Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_13-seq177> ?p ?o. }

• 2003_11_13-seq177 type Speech.
• 2003_11_13-seq177 number "177".
• 2003_11_13-seq177 date "2003-11-13".
• 2003_11_13-seq177 isPartOf 2003_11_13.
• 2003_11_13-seq177 spokenAs 37.
• 2003_11_13-seq177 spokenText "Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jautājums, ko es gribu šodien uzdot, ir tāds: kas ir svarīgāks - naturalizācija vai repatriācija? Kāpēc es šo jautājumu uzdodu? Mēs zinām, ka referendums par dalību Eiropas Savienībā un pēdējie notikumi Izglītības likuma sakarā parādīja, ka Latvija, neskatoties uz to, ka ir pagājuši 12 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, faktiski ir nonākusi jaunu problēmu priekšā. Mēs zinām, ka balsojums par Eiropas Savienību faktiski sakrita ... šī karte, kur balsoja “par” un kur balsoja “pret”, neatkarīgi no tā, vai mēs to gribam atzīt vai ne, sakrita ar Latvijas etnisko karti. Un tagad man ir tāds jautājums: kas būtu noticis, ja mēs būtu pilnībā pabeiguši naturalizāciju? Ja būtu noticis brīnums un visi Latvijā dzīvojošie nepilsoņi tagad būtu pilsoņi? Nelolosim ilūzijas! Tad Latvija nebūtu Eiropas Savienības valsts, Latvija nebūtu NATO valsts. Mēs kopā ar Ukrainu un ar Moldovu varētu iet šo tā saucamo trešo ceļu. Un tāpēc mans priekšlikums - es šeit runāšu arī par nākamo priekšlikumu - ir palielināt līdz 500 000 latu līdzekļus nevis naturalizācijas, bet gan repatriācijas vajadzībām, piešķirot līdz 500 000 latu repatriācijas fondam. Kāpēc? Es visiem ieteiktu izlasīt 13. oktobra “Dienā” rakstu, kas saucas “Trausls sapnis, kas mēdz piepil dīties”. Tur ir ļoti labi aprakstīts, kā mēs neatkarības atjaunošanas 12. gadā izturamies pret tiem tautiešiem, kuri vēlas atgriezties - kuri vēlas atgriezties ne tikai no NVS valstīm, ne tikai no bagātajām Rietumu valstīm, teiksim, no Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas, Vācijas, Austrālijas, bet arī no tādām eksotiskām vietām kā Venecuēla, kā Argentīna, kā Nepāla, kā Brazīlija. Mēs viņiem “dāsni” piešķiram aptuveni no 50 līdz 100 latiem uz cilvēku, lai šie cilvēki varētu pārcelties, piemēram, no Nepālas uz Latviju. Kāpēc tik daudz? Tāpēc, ka visus šos gadus izdevumi šīm repatriācijas vajadzībām bija apmēram 51 000 latu. Mans priekšlikums balstās... tas nav arī kaut kur pagrābts no gaisa... Pavērojot to statistiku, kāda ir bijusi par pēdējiem gadiem, es jums varu nosaukt ziņas, piemēram par 1998. gadu, kad ir repatriējušies 828 cilvēki. 2002. gadā šo cilvēku skaits jau ir samazinājies līdz 245. Es zinu, ka pašlaik tiek izskatīti apmēram 400 iesniegumu. Tātad, ja tikai no NVS valstīm, kur cilvēki ir trūcīgi, gribētu atgriezties 150 - 170 cilvēku un katram mēs mēbeļu pārvešanai un dzīves uzsākšanai Latvijā piešķirtu 3000 latu, tad tas kopā būtu apmēram 500 000 latu. Protams, tas nav nekas! Tas būtībā neatrisina šo jautājumu. Kāda ir izeja? Izeja, es domāju, ir ļoti vienkārša. Mums vajadzētu pirmām kārtām beigt mānīt pašiem sevi! Un Ārlietu ministrijai arī vajadzētu beigt dzīvot komforta režīmā! Vajadzētu pateikt, ka ir ļoti lielas starptautiskas problēmas un ka Eiropas Savienībai kopā ar Latviju acīmredzot ir jāizveido reāls repatriācijas fonds, kurā ir jābūt pietiekami daudz līdzekļu arī tiem cilvēkiem, kuri Latvijā vispār negrib dzīvot, ne tikai tiem, kas grib atgriezties Latvijā. Mums jābūt ļoti humāniem un tas jāpasaka, un jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuriem valsts valodas mācīšanās rada garīgās attīstības traucējumus, kā mēs to redzējām nesenajās demonstrācijās un mītiņos. Kāpēc mēs šeit spīdzinām cilvēku, ja tepat aiz robežas cilvēks var iegūt ļoti labu izglītību, bet viņam varbūt trūkst līdzekļu? Eiropas tiesa nesen piešķīra 10 000 eiro lielu kompensāciju Sļivenko par pārciestajām morālajām problēmām. Es domāju, ka tieši tāda summa ir pilnīgi pietiekama. Protams, tas ir nereāls sapnis - panākt, lai kādi 100 000 cilvēki, kas mokās šeit, Latvijā, saņemtu katrs pa 10 000 eiro un lai kopā šajā fondā būtu vismaz 1 miljards eiro. Bet vai šis sapnis ir tiešām tik nereāls? Man, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sūtītam novērotājam, bija iespēja pabūt Ignalinā. Kā jūs zināt, Eiropas Savienība ir piešķīrusi 1,3 miljardus eiro Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai. Pēc iepazīšanās ar vietējiem apstākļiem, kad lietuvieši paskaidroja, ka tur strādā 5000 cilvēku, pārsvarā ne lietuvieši, un ka pēc atomelektrostacijas slēgšanas viņiem būs milzīgas sociālās problēmas, šī summa uzreiz tika palielināta līdz 1,7 miljardiem. Tātad vēlreiz es aicinu Ārlietu ministriju... Mēs visi kopā šeit palīdzēsim, deputāti! Mums acīmredzot ir jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību, lai izveidotu reālu fondu, kurā būtu vismaz 1 miljards eiro, un palīdzētu tiem cilvēkiem, kuriem, kā es jau teicu, ir radušies garīgās attīstības traucējumi, dzirdot valsts valodu, kā arī tiem cilvēkiem, kuri varbūt nejaušības dēļ ir uzradušies šeit, svešā zemē, un nu ir konstatējuši, ka tā ir kļuvusi neatkarīga, bet kuriem psiholoģiski ir riebums dzīvot mazās valstīs. Tātad mums ir šiem cilvēkiem vienkārši jāpalīdz, nav viņi šeit jāspīdzina, nav viņi šeit jāmoka! Jāpalīdz viņiem aizbraukt uz Rietumiem, uz Amerikas Savienotajām Valstīm vai uz Eiropas Savienību, vai arī atpakaļ uz Krieviju. Mēs paši sevi šeit mānām. Un es gribētu arī ārlietu ministrei vēlreiz atgādināt - jo viņa neklausās -, ka mēs esam mānījuši starptautisko sabiedrību, ka mēs tūlīt visus naturalizēsim un ka nebūs nekādu problēmu. Es tikko atbraucu no NATO Parlamentārās Asamblejas Orlando, kur mēs ar Gunti Bērziņu bijām abi kopā. NATO Parlamentārajā Asamblejā pēc Krievijas spiediena bija uzaicināts piedalīties Hofmana kungs no Eiropas Padomes (jūs jau zināt, ka tur ir tāda padomdevēju komisija, kas nodarbojas ar minoritāšu jautājumiem, Eiropas Padomes Minoritāšu konvencijas jautājumiem), un viņš ziņoja par stāvokli Lietuvā un Igaunijā, kas ir ratificējušas Minoritāšu konvenciju, un izteica cerību, ka arī Latvija to ratificēs. Mēs viņam publiski pajautājām: “Vai Eiropā ir kaut viena valsts, kurā Minoritāšu konvencija tiek attiecināta uz okupācijas laikā iebraukušiem cilvēkiem?” Hofmana kungs atbildēja godīgi, ka tādas valsts nav, bet ka viņš tomēr cer, ka, kaut arī igauņi ir šo konvenciju attiecinājuši tikai uz pilsoņiem, viņi tomēr Minoritāšu konvencijas prasības ar laiku piemēros arī nepilsoņiem. Kāpēc es visu to stāstu? Tāpēc, ka tad, kad mums liekas, ka viss ir skaisti, un kad mēs pūšam pīlītes starptautiskajai sabiedrībai, stāstīdami, ka mēs naturalizēsim tūlīt 0,5 miljonus cilvēku ļoti īsā laikā, šīs problēmas tikai saasinās. Šie 12 gadi ir parādījuši, ka daudz godīgāk būtu bijis izvēlēties uzreiz tādu taktiku, ka tiem cilvēkiem, kas negrib būt lojāli mūsu valstij un kas negrib mācīties valsts valodu... un jūs jau zināt, ka ārzemniekiem nevienā valstī neļauj izvēlēties un uzspiest savus likumus...".
• 2003_11_13-seq177 language "lv".
• 2003_11_13-seq177 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q211.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q37.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q191.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q193089.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q458.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q159.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q15628977.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q7184.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q212.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q23666.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q183.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q8908.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q30.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q217.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q408.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q155.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q414.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q717.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q658218.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q847687.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q49233.
• 2003_11_13-seq177 mentions Q837.