Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_13-seq32> ?p ?o. }

• 2003_11_13-seq32 type Speech.
• 2003_11_13-seq32 number "32".
• 2003_11_13-seq32 date "2003-11-13".
• 2003_11_13-seq32 isPartOf 2003_11_13.
• 2003_11_13-seq32 spokenAs 5.
• 2003_11_13-seq32 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Godājamie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Izskatāmais likumprojekts nav kārtējais darba kārtības jautājums Saeimā. Šis ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2004. gadam”, un šis likums mums šodien ir jāpieņem. No tā, cik kvalitatīvi mēs to pieņemsim, būs atkarīga mūsu valsts attīstība un ikviena iedzīvotāja labklājība 2004. gadā, tāpēc par budžetu es vēlos runāt, strikti nodalot, ko mēs vēlamies finansēt, cik mums ir naudas, un par kompromisu, ko esam panākuši. Šeit runa ir par pašu svarīgāko - par to, ko nepieciešams finansēt nākamajā gadā. Protams, visam naudas nepietiek. Šodien mēs lemjam gandrīz par 2,1 miljarda latu sadali - par to, kā izlietot 884 latus katram valsts iedzīvotājam tā, lai nodrošinātu viņa labklājību. Kopumā Saeimā no deputātiem esam saņēmuši 449 priekšlikumus, kam Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pievienojusi vēl desmit. Nevienu no iesniegtajiem priekšlikumiem nevar nosaukt par nevajadzīgu, taču mums ir tikai divas iespējas - atbalstīt vai neatbalstīt. Vidusceļš ir jāmeklē mums, politiķiem, piešķirot līdzekļus pašām svarīgākajām vajadzībām un nodrošinot valsts attīstību. Strādājot pēc labākās sirdsapziņas, komisijā esam to panākuši. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka, veidojot budžetu, deputāti ir bijuši aktīvi. No minētajiem 459 priekšlikumiem komisija ir atbalstījusi 202 priekšlikumus, 31 priekšlikums daļēji tika atbalstīts kādā citā priekšlikumā, 26 priekšlikumi daļēji jau tika atbalstīti, izdarot pēdējos 2003. gada budžeta grozījumus, un 200 priekšlikumus komisija noraidīja. Kā parasti, pozīcijas deputāti ir iesnieguši izsvērtus priekšlikumus par reālām summām, bet opozīcijas deputāti - ļoti vērienīgus, neuztraucoties par sekām, ja Saeima šos priekšlikumus atbalstītu. Esmu gandarīta, ka arī opozīcijas partiju priekšlikumi ir bijuši konstruktīvi un atbilstoši “Jaunā laika” politikai, tāpēc vairāki opozīcijas priekšlikumi ir guvuši atbalstu. Ir likumsakarīgi, ka pati aktīvākā ir bijusi Tautas partijas frakcija, kura iesniegusi 127 priekšlikumus. No tiem Budžeta un finanšu (nodokļa) komisija daļēji ir atbalstījusi 15 priekšlikumus. Man gan jāsaka, ka šajā aktivitātē varēja manīt partijas nostaļģiju pēc laikiem, kad finanšu ministra amats bija Tautas partijas kontrolē un kad tika bez ierunām pieņemti visi šīs partijas priekšlikumi. Šogad mēs budžetu veidojām pēc jauniem principiem - nevis pēc partijas piederības un vēlētāju balsojumu rezultātiem reģionos, bet gan izvērtējot tās vajadzības, kuras ir aktuālas, piemēram, sociālo garantiju finansējuma palielināšana veselības aprūpei, reģionu attīstībai, it īpaši skolu remontiem, un citām vajadzībām. Tīri aritmētiski parēķinot, redzam, ka opozīcijas piedāvātās izmaiņas budžetā kopumā sastāda 129 miljonus latu, to skaitā tiek piedāvāts palielināt ieņēmumu prognozi par 61 miljonu latu, bet budžeta deficītu - par 20 miljoniem latu. Kā pats populārākais līdzekļu izlietojuma avots deputātu priekšlikumos bija minēts Ministru kabineta piedāvātie Saeimai sadalāmi 500 000 latu. Taču jāatzīmē, ka tika saņemti 170 priekšlikumi par desmit reizes