Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_12_04-seq22> ?p ?o. }

• 2003_12_04-seq22 type Speech.
• 2003_12_04-seq22 number "22".
• 2003_12_04-seq22 date "2003-12-04".
• 2003_12_04-seq22 isPartOf 2003_12_04.
• 2003_12_04-seq22 spokenAs 148.
• 2003_12_04-seq22 spokenText "Godājamie deputāti! Saeimas sēdes vadītāja kungs! Man ir šī iespēja šodien nākt jūsu priekšā, lai runātu par šo jautājumu. Gribu teikt, ka ar savu klātbūtni jūs ir pagodinājis arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris Gaidis Zeibota kungs, kurš tepat arī sēž. Sākšu savu uzrunu ar to, ka teikšu, ka es vēl labi atceros to situāciju un spraigo sēdi, kurā jūs visi piedalījāties, — sēdi šā gada 20. martā. Toreiz mēs lēmām par nepieciešamību atbalstīt Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju nr. 1441, kas deva Latvijai iespēju Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas vadītās koalīcijas sastāvā piedalīties misijā Irākā, piedalīties visu to jautājumu risināšanā, ar kuru diskutēšanu, vērtēšanu aizvadītā gada laikā ir nodarbojušās daudzas un dažādas starptautiskās organizācijas un, protams, arī Latvijas politiķi un masu mediji. Man īsti nav skaidrs, vai man būtu garāk vai īsāk ar jums šeit jārunā, bet es aicinu kaut nedaudz ieklausīties tajā, ko es teikšu, lai jums tiešām būtu pārliecība par to, kāds ir jūsu personīgais lēmums un attieksme tajā brīdī, kad jūs ar balsošanu lemsiet par jums priekšā liktā, Ministru kabineta sagatavotā lēmuma projekta apstiprināšanu. Tātad runa ir par to, ka ir nedaudz mainījusies starptautiskā situācija. Ir daudzas un dažādas debates bijušas, un, kā mēs redzam, pašreiz jau ir runa par to, ka nākamajā gadā starptautiskie spēki, koalīcija jau faktiski būs pilnā mērā ieguvusi Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātu, un šajā sakarā ir pieņemtas arī konkrētas Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijas. Gribu teikt, ka tas nav bijis vienkāršs process, jo starptautiskajai sabiedrībai, kā arī atsevišķām valstīm, institūcijām, dažādām aliansēm ir bijuši dažādi viedokļi par to, vai bija nepieciešams risināt Irākas valsts, tās iepriekšējā režīma pastāvēšanas jautājumus ar tādiem vai citādiem, to skaitā militāriem, līdzekļiem. Gribu teikt, ka mana personīgā pārliecība un, es domāju, daudzu personīgā pārliecība ir tā, ka to viedokļi, kuri cenšas šo situāciju uzskatīt par militāru intervenci pret irākiešu tautu, nav atbalstāmi, jo skaidrs ir tas, ka šī cīņa bija nepieciešama, lai dotu pretsparu terorismam, tā cēloņiem, veicinātājiem, un tātad nekādā mērā šie pasākumi, kuri prasa militāru rīcību, nav vērtējami kā cīņa pret Irākas tautu vai pat, jāsaka, pret tajā valdošajām reliģijām. Cīņa ir pret vecā režīma un Sadama piekritējiem. Kas ir mainījies šā gada laikā, līdz šim brīdim, kurā mēs sākam apspriest nepieciešamību pagarināt mandātu arī Latvijas karavīriem? Gribu teikt, ka man ir bijusi iespēja pēdējo mēnešu laikā ne tikai apmeklēt Irāku, bet arī piedalīties Eiropas Savienības un NATO ministru - gan aizsardzības ministru, gan arī ārlietu ministru - sanāksmēs, diskusijās, un gribu teikt, ka tās pretišķības, kuras, piemēram, vācu, franču, beļģu nelielās koalīcijas vidē pastāvēja attieksmē pret Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas vadīto koalīciju, patiesībā ir nogludinātas. Gribu teikt, ka šādās tikšanās reizēs tiek nopietni diskutēts, kā atrisināt situāciju. Un, kā es jau minēju, arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcija, kas pieņemta 16. oktobrī, liecina par to, ka vairs netiek sevišķi diskutēts par to, kāpēc radās šī situācija, vai bija iespējams ar mazāk radikāliem līdzekļiem risināt problēmu, bet tiek runāts par to, kā tiešām pilnveidot Irākas pārvaldi un palīdzēt nodibināt šo pārvaldi tādu, lai tā būtu tieši pašu irākiešu rokās. Gribu teikt, ka man pašam personīgi, pirms deviņiem mēnešiem jūsu priekšā nākot un domājot par to, kāda būs situācija Irākā, bija lielas bažas par to, kā šī situācija risināsies. Neatkarīgi no tā, ka mēs katru dienu varam saņemt ziņojumus par incidentiem, par teroristu uzbrukumiem no dažādiem slēpņiem un ar dažādām partizānu cīņas metodēm, kas vērsti pret stabilitātes ieviešanu šajā valstī, un neskatoties uz to, ka šis iepriekšējais mēnesis ir bijis sarežģīts (tas ir bijis ramadāna mēnesis, kas ir varbūt bijis īpašs cīņas aicinājums tieši teroristiem, jo, viņu izpratnē, ramadāna mēnesis varētu būt viņiem veiksmīgs), domāju, ka situācijai ir pozitīvs risinājums un pozitīvas iespējas. Domāju, ka starptautiskajai koalīcijai pašreiz ļoti svarīgi ir panākt ne tikai ekonomikas, ne tikai drošības situācijas stabilizēšanu Irākā, bet arī atrast tos mehānismus, kuri nodrošinātu, lai tieši pati irākiešu nācija, tautas, kas apdzīvo šo teritoriju, spētu uzņemties un uzņemtos atbildību par savas valsts tālāko attīstību, pārņemtu savās rokās gan ekonomiskos mehānismus, gan arī drošības mehānismus, kas ir saistīti ar policijas darbu, robežu apsardzību un, protams, arī bruņotajiem spēkiem. Tāpēc Irākā rit pietiekami intensīvs darbs tieši pašas Irākas valsts pārvaldes spēju attīstīšanai. Nedaudz par Latvijas karavīriem, kuri piedalījās šajās darbībās aizvadītajā periodā. Latvija nostājās, domāju, vīrišķīgā un arī atbildīgā pozīcijā. Pagājušajā pusgadā lielākais mūsu karavīru skaits Irākā bija 150. Karavīri tur piedalījās brīvprātīgi, un, tiekoties personīgi gan ar tiem, kuri dien Irākā, gan ar tiem karavīriem, kuri ir atgriezušies no Irākas, gan arī saņemot iknedēļas ziņojumus no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, gribu teikt, ka mūsu karavīru morāle ir tiešām augsta. Viņi pauž gandarījumu par to, ka piedalās svarīgu un komplicētu starptautisku uzdevumu risināšanā un ka ar savu profesionālo attieksmi, ar savu profesionālo varēšanu spēj palīdzēt šādu sarežģītu jautājumu risināšanā. Protams, daudzi no jums zina, ka arī mums ir bijis jāsaskaras ar virkni problēmu, kuras bija saistītas galvenokārt ar vienības sagatavošanu un varbūt arī ar tās darbības nodrošināšanu. Par to ir runāts, par to arī Saeimas deputāti ir uzdevuši jautājumus. Esam centušies arī sniegt konkrētas atbildes, taču var teikt, ka šīs problēmas ir risinātas, ka gan objektīvie, gan arī subjektīvie jautājumi ir atrisināti. Latvijas karavīru kontingentam bija vairākas dislokācijas vietas. Mūsu virsnieki, instruktori un karavīri piedalījās dažādos darbos - gan koalīcijas štāba darbā, gan arī konkrētās vietās, kur mūsu lielākās vienības - gan apgādes vienība, gan arī mūsu kājnieku rota - pildīja sev uzticētās funkcijas, uzņēmās atbildību par konkrētām Irākas teritorijām un par veicamajiem uzdevumiem. Gribu teikt, ka attiecībā uz apgādes jautājumiem šai otrajai rotācijai ir kāda jauna nianse. Mūsu karavīri tiks sagatavoti patiesībā jau šeit uz vietas un nodrošināti, ja tā var teikt, no mūsu pašu Nacionālo bruņoto spēku noliktavām. Tāda ir atšķirībā no pirmās rotācijas, kad diezgan daudz ekipējuma un bruņojuma, pat atsevišķas būtiskas apgādes pozīcijas mums bija jāsaņem no Amerikas Savienoto Valstu vai Polijas partneriem. Un mums nācās pārliecināties par to, ka šajā laikā mūsu partneriem bija virkne, gribētu teikt, objektīvu grūtību, jo atsevišķas ekipējuma un bruņojuma sastāvdaļas arī šīm valstīm nebija pieejamas tik lielā skaitā, lai saskaņā ar līgumos paredzēto nodrošinātu starptautisko koalīciju. Gribu teikt, ka nākamais mūsu kontingents būs 110 karavīri, tātad mēs nedaudz samazinām šo savu karavīru klātbūtni un cenšamies karavīrus koncentrēt vienuviet - daudznacionālajā Polijas vadītās divīzijas sastāvā. Mēs sava pēdējā ceļojuma laikā gūtās atziņas esam pauduši arī Polijas militārajai vadībai, un Polijas militārā vadība mūsu ieteikumus ir ņēmusi vērā. Līdz ar to varētu teikt, ka sadzīves problēmas, sadzīves apstākļi un drošība nepārtraukti tiek uzlabota, un tā situācija, kāda tā tiešām varbūt bija pirmajos mēnešos pēc militārās fāzes pabeigšanas, šodien jau ir diezgan jūtami mainījusies, tāpēc varētu teikt, ka sadzīves rakstura pamatā vairs nepastāv. Tās visas ir atrisinātas. Es gribētu vēl nedaudz paraksturot šo situāciju un vērst jūsu uzmanību uz to, ka Latvijas līdzdalībai Irākas atjaunošanā un demokratizācijā nav tikai militāra nozīme vai militāra pieskaņa. Gribu teikt, ka arī Ārlietu ministrijas speciāli nozīmēti darbinieki iepriekšējā periodā ir piedalījušies sarunās par Irākas atjaunošanu, tieši skarot jautājumus, kas saistīti ar Irākas ekonomikas un tautsaimniecības stabilizāciju. Mans vērtējums pēc vizītes Irākā ir tāds, ka Latvijai būtu jācenšas atrast un definēt savas intereses šajā reģionā, un, ja mūsu uzņēmēji, biznesmeņi vēlas te iegūt kaut kādas pozīcijas, slēgt kontraktus šajā zemē, tad mūsu valstij būtu jādomā par to, ka mums ir jāsūta savi pārstāvji tieši uz pagaidu administrācijas pārvaldi, kurā arī mūsu speciālisti dažādās nozarēs apgūst pieredzi, iepazīstas ar situāciju Irākā, tiekas ar vietējiem administratoriem, un tādējādi viņi tiešām var dot nepieciešamo informāciju visiem tiem mūsu, es gribētu teikt, aktīvajiem cilvēkiem - uzņēmējiem, tautsaimniekiem -, kuriem ir interese tieši šajā reģionā nākotnē attīstīt kādus stratēģiskus projektus. Bez tam es gribētu teikt, ka te ir zināms paradokss: no vienas puses, mēs redzam, ka pasaule kļūst mazāka un ka Latvija iesaistās diezgan lielos globālos projektos saistībā ar drošības aspektiem, bet, no otras puses, protams, ģeogrāfiski šis reģions ir diezgan tālu, un Latvijai tas ir nepazīstams. Taču vēlreiz gribu uzsvērt, ka dalība Irākas atjaunošanā acīmredzot no Latvijas puses nevar aprobežoties tikai ar šādu militāru līdzdalību, bet, protams, šodienas lēmums ir saistīts ar militāro līdzdalību. Un vēl. Runājot par līdzšinējiem ieguvumiem, gribu teikt, ka mūsu līdzdalība miera nodrošināšanā Irākā ir pamanīta, tā tiek respektēta. Domāju, ka Latvija ir ieguvusi apņēmīga un stingra partnera reputāciju. Pret mūsu valsts pārstāvjiem dažāda mēroga sanāksmēs izturas ar cieņu, uzklausa mūs. Te es gribētu minēt ne tikai mūsu Prezidenti, bet arī tos mūsu pārstāvjus, kuri zemākos līmeņos runā par Latvijas atbildību, par līdzdalību, arī pauž jūsu lēmumu pilnvarojumu un mūsu konkrēto viedokli. Tātad es gribu teikt, ka tas ir ļoti būtiski mūsu valsts, mūsu politiķu un mūsu uzņēmēju pašapziņas celšanai un atpazīstamībai, beigu beigās arī tā nepieciešamā starptautiskā stāvokļa iegūšanai, kādu mūsu valsts gaida un kādu mūsu valsts beigu beigās ir arī pelnījusi. Būtiski ir atzīmēt arī to, ka mūsu karavīri, protams, ir ieguvuši pieredzi gan Latvijā, veidojot mūsu karavīru atbalsta sistēmas, gan arī, no otras puses, šādā, es gribētu teikt, pat ļoti sarežģītā, komplicētā, riskantā operācijā. Pieredze ir ļoti vērtīga, un es domāju, ka veselīga ir arī pašapziņa. Es savu runu nobeigšu varbūt ar tādu vērojumu. Dažkārt, apskatot situāciju Irākā, to cilvēku viedokļi, kuri varbūt ir diezgan radikāli noskaņoti “pret”, kuri mēģina atrast šajā starptautiskās koalīcijas rīcībā negatīvas nianses, kuri vienmēr apgalvo, ka šī ir okupācija, ka tā ir uzspiesta lieta un ka tā neatbilst Irākas tautu un nāciju interesēm, gribu teikt, ka pavisam nesen, pirms dažām dienām, Anglijas televīzijā bija diezgan plaša diskusija, uz kuru bija uzaicināti gan militārie, gan politiskie darbinieki, arī bijušie aizsardzības ministri, un jautājumu uzdevēji nebūt nebija draudzīgi, varētu teikt, valsts administratīvajiem pārstāvjiem, taču tajā izskanēja arī kādas tieši Irākā veiktas aptaujas secinājumi. Un ko tad saka pati irākiešu tauta un ko mēs pēc šīs aptaujas rezultātiem varam spriest? Uz jautājumu, vai Irākas cilvēki tic tam, ka pēc šo operāciju pabeigšanas Irākā ir iespējams stabilizēt situāciju, vērst visu uz Irākas sakārtošanu, ka Irākā būs jauna, demokrātiska, mūsdienu prasībām atbilstoša pārvalde, vai arī domā, ka Irāka nespēs atrisināt šos uzdevumus, ka tā kritīs atpakaļ līdzīgā režīmā, kāds bija Sadama Huseina laikā, tad jāsaka, ka šīs aptaujas rezultāti Irākā pēc būtības bija ļoti pārsteidzoši, jo 67% no Irākas iedzīvotājiem pauda ticību tam, ka Irāka spēs radīt jaunu, godīgāku valsts administrāciju - tādu administrāciju, kura ievērojami atšķirsies no tās administrācijas, kāda bija iepriekšējā diktatūrā, iepriekšējā totalitārajā režīmā. Un es domāju, ka tas tomēr ir ļoti būtiski, ņemot vērā to, ka tikai divi Irākas tautas procenti ir noskaņoti pesimistiski, kuri uzskata, ka panākumu nebūs un ka irākieši atkal nonāks līdzīgā situācijā, kāda tā bija pirms tam, iekams starptautiskie spēki uzņēmās šo operāciju, lai mainītu režīmu, lai mainītu valsts pārvaldi un vērstu visas lietas uz pozitīvo pusi cīņā pret starptautisko terorismu, lai mazinātu draudus starptautiskajai sabiedrībai un demokrātiskajai pasaulei. Paldies par man veltīto uzmanību! Ceru, ka jūsu debates būs ražīgas un ka, protams, tiks saņemts arī jūsu atbalsts Ministru kabineta iesniegtajam lēmuma projektam. Paldies par uzmanību.".
• 2003_12_04-seq22 language "lv".
• 2003_12_04-seq22 speaker Girts_Valdis_Kristovskis-1962.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q822919.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q211.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q193089.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q458.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q15628977.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q7184.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q796.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q23666.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q36.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q1065.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q169534.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q37470.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q29171.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q30.
• 2003_12_04-seq22 mentions Q1316.