Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_06-seq90> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2003_11_06-seq90 type Speech.
- 2003_11_06-seq90 number "90".
- 2003_11_06-seq90 date "2003-11-06".
- 2003_11_06-seq90 isPartOf 2003_11_06.
- 2003_11_06-seq90 spokenAs 37.
- 2003_11_06-seq90 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! 12. priekšlikumā un 13. priekšlikumā ir runāts par kompensācijām 2003. gadā klimatisko apstākļu nodarīto zaudējumu daļējai kompensācijai lauksaimniecībā. Ko tad piedāvā valdība, valdošās partijas? Valdošās partijas atkal kārtējo reizi piedāvā mainīt savu viedokli, kā tas ir pieņemts. Kāda bija situācija? Saistībā ar lietus radītajiem zaudējumiem Tautas partijas frakcija kopā arī ar Latvijas Zemnieku savienības deputātiem, ar citiem opozīcijas deputātiem ierosināja sasaukt ārkārtas sēdi, lai pārrunātu šo jautājumu. Un mūsu lēmuma projekts paredzēja, ka valdība sniegs ziņojumu un izvērtēs, cik līdzekļu tam ir nepieciešams un cik līdzekļu valdība šim procesam atvēlēs. Mēs neparedzējām konkrētu summu, saprotot, ka šī lieta nav vienkārša, bet, protams, mēs aicinājām izvērtēt un radīt zemniekiem skaidrību. Tā vietā Saeima nodeva šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura pieņēma lēmumu, ka tiek novirzīta konkrēta summa, uzdot valdībai, iesniedzot grozījumus, novirzīt 7 miljonus 666 tūkstošus latu šo seku likvidācijai. Saeima nobalsoja, Zaķa kungs, vienbalsīgi - 88 deputāti - “par”, nevienam nebalsojot “pret” - konkrētu summu valdībai iesniegt budžetā. Tas notika pavisam nesen. Tāpat kā par iepriekšējo jautājumu, es rūpīgi apskatījos debates arī šajā jautājumā. Tautas partijas pozīcija bija skaidra, ka tātad ir jāmaksā ne mazāk kā 50 lati par zaudēto hektāru. Ministrs Roze teica, ka zaudējumi varētu būt kompensējami 10 miljonu latu apmērā, bet, iespējams, tie būs mazāki, ļoti korekti neminot konkrētus skaitļus. Taču no visām frakcijām uzstājās deputāti un solīja, ka šī summa tiks iedota un ka šo problēmu risinās. Latvijas Zemnieku savienības vārdā runāja Šķestera kungs, “Jaunā laika” vārdā - Zaķa kungs pauda… Citēšu Zaķa kungu: “Rezumēšu manis teikto: “Jaunais laiks” uzskata, ka mums ir jāspēj atrast līdzekļus, kā mūsu zemniekiem kompensēt radušos zaudējumus. ” Tas ir citāts no Saeimas ārkārtas sēdes par zemniekiem radīto zaudējumu kompensēšanu. Tātad visi, 88 deputātiem vienprātīgi balsojot “par”, pieņēma šo summu. Šobrīd piedāvātā summa ir ievērojami mazāka, tā sastāda nedaudz vairāk par 2/3 no nepieciešamajiem līdzekļiem. Šobrīd ir precīzi aprēķināts, ka šī summa, kas bija paredzēta Saeimas lēmumā, segtu apmēram 15% no reālajiem zaudējumiem, nemaz nerunājot par neiegūto peļņu. Tā šo situāciju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā skaidroja Zemkopības ministrijas Budžeta un finanšu departamenta vadītājs. Tātad tas segtu tikai 15% no vismaz 50 miljonu lielajiem tiešajiem zaudējumiem, kas šobrīd ir, cik es saprotu pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošajām ziņām. Par to bija vismaz runa Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē. Un tāpēc, protams, mēs atbalstīsim arī mazākas summas piešķiršanu, bet es aicinātu Saeimu saprast, kā es jau minēju, ka Repšes kungam ir raksturīgs šis teiciens: “Kā var nesolīt?”. Bet tad tomēr vajadzētu uzņemties arī pilnu atbildību. Neviens Saeimai toreiz nespieda savā lēmuma projektā nosaukt konkrētu summu un dot simtiem tūkstošu Latvijas lauku iedzīvotāju cerības saistībā ar šīm summām. Jūs pamēģiniet aiziet uz jebkuru iestādi, teiksim, uz banku, paņemt kredītu un līgumā uzrakstīt, ka, ja man nebūs naudas, tad es nemaksāšu kredītu. Jūs taču zināt, ka zemniekiem šobrīd, piesakot zaudējumus, ir jāparakstās, ar savu parakstu apliecinot, ka viņi necels prasības pret valsti, ja valstij nebūs naudas un kompensācijas netiks izmaksātas pilnā apmērā. Piedodiet man, nu tāds absurds nav iespējams! Skaidri un gaiši pateiksim, izrēķināsim, cik Latvijas valsts budžets varēs naudas iedot, bet nemelosim nepārtraukti cilvēkiem! Desmitiem, simtiem tūkstošu cilvēku. Ja Saeima pirms nepilna mēneša ir vienprātīgi pieņēmusi šādu lēmumu, ja visas frakcijas to vienprātīgi ir atbalstījušas, tad šobrīd atkal balsot pretēji savai pozīcijai, man šķiet, būtu nepareizi. Un otra lieta. Toreiz bija vairākas debašu sadaļas par to, cik ir vajadzīgs naudas, lai segtu šos zaudējumus, un vai Latvijas valstī tas kaut kad ir darīts. 1998. gadā Krištopana valdības laikā tika kompensēti augkopības zaudējumi, 2002. gadā - piensaimniecībā, un trešā sadaļa bija par lauku iedzīvotājiem, jo tad bija pirmsreferenduma situācija, bija jādomā par to, kā lauku iedzīvotāji balsos referendumā. Jūs zināt - viņi nobalsoja pārliecinoši. Atsevišķās lielās pilsētās bija pat negatīvs balsojums, citviet tas bija tikai nedaudz virs 50%, turpretī lauku iedzīvotāji izteica nepārprotamu atbalstu Eiropas Savienībai un arī tādai politikai, kādu Eiropas Savienība īsteno pret saviem zemniekiem. Diemžēl no valdošās koalīcijas šobrīