Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_20-seq573> ?p ?o. }

• 2003_11_20-seq573 type Speech.
• 2003_11_20-seq573 number "573".
• 2003_11_20-seq573 date "2003-11-20".
• 2003_11_20-seq573 isPartOf 2003_11_20.
• 2003_11_20-seq573 spokenAs 147.
• 2003_11_20-seq573 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Es gribu vērsties galvenokārt pie tiem deputātiem, kuri šajā Saeimā, šajā namā ir varbūt pirmo reizi un kuri šeit nebija klāt pirms vairāk nekā 10 gadiem, kad mēs veidojām un pieņēmām šo likumu par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem atkal ir šīs zemes atdošana tās likumīgajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem vai arī kompensācijas izmaksa par neatdodamo zemi, kura parasti ir apbūvēta vai nu ar privātmājām, vai ar komunālajām būvēm, vai ko citu. Un es nevaru citādi nosaukt šo kompensācijas kārtību kā vien par šķiru cīņas turpinājumu labākajā padomju stilā pret bijušajiem zemes un ēku īpašniekiem, kaut vai tā iemesla dēļ, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tad, ja neatdodamā zeme tiek novērtēta, lai piešķirtu vai nu līdzvērtīgu zemi, vai kompensācijas sertifikātus, tā tiek vērtēta atbilstoši 1940. gada cenām. It sevišķi tas attiecas uz Rīgu un uz Jūrmalu, lai gan laika gaitā, kā jūs saprotat, šīs zemes cena ir mainījusies. Piemēram, 1940. gadā Dzintaros vai Majoros zemes kadastrālā vērtība bija 75 santīmi kvadrātmetrā, turpretī tagad tā ir 10 vai pat padsmit reižu lielāka. Tādējādi, ja cilvēkam neatdod, teiksim, 1000 kvadrātmetru, kas parasti tika piešķirti kādam citam kā apbūves gabals, tad viņš vairs nevar dabūt sev līdzvērtīgu zemes gabalu tajā pašā vietā vai tuvumā, tāpēc ka atdodamo gabalu jau vērtē pēc šālaika cenām. Un šobrīd, konkrēti Majoros, kā es zinu, zemes kadastrālā vērtība ir 8 lati. Tātad, rēķinot tīri aritmētiski, bijušais īpašnieks kā kompensāciju var saņemt vai nu desmit reizes mazāku gabaliņu, kas, protams, netiek atdots, vai arī zemi kaut kur tālā nomalē, teiksim, aiz Ķemeriem, kur zemes kadastrālā vērtība šobrīd ir šie 80 santīmi. Un šāda kārtība ir iedibināta, kā es saprotu, tikai ar vienu nolūku - lai vecie īpašnieki nepaliktu Jūrmalā, lai viņi neatgrieztos tur. Tas pats attiecas arī uz Rīgu, jo bieži vien tajā laikā šī zeme bija Rīgas nomalē vai ārpus Rīgas teritorijā, tātad lauku zeme. Tagad tā ir pilsētas teritorija, taču, ja cilvēkam šī zeme ir atdota, tad, dabīgi, zemes nodokli viņam aprēķina pēc tās pašreizējās vērtības. Piedodiet par analoģiju, bet es pietiekami labi zinu, kāda bija padomju varas politika attiecībā uz zemes īpašniekiem, kad viņiem uzlika tā saucamo kulaku nodokli ar mērķi, lai šo cilvēku padzītu, lai dabūtu projām no šīs zemes. It sevišķi es gribu vērst uzmanību… es atļaušos nocitēt šā likuma vienu rindkopu: “Ar pilsētas pašvaldības lēmumu var noteikt, ka līdzvērtīga zemes gabala vietā piešķirama tikai kompensācija, ja pilsētas administratīvajās robežās nav pietiekamu zemes platību, lai apmierinātu visus pieprasītājus. ” Kā jūs saprotat, šeit ir domāta kompensācija sertifikātos, bet tajā pašā laikā jūs taču visi ļoti labi zināt, ka, teiksim, Jūrmalā hektāriem zemi, droši vien par labu naudu vai kā citādi, ir ieguvuši jaunieguvēji, par ko arī mēs reizēm lasām avīzēs. Un atkal jaunajam zemes ieguvējam ir dota prioritāte salīdzinājumā ar agrāko īpašnieku. Agrākajam zemes īpašniekam iedod šos kompensācijas sertifikātus, kurus viņš var izmantot pēc saviem ieskatiem, bet ne jau lai viņš atgrieztos uz dzīvi tajā vietā, kur viņa senči paaudžu paaudzēs ir dzīvojuši. Viņam ir jāmeklē sev mājvieta, apmešanās vieta kaut kur citur. Lūk, tāpēc, godājamie kolēģi, mums ir ļoti nopietni jāizturas pret šiem piedāvātajiem grozījumiem. Es saprotu, ka valdība nāk klajā ar šādu priekšlikumu, vislabāko nodomu vadīta, taču piedāvātais grozījums atkal paredz, ka atsevišķās vietās privatizējamā zeme, kas bieži vien ir kā alternatīva tiem cilvēkiem, kuri nav atguvuši savu dzimto zemi, atkal tiek vērtēta pēc citas cenas nekā viņam neatdotā zeme. Un praktiski tas nozīmēs, ka cilvēks, kurš tomēr ir atradis iespēju kaut vai tajā pašā Jūrmalā nomāt kādu ēku, kur viņš varētu apmesties uz dzīvi, cerēdams, ka šī teritorija tiks nodota privatizācijai, un ka viņš par saviem dabūtajiem kompensācijas sertifikātiem par turpat blakus Jūrmalā neatdoto zemi varēs noprivatizēt šo citu zemes gabaliņu, uz kura viņš tagad jau dzīvo… Es saprotu tā, ka šāda iespēja viņam diezin vai būs, jo atkal ir noteikts termiņš. Tātad atbilstoši apstiprinātajiem privatizācijas noteikumiem pēc 2003. gada 31. decembra zemi varēs privatizēt vai atsavināt tikai par naudu. Un atkal šos kompensācijas sertifikātus, aiz kuriem stāv konkrēta manta, konkrēta neatdotā zeme, ko tagad ir ieguvis īpašumā vai lieto cits cilvēks, bijušais īpašnieks nevar izmantot nekādā veidā, lai varētu atgriezties savā dzimtajā apvidū, savā pilsētā vai tur, kur viņa senči kādreiz par lielu naudu tika iegādājušies zemes gabaliņu un bija uzbūvējuši māju. Tāpēc es lūgtu, godājamie kolēģi, ļoti nopietni padomāt, izskatot šos piedāvātos grozījumus, un izvērtēt ne tikai šos divus, par kuriem mēs runājam, bet arī visus pārējos priekšlikumus. Redziet, man šeit ir vesela mape. Tie ir 12 likumi, kuri būtu jāgroza, lai mēs vēsturē paliktu kā Saeima, kura ir spējusi izlabot un sakārtot likumus un taisnīgāk atrisināt šos jautājumus, nekā to savā laikā spēja izdarīt Augstākā Padome un iepriekšējās Saeimas. Paldies par uzmanību!".
• 2003_11_20-seq573 language "lv".
• 2003_11_20-seq573 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2003_11_20-seq573 mentions Q822919.
• 2003_11_20-seq573 mentions Q211.
• 2003_11_20-seq573 mentions Q2660080.
• 2003_11_20-seq573 mentions Q4208062.