lielāku summu. Nākamais populārākais līdzekļu avots ir ieņēmumu prognozes palielināšana, bet kā trešais avots 25 priekšlikumos ir minēta Aizsardzības ministrijas budžeta pārdalīšana par 30 miljoniem latu. Deputātu iesniegtajos priekšlikumos kā pats populārākais līdzekļu izlietojums ir minētas mērķdotācijas pašvaldībām. Tādi ir 213 priekšlikumi, no tiem atbalstīti - 78 priekšlikumi. Šajā likumprojektā vai pēdējos 2003. gada grozījumos daļēji atbalstīts ir 31 priekšlikums, nav atbalstīti - 104 priekšlikumi. Šogad valstī saglabājas augsta ekonomiskā aktivitāte, uzrādot 7,5% lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. 2004. gadā IKP pieaugums tiek plānots 6,1% apmērā, kas liecina par Latvijas ekonomisko izaugsmi. Tieši ekonomikas izaugsme un sekmīga nodokļu administrēšana ļauj mums nākamajā gadā plānot budžeta kopējos izdevumus 2,07 miljardu latu apmērā, palielinot valsts budžeta izdevumus par 220,5 miljoniem latu valstiski svarīgām jomām. Esam vienojušies palielināt valsts budžeta deficītu par 20 miljoniem, un tas pašreiz ir 137 miljoni latu. Vidēji rēķinot, valsts ir aizņēmusies 59 latus katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tiesībsargājošo iestāžu darba rezultāti un nodokļu iekasēšana šogad ļauj prognozēt, ka nākamgad budžets pildīsies raiti. Vairākas lietas, to skaitā krimināllieta saistībā ar digitālo televīziju, dod cerības, ka valsts varēs saņemt atpakaļ daļu no izkrāptajiem miljoniem. Cienījamie kolēģi! Jauno laiku galvenās prioritātes - Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā un NATO - ir nemainīgas, taču šogad vienlaicīgi īpaša uzmanība tiek veltīta sociālās jomas finansēšanai, kur 5,2 miljoni latu ir paredzēts novirzīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju palielināšanai. Par pensijām parasti runā visi, solot tās pārskatīt un palielināt, tomēr tikai dažiem politiskajiem spēkiem ir izdevies šos solījumus turēt, tāpēc pensionārus noteikti var saukt par pašiem pacietīgākajiem valsts iedzīvotājiem. Eksperimentu ir bijis daudz, sākot no šaurai pensionāru grupai aprēķinātām ekskluzīvi lielām pensijām un beidzot ar aizliegumu strādāt un saņemt pensiju. Mēs budžetā neesam iestrādājuši kārtējo eksperimentu, bet gan esam nostiprinājuši konsekventu pensiju palielināšanas politiku. Minimālās pensijas Latvijā ir neattaisnojami zemas. Tātad visus šos gadus 37 tūkstoši pensionāru nav bijuši politiķu prioritāšu sarakstā, tāpēc lielākais pieaugums sagaidāms tieši minimālajām pensijām; piemēram, cilvēkiem ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālā pensija no 39 latiem palielināsies līdz 45,5 latiem. Godātā opozīcija! “Jaunā laika” solījumi par sociālo garantiju palielināšanu strādājošajiem tiek pildīti, jau otrreiz par 10 latiem palielinot minimālo darba algu un par 15 latiem - pabalstus bērniem invalīdiem. Pirmo reizi budžeta sadalē esam domājuši par bērniem, kuri aug nepilnās ģimenēs un kur viens no vecākiem nemaksā saviem bērniem uzturlīdzekļus. Par godu tiem kolēģiem, kuri pauž sevišķas rūpes par veselības aprūpi, vēlos uzsvērt, ka veselības aprūpei nākamā gada budžetā ir paredzēti 233 miljoni latu, kas par 33,1 miljonu pārsniedz šīs jomas finansējumu 2003. gadā. Līdzekļi tiek paredzēti arī slimnīcu remontiem, medicīnas aparatūras iegādei un mediķu algu palielināšanai; piemēram, investīcijas tiks novirzītas Aizkraukles slimnīcai, Balvu rajona neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pilnveidošanai, Rīgas dzemdību