Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_26-seq68> ?p ?o. }

• 2003_11_26-seq68 type Speech.
• 2003_11_26-seq68 number "68".
• 2003_11_26-seq68 date "2003-11-26".
• 2003_11_26-seq68 isPartOf 2003_11_26.
• 2003_11_26-seq68 spokenAs 40.
• 2003_11_26-seq68 spokenText "Godātie kolēģi! Latvija tiešām atrodas ļoti savdabīgā stāvoklī. Latvijas sabiedrībā šodien var iekļauties praktiski jebkurš mūsu valstī dzīvojošs cilvēks, un neviens viņam nepārmet viņa rīcību - ne viņa rīcību pirms pieciem, ne pirms desmit, ne pirms 20 gadiem. Un, tikko sākas rūpīga šādu cilvēku uzvedības analīze, sākas nemitīga kliegšana un bļaušana un visu svēto piesaukšana. Un tagad tā interesanti iznāk. 1990. un 1991. gadā, tad, kad lielākā daļa Augstākās padomes deputātu darīja visu, lai sekmīgi atjaunotu valsts neatkarību un spertu pirmos soļus atjaunotās valsts likumu sakārtošanā, apmēram trešā daļa toreizējo Augstākās padomes deputātu ne tikai nedarīja neko, bet ar visādiem paņēmieniem traucēja, mēģināja boikotēt jebkuru iniciatīvu. Šie cilvēki aizgāja tiktāl, ka visbīstamākajā laikā - 1991. gada janvārī - viņi vienkārši nodeva Augstāko padomi, aiziedami prom. Pirms tam viņi brīdināja mūs par asiņu plūšanu, par to, ka mēs visi nožēlošot. It kā izsacīja mums pēdējo brīdinājumu. Nekas viņiem nesanāca! Valsts atjaunoja neatkarību. Darbība turpinājās. Šo protestētāju vidū iestājās haoss. Šodien viņi saka, ka viņi neesot piedalījušies 4. maija balsojumā, jo, lūk, esot uzskatījuši, ka esot par agru. Tur varētu viņiem piekrist - priekš viņiem tiešām bija par agru! Viņiem vēl daži gadu tūkstoši bija vajadzīgi, un varbūt tad viņi sāks piekrist kaut kam. Un, lūk, šodien nekas jau būtiski nav mainījies. Šie cilvēki dzīvo tepat Latvijā, tepat Latvijā dzīvo šie vairāk nekā 20 tūkstoši militārpensionāru, no kuriem nekādu draudzību Latvijai nav ko gaidīt, kuri iztapīgi lokās uz Austrumu pusi. Iepriekšējais runātājs arī, mīlīgi smaidot, apciemoja Maskavu un aprunājās ar Lužkovu - cilvēku, kurš savulaik Latviju ir salīdzinājis ar Kambodžu un kurš ir teicis, ka Latvijā esot tikpat drausmīgs režīms kā tur, tikai aizmirsa piemetināt, ka Kambodžā noslepkavoja vairāk nekā 2 miljonus cilvēku. Latvijas valsts nav noslepkavojusi nevienu cilvēku. Lūk, tā ir tāda neliela atšķirība. Šodien šie cilvēki, protams, neapšaubāmi redz Krieviju kā vienīgo sabiedroto, viņi vēl kaut kā mēģina izmantot tos, kas nelasa latviešu valodā neko, kas vispār lasa tikai krievu valodā - un tikai vienu vai divus laikrakstus. Laikrakstus, kuri nepārtraukti Latviju ar kaut ko baida - ka tūlīt te kaut kas notikšot, te nākšot kaut kādi komisāri un te mūs spiedīšot un spaidīšot, un slaucīšot, un slaukšot, un visu ko vēl te darīšot. Šodien, kad Krievija ir sekmīgi īstenojusi sava izlūkdienesta plānus Gruzijā, sanaidojot gruzīnus savā starpā, šodien, kad šis pats izlūkdienests ir sekmīgi darbojies arī Lietuvā, radot neslavu Lietuvas prezidentam un radot neskaidrības sabiedrībā, šodien, kad šis pats izlūkdienests darbojas arī Moldovā un tikai ar lielām pūlēm Moldovas patriotiem ir izdevies panākt, lai uz kādu laiku Moldova vēl atliktu to brīdi, kad viņa varētu kļūt par Krievijas vasaļvalsti, - šodien nav šiem kauna nākt šeit tribīnē un tukši runāt tikai tāpēc, ka, lūk, vēl cer uz kādiem nezinīšiem. Runājot par šiem pašiem nepilsoņiem, es gribu atgādināt, ka, neatkarību atjaunojot, Latvijā viņu bija kāds miljons. Šodien ir palikuši kādi 500 tūkstoši. Es uzskatu, ka valsts ir izdarījusi visu, lai panāktos viņiem pretī. Mūsu