Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_13-seq448> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2003_11_13-seq448 type Speech.
- 2003_11_13-seq448 number "448".
- 2003_11_13-seq448 date "2003-11-13".
- 2003_11_13-seq448 isPartOf 2003_11_13.
- 2003_11_13-seq448 spokenAs 5.
- 2003_11_13-seq448 spokenText "Godājamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Nav jau nemaz tik drūmi, kā šobrīd izskatās! Mums jau arī te pa brīžam kāds joks uzdzirkstī, putnu balsis skan, skan arī latgaļu valoda, savstarpēji aplausi un komplimenti. Taču šodien mēs esam šeit sapulcējušies gada vissvarīgākajā sēdē, kurā mēs apstiprinām mūsu valsts saimnieciskās attīstības virzību nākamajā gadā. Šajā reizē tas ir ļoti atbildīgs lēmums, kas liek rēķināties ar valsts finanšu iespējām. 2004. gada budžetā ir daudz priekšlikumu, kas ir saistīti ar sociālajiem jautājumiem, bet jāteic, ka sociālā joma ir finanšu ziņā tik ietilpīga, ka pilnībā apmierināt tās vajadzības nav spējīgas pat pasaules visbagātākās valstis. Jāuzsver, ka Latvija sociālajai jomai arī 2004. gadā atvēlēs vislielāko budžeta daļu - vairāk nekā 33%. Tātad vairāk nekā trešo daļu. Tie ir apmēram 700 miljoni latu, un tas tomēr būs par 4,6% vairāk nekā šogad. Kā redzat, mēs esam sociāli atbildīga valsts. Taču Latvijas sociālā joma varētu līdzekļus patērēt vēl un vēl, un vēl. Arī līdzekļus iepriekšējo valdību īstenotās pensiju reformas pieļauto netaisnību nolīdzināšanai un jau pieminēto sociālās rehabilitācijas vajadzību pilna spektra nodrošināšanai, par ko ir iesniegti arī vairāki opozīcijas priekšlikumi. Jāuzsver, ka sociālās rehabilitācijas jomā īpašu uzmanību esam pievērsuši tiem bērniem, kuri cietuši no vardarbības, un atkarībā esošiem bērniem, lai ar sociālās rehabilitācijas palīdzību novērstu atkarības vielu radītās sekas un nodrošinātu bērnu atgriešanos pilnvērtīgā sabiedrībā. Runājot par sociālās rehabilitācijas pasākumu finansēšanu, ir jānorāda, ka iepriekšējā Saeima pieņēma likumu par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, un saskaņā ar šo likumu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt arī invalīdi, pensijas vecuma cilvēki un politiski represētas personas. Mēs, šī Saeima, minētā likuma 7. panta darbību pagarinājām vēl uz vienu gadu, tas ir, līdz šā gada beigām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma vasarā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus sociālās rehabilitācijas attīstībai. Sociālo un darba lietu komisijā mēs šo jautājumu skatījām vairākkārt. Darba grupa piedāvāja no vairākiem risinājuma variantiem visloģiskāko - neturpināt esošo kārtību, pēc kuras, kā izrādījās, vieniem bērniem mammas nez kā sagādā šos rehabilitācijas pakalpojumus katru gadu, bet citi bērni nevarēs vēl gadiem ilgi tos sagaidīt. Darba grupas ieteikums bija sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nodrošināt tām personām, kurām tie tiešām ir nepieciešami, tas ir, personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas radušies slimības, psiholoģiskas vai fiziskas traumas vai cita negadījuma rezultātā. Galu galā cilvēkam ne tik daudz vajadzīgs pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālās funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, kā to šobrīd nosaka likums, bet vairāk gan ir nepieciešami konkrēti medicīniski atveseļošanās pakalpojumi. To rāda līdzšinējā pieredze. Lai īstenotu darba grupas piedāvāto risinājumu, ir nepieciešams sagatavošanās laiks, izvērtējot esošos pieteikumus - daudzu tūkstošu pieteikumu rindu -, un tikai tad var pamatoti runāt par nepieciešamo finansējumu. Ja neskatām un nerisinām sociālās rehabilitācijas jautājumu pēc būtības, bet vadāmies no personas piederības konkrētai sociālai grupai, tad visas tiesības pretendēt uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem šodien ir vairāk nekā pusmiljonam pensionāru, invalīdu, politisko represēto. Kad mums būs tik daudz naudas? Lemsim taču par to, ko varam reāli nodrošināt! Taču, atgriežoties pie likuma par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību, gribu atzīmēt, ka tas radīts, lai sociālo jautājumu risināšanā iesaistītu arī pašvaldības. Saskaņā ar minētā likuma 9. pantu pašvaldībai, kuras teritorijā persona ir reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu, ir pienākums...".
- 2003_11_13-seq448 language "lv".
- 2003_11_13-seq448 speaker Silva_Bendrate-1956.
- 2003_11_13-seq448 mentions Q822919.
- 2003_11_13-seq448 mentions Q211.
- 2003_11_13-seq448 mentions Q2167704.