Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_20-seq555> ?p ?o. }

• 2003_11_20-seq555 type Speech.
• 2003_11_20-seq555 number "555".
• 2003_11_20-seq555 date "2003-11-20".
• 2003_11_20-seq555 isPartOf 2003_11_20.
• 2003_11_20-seq555 spokenAs 147.
• 2003_11_20-seq555 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi deputāti! Es pilnībā piekrītu, ka par likumu nevar teikt, ka tas ir labs vai slikts likums, bet mēs gan varam atskatīties drusciņ vēsturē, runājot par šo konkrēto likumu “Par privatizācijas sertifikātiem”, kādu iemeslu dēļ un ar kādu nolūku tas tika radīts un kāds tas galu galā tika pieņemts. Mums savā laikā pēc neatkarības atjaunošanas bija mērķis godīgi sadalīt starp Latvijas iedzīvotājiem padomju laikā saražoto īpašumu, radītās vērtības, un mums šķita, ka valsts var uzņemties šo regulējošo lomu, izsniedzot cilvēkiem vērtspapīrus jeb garantijas par noteiktu summu, atkarībā no nodzīvotajiem gadiem, lai pēc tam godīgi šos vērtspapīrus apmainītu pret īpašumu, pret kādu mantu, kādreiz varbūt arī pret naudu. Un tāpēc es ļoti bažīgi skatos uz piedāvātā likumprojekta termiņiem, ka 2003. gada 31. decembris varētu būt pēdējais brīdis, kad noteiktos gadījumos un noteiktām kategorijām vēl ir iespēja vai nu izsniegt viņiem sertifikātus, vai pieņemt no viņiem iesniegumus par sertifikātu piešķiršanu, jo, redziet, ja mēs skatāmies likumā, tad redzam, ka īpašā sadaļā par īpašuma kompensācijas sertifikātiem ir paredzēts, ka tie tiek piešķirti par zemi lauku apvidos, par pilsētu zemi, par namīpašumiem, par uzņēmumiem un vēl par citiem īpašuma objektiem, kā arī par politiski represētajām personām atņemto mantu un tā tālāk. Un mēs arī zinām, ka vēl līdz pat šim brīdim, visus desmit gadus, rit tiesas prāvas, notiek diskusijas, ir atšķirīgi viedokļi šajā jautājumā, tāpēc ka jau sākotnēji, Augstākās padomes laikā, diemžēl absolūti neapstrīdamā un korektā veidā netika atrisināts jautājums par kompensācijām, un vēl šobrīd cilvēki tiesas procesos, kad pēdējā instance nolemj, ka īpašums vairs nav atdodams atpakaļ, vēl līdz šim brīdim pēdējā cerība bija šie kompensācijas sertifikāti, kam cilvēks bija spiests piekrist. Un tad rodas jautājums: ja mēs nosakām kādu galīgo termiņu šo sertifikātu izmantošanai, bet prasības celšana tiesā vai prasības izskatīšana visās instancēs bieži vien vēl nebūs pabeigta, kā tad mēs atrisināsim kompensācijas jautājumus? Ko darīsim tad, ja tiešām pēdējā instance atzīs, ka cilvēkam nevar atdot viņa īpašumu atpakaļ? Tāpēc, godājamie kolēģi, es aicinu visus, kam vien ir bijis kāds sakars ar īpašniekiem, ar īpašumiem, ar vēlētāju iesniegumiem šajā sakarā un šajos jautājumos, ļoti uzmanīgi caurskatīt piedāvātos grozījumus un atrast tādus formulējumus un tādus pamatotus termiņus, lai likumīgo īpašnieku un viņu mantinieku tiesības tiešām nebūtu aizskartas, lai tās netiktu ignorētas vēlreiz un vēlreiz, kā tas ir noticis visus šos desmit vai padsmit neatkarības gadus. Diemžēl tā ir realitāte! Un tāpēc es aicinu tiešām visus, ja mūs šobrīd dzird mūsu vēlētāji, pilsoņi, sūtīt mums uz Saeimu konkrētus pierādījumus, konkrētas vēstules, iesniegumus, informāciju par tiem gadījumiem un par to situāciju, kāda ir bijusi un kādi sāpju ceļi ir bijuši jāizstaigā, lai pieņemamā veidā atrisinātu to vai citu jautājumu. Tas mums ļautu tiešām korekti sakārtot šo sertifikātu lietu, lai tā nebūtu bezgalīga, lai cilvēkiem, vēl dzīviem esot, tomēr rodas pārliecība, ka šo jautājumu var atrisināt taisnīgi un korekti. Ja mēs reiz esam paziņojuši, ka Latvija ir bijusi okupēta, ka okupācijas varas akti ir atzīstami par nelikumīgiem no paša sākuma, tad man rodas zināmas bažas. Mēs tuvojamies Eiropas slieksnim, un pēc gada var gadīties, ka mēs saņemsim no Eiropas pārmetumus īpašuma kompensācijas jautājumos, jo civilizētā pasaulē, es atļaušos teikt, šos jautājumus uzskata par ļoti svarīgiem un par ļoti būtiskiem, tāpēc ka nevienu no šīm mantām cilvēki nav ieguvuši tāpat vien. Šie īpašumi ir iegādāti ar sviedriem, ar asinīm, par zelta naudu iepirkti no baroniem, saņemti par nopelniem brīvības cīņās vai par ko citu. Padomju laiks bija vienīgais periods mūsu vēsturē, kad valsts ar savu varu vieniem atņēma, bet otriem par brīvu, bez maksas, par kalpošanu okupācijas varai atsevišķos gadījumos šo svešo mantu piešķīra, kuru mums šobrīd būtu pienākums tomēr kompensēt, jo šī manta nekur nav zudusi. Tā šobrīd vēl ir lietošanā un īpašumā šeit, mūsu valstī, tikai citiem cilvēkiem. Paldies par uzmanību!".
• 2003_11_20-seq555 language "lv".
• 2003_11_20-seq555 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2003_11_20-seq555 mentions Q822919.
• 2003_11_20-seq555 mentions Q211.
• 2003_11_20-seq555 mentions Q193089.