Pilsonības likums ir viens no mīkstākajiem Eiropā. Un to ir vērtējuši eksperti. Un tas nav nekāds noslēpums. Šādos apstākļos prasības tik un tā turpinās, acīmredzot ir vēlme, lai pilsonību uzdāvina, lai lūdzas: “Esiet taču tik laipni! Vai jūs nebūtu ar mieru kļūt par Latvijas Republikas pilsoņiem?” Tanī pašā laikā Borisam Cilevičam nav kauna izplatīt krievu presē paziņojumu: “Vai jūs zināt, kas notiks tad, kad naturalizēsies visi nepilsoņi? Tad ar visām jūsu nacionālajām partijām būs cauri un jums te nekas nesanāks!” Nu ko tad tu tā draudi! Nu tad pierādi to ar saviem darbiem! Šī cilvēku tracināšana, tukšā muldēšana - tas ir raksturīgs šo musinātāju paņēmiens. Diemžēl šad un tad daļa sabiedrības uz to uzķeras. Nesen, pirms nedēļas, krievu laikrakstā tika izplatīts briesmīgs paziņojums, ka tūlīt atnākšot pie mums Eiropas Parlamenta komisija un spiedīšot mūs te visu ko pārskatīt. Tas notika pagājušās nedēļas vidū. Nekas nebija noticis, nekāda vēstule nebija šeit saņemta, taču baumas tika izplatītas, cerot, ka uz tām kāds uzķersies. Tagad jāklausās tādā jūsu demagoģiskā tērzēšanā: “Redziet, mēs neesam apmierināti ar šito, neesam apmierināti ar to…” Taču arī mēs neesam apmierināti. Mēs neesam apmierināti ar jūsu uzvedību. Mēs neesam apmierināti ar jūsu bezkaunību. Ar to, ka jums nebija neērti darboties pret neatkarības atjaunošanu. Ar to, ka jūs visu laiku esat traucējuši un turpināt to darīt. Taču visus Latvijas valsts sasniegumus gan jūs izmantojat. Jums nav neērti braukt pārstāvēt Latvijas valsti ārpus tās robežām un tur sagrozīt patiesību par to, kas notiek Latvijā. Jums nav neērti. Nē! Tagad jums, redziet, nepatīk topošais Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums. Es iesaku to salīdzināt ar citu valstu attiecīgajiem vēlēšanu likumiem. Paskatīsimies, vai tas ir tik nedemokrātisks! Tas, ka ir jābūt zināmai pilsoņu daļai, kam nav tiesību piedalīties vēlēšanās, - tas taču ir vairāk nekā skaidrs! Ja tie cilvēki vēl pēc 1991. gada janvāra ir apzināti darbojušies pret Latvijas neatkarību, ko tad ar tādiem darīt? Vai tad viņi šodien ir izauguši? Vai tad nu šodien ir viņi tik labsirdīgi palikuši? Vienu riktīgo vēl pieminēja tas ģeniālais autors, kurš ir drusciņ te pasprucis… Re, kur viņš tur stāv… Viņam Ždanoka iepatikusies. Vai dieviņās…! Redz, kas par gaumi! Varbūt vēl tur dažus tādus pašus mēs varam pielasīt… Nē, šādiem cilvēkiem nav tiesību kandidēt! Viņi Latvijai tur neko labu nedarīs! Viņi skries un braukās pa starptautiskajām tiesām, viņi iesūdzēs Latvijas valsti, un tur viņiem galīgi nebūs neērti. Taču produktīvu darbu no viņiem Eiropas Parlamentā nav ko gaidīt. Tā ka ierobežojumiem būs jābūt, un es par to nemaz nešaubos. Arī mūsu apvienība gādās par dažu ierobežojumu iestrādāšanu. Paldies par uzmanību.".
• 2003_11_26-seq68 language "lv".
• 2003_11_26-seq68 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q211.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q79820.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q649.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q37.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q193089.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q8889.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q893825.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q159.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q230.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q12360039.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q217.
• 2003_11_26-seq68 mentions Q424.