Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_12_04-seq200> ?p ?o. }

• 2003_12_04-seq200 type Speech.
• 2003_12_04-seq200 number "200".
• 2003_12_04-seq200 date "2003-12-04".
• 2003_12_04-seq200 isPartOf 2003_12_04.
• 2003_12_04-seq200 spokenAs 37.
• 2003_12_04-seq200 spokenText "Godātie kolēģi deputāti! Es tagad nerunāšu par visām tām lietām un neatspēkošu, manuprāt, nepamatotos kolēģa Ainara Latkovska iebildumus un motīvus, kādēļ būtu jāpieņem šādi ļoti stingri ierobežojumi attiecībā uz partiju finansēšanas sistēmu. (Par to būtu jārunā, lemjot par nākamajiem grozījumiem, ar kuriem paredzēts ievērojami samazināt partiju finanšu kopapjomu. ) Runāšu par konkrēto priekšlikumu, tātad par Zaļo un zemnieku savienības frakcijas, kā arī deputātu grupas priekšlikuma būtību. Tātad kolēģi ierosina noteikt, ka turpmāk, atšķirībā no iepriekšējiem astoņiem gadiem (faktiski jau kopš neatkarības atjaunošanas), kad darbojās Partiju finansēšanas likums un kad politiskās partijas varēja finansēt ne tikvien fiziskās personas, bet arī juridiskās personas, - ka turpmāk tikai un vienīgi fiziskās personas varēs finansēt politiskās partijas. Līdzšinējās diskusijās ārpus parlamenta - jo tikai tagad diskusijas ir sākušās no Saeimas tribīnes! - es neesmu dzirdējis nevienu sakarīgu argumentu, kādēļ šāds ierobežojums būtu jānosaka. Sakiet, lūdzu, kāpēc tie 1000 latu vai 10 000 latu, kurus ziedo politiskajai partijai fiziskā persona, tātad iedzīvotājs, mūsu valsts pilsonis, ir, tā teikt, tīrāki, godīgāki par to naudu, ko likumīgi ir nopelnījusi, ieguvusi juridiskā persona, kāda firma? Jā, tiek minēts it kā tāds apstāklis, ka, lūk, viena persona mūsu valstī var brīvi dibināt vairākas firmas, vairākas sabiedriskas organizācijas un tādējādi faktiski ziedot lielāku summu, jo katra juridiskā persona var ziedot 10 000 latus. Taču, no otras puses, ir ļoti daudz tādu juridisko personu, tas ir, nevalstisko organizāciju, uzņēmumu, kuru īpašnieki ir desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju. Arī šādas juridiskās personas taču ir ziedojušas partijām! Vismaz Tautas partijai ir ziedojušas šādas juridiskās personas, šādi uzņēmumi, kuriem ir ļoti daudz īpašnieku. Un te nu mēs nonākam it kā tādā pretrunā. Turklāt, pastāvot līdzšinējai juridisko personu, it īpaši uzņēmumu, komercsabiedrību, finansiālās darbības kontrolei, ko veic Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts struktūras, pastāv, manuprāt, daudz lielāka iespēja kontrolēt juridisko personu finansiālās darbības un reizē arī veikt šo juridisko personu izdarīto ziedojumu likumības pārbaudi. Attiecībā uz fiziskām personām tik komplicētu, sarežģītu pārbaudi nevar veikt, jo to neparedz likums. Vienīgi tad, ja mēs pieņemsim šos daudzos absurdos ierosinājumus, kas seko tālāk šajā likumprojektā... Turklāt naudas plūsmai, kas ir notikusi juridiskās personas iekšienē vai no vienas juridiskās personas uz otru, var izsekot daudz vieglāk nekā tajos gadījumos, kad naudas plūsma ir starp fiziskajām personām. Manuprāt, ja pieņems šo priekšlikumu, kurš ir bez jebkādas motivācijas, nav racionāls, rezultāts būs tas, ka faktiski tiks veicināta starpnieku sistēma. Naudu faktiski būs nopelnījis uzņēmums, bet tā nauda tiks dota attiecīgiem labi atalgotiem uzņēmuma darbiniekiem, kuri varēs ievērot arī šos likuma tālākos noteikumus un ierobežojumus, kurus mēs pieņemsim, un faktiski šie darbinieki šo uzņēmuma naudu jau kā savu naudu ziedos attiecīgajai politiskajai partijai, un tādējādi neparādīsies īstais ziedotājs. Šādu faktiski nelikumīgu “ķēdi” ieviešot (un turpmāk būs vēl daudz šādu gadījumu, un par tiem es runāšu, kad lemsim par nākamajiem priekšlikumiem), radīsies tāda situācija, ka vairosies likumpārkāpēji, un tādējādi mēs, ja tā varētu teikt, pakļausim riskam paši savas politiskās partijas, jo pārkāpuši likumu būs gan ziedotāji, gan starpnieki, gan arī tās politiskās partijas, kuras šādā veidā naudu būs saņēmušas. Un vēl viens arguments, kādēļ, manuprāt vajadzētu atstāt juridiskajām personām tiesības ziedot politiskajām partijām. Faktiski tad, kad internetā parādīsies informācija par to, ka kādai politiskajai partijai, ietekmīgai politiskajai partijai, ir ziedojusi juridiskā persona, kura darbojas noteiktā nozarē ar noteiktām interesēm, noteiktām ekonomiskām interesēm, tad izvērtēt tās attiecīgās politiskās partijas darbību, kura būs saņēmusi šo ziedojumu, varēs parlamentā un valdībā; vismaz žurnālisti un sabiedrība varēs izvērtēt, vai tiešām ar šo ziedojumu politiskā partija nav “nopirkta”. Taču tagad mēs šo iespēju liegsim. Tādēļ es aicinu tomēr noraidīt šos priekšlikumus un saglabāt esošo sistēmu.".
• 2003_12_04-seq200 language "lv".
• 2003_12_04-seq200 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 2003_12_04-seq200 mentions Q822919.
• 2003_12_04-seq200 mentions Q9142842.
• 2003_12_04-seq200 mentions Q1250133.