsu piedāvātajā risinājumā - paralēli grozīt vairākus likumus, kuros kādreiz tika iestrādāta lustrācija. Problēma ir svarīga. Un, lai deputāti varētu piedalīties diskusijā, es atgādināšu jēdziena “lustrācija” saturu. Ar šo terminu apzīmē tādu praksi, ka zināmām iedzīvotāju kategorijām uz noteiktu laiku tiek liegtas tiesības ieņemt amatus vēlētās institūcijās un valsts pārvaldē. Kādas ir šīs iedzīvotāju kategorijas Latvijā? Vienkāršojot klasifikāciju, minēšu divas lielas kategorijas. Tie ir bijušie PSRS VDK štata un ārštata darbinieki un tie cilvēki, kuri darbojās komunistiskajā opozīcijā laikā no 1991. gada janvāra līdz septembrim. Daudzos pašlaik spēkā esošajos likumos ir aizliegts šiem cilvēkiem kļūt par Saeimas un vietējo pašvaldību deputātiem, kā arī pretendēt uz amatiem tādās valsts institūcijās, kuras ir saistītas ar valsts drošību, aizsardzību un tiesu sistēmu. Kāds ir lustrācijas mērķis? Pārejas posmā no totalitāras valsts iekārtas uz stabilu demokrātiju lustrācija tika piemērota, lai izslēgtu pat teorētisku iespēju bijušā režīma aktīviem atbalstītājiem sabotēt vai traucēt demokrātijas attīstību. Līdzīgi ierobežojumi bija spēkā vairākās Austrumeiropas valstīs. Lustrācijas principu nosaka un reglamentē Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcija nr. 1096 “Par pasākumiem bijušo komunistisko totalitāro sistēmu mantojuma likvidēšanai”, kura satur arī ieteikumu ierobežot lustrācijas darbību ar 5 gadu termiņu. Saskaņā ar šo rekomendāciju visās valstīs, kurās šie ierobežojumi bija spēkā, pašlaik gandrīz visi tie ir atcelti. Latvija ir pēdējā Eiropas valsts, kura ne tikai saglabāja šos ierobežojumus, bet pēdējo gadu laikā dažus no tiem pat pastiprināja. Varam apgalvot, ka nekur Eiropā, izņemot Latviju, nepastāv politiski ierobežojumi kandidātiem parlamenta un vietējās vēlēšanās. Kāpēc šie ierobežojumi tika atcelti Eiropā? Atbilde ir ļoti vienkārša: demokrātiskā iekārta valstīs, kas ir ar Latvijai līdzīgu vēsturi, pašlaik nekur nav apdraudēta. Mēs bieži dzirdam apgalvojumu, ka mūsu valstī ir unikāla situācija. Taču Eiropas Savienība ir atzinusi, ka Latvijas Republika atbilst Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem. Tādējādi Eiropas līmenī ir atzīts, ka arī mūsu valstī demokrātijai, paldies Dievam, nekas nedraud! Tāpēc lustrācija ir zaudējusi jebkādu praktisku jēgu un politiski ierobežojumi valsts amatu ieņemšanai ir apkaunojošs anahronisms vai negodīgas konkurences paņēmiens. Ko ierosinām mēs - politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija? Mēs ierosinām ar 2004. gada 1. maiju izbeigt lustrācijas darbību Latvijā. Šī diena būs ļoti simboliska un nozīmīga Latvijas vēsturē, jo mūsu valstij, iesaistoties Eiropas Savienībā, izbeigsies pārejas posms. Šajā posmā...".
- 2003_12_04-seq91 language "lv".
- 2003_12_04-seq91 speaker Jakovs_Pliners-1946.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q822919.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q211.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q193089.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q458.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q2167704.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q15180.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q80919.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q8908.
- 2003_12_04-seq91 mentions Q1748.