namam un citiem objektiem. Dāmas un kungi! Analizējot iesniegtos priekšlikumus, varu teikt, ka “Jaunā laika” politika attiecībā uz valsts reģionu vienmērīgu attīstību Saeimā ir guvusi atbalstu arī opozīcijā. Lielāka daļa priekšlikumu skar reģionus, un šogad reģionu aktuālo problēmu risināšanai un to attīstības projektiem esam paredzējuši vairāk nekā 15 miljonus latu. Finansējums pašvaldību projektiem ir piešķirts, sākot no 600 latiem un beidzot ar 2 miljoniem. Ja budžets tiks pieņemts šādā redakcijā, tad varēsim labiekārtot daudzas lauku skolas visā valsts teritorijā, ierīkojot apkures sistēmas, ieliekot jaunus logus un izbūvējot sporta zāles. Rugāju pagastam būs jauna sporta zāle, Zentenes pamatskolai varēsim salabot jumtu, sāksies Taurenes pagasta pamatskolas aktu zāles remonts. Un arī vairākos citos nelielos pagastos varēs sakārtot bērnu izglītībai tik svarīgās celtnes. Manuprāt, mums šeit, Saeimā, vienmēr jāmēģina atrast un saglabāt līdzsvaru starp grandiozām celtnēm un projektiem Rīgā un viena neliela pagasta nelielas skolas sakārtošanu. Nākamā gada budžeta projektā šis līdzsvars ir atrasts, un es aicinu to saglabāt balsojot. Kolēģi! Politiķiem ar saviem lēmumiem jāpanāk, lai valstī attīstītos uzņēmējdarbība. Mums noteikti ir jāatceras, kurš ir tas, kas taisa biznesu, un kurš no tā saņem labumu. Pie labuma saņēmējiem ir pieskaitāma arī valsts, kura gūst labumu nodokļos, tāpēc ir svarīgi vismaz ar vienu roku palīdzēt uzņēmējiem, bet ar otru - bērniem un vecvecākiem. Budžetu veidojot, esam panākuši to, ka valstī turpinās strauja nodokļu un nodevu samazināšanas politika. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šogad tika pazemināts no 22% uz 19%, bet nākamajā gadā ir plānots to samazināt līdz 15 procentiem. Kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2004. gadā (salīdzinājumā ar 2003. gadu) ir plānots nodrošināt nevis ar nodokļu sloga palielināšanu, bet gan ar nodokļu administrēšanas uzlabošanu, apkarojot kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas un “aplokšņu” algu izmaksas. Jebkurš, kas kaut virspusēji orientējas budžeta veidošanas pamatprincipos, to atbalstīs kā lielisku vitamīnu porciju, ko varam dot saviem uzņēmējiem kā dopingu pirms tirgus paplašināšanās un mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā. Es aicinu deputātus objektīvi un reāli izskatīt iesniegtos priekšlikumus. Esmu pārliecināta, ka, pieņemot budžetu otrajā lasījumā, mēs atradīsim pašu veiksmīgāko kompromisu starp mūsu vēlmēm un iespējām. Paldies par uzmanību! Sāksim izskatīt priekšlikumus dokumentā nr. 1293-e, sākot ar izmaiņām ieņēmumos un izdevumos, bet pēc tam izskatīsim priekšlikumus par likumprojekta tekstu. Tāpēc lūdzu pievērst uzmanību 16. priekšlikumam. 16. priekšlikums. To ir iesniegusi Tautas partijas frakcija. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.".
• 2003_11_13-seq32 language "lv".
• 2003_11_13-seq32 speaker Baiba_Brigmane-1955.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q822919.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q211.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q2660080.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q193089.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q458.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q4294480.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q7184.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q1357342.
• 2003_11_13-seq32 mentions Q1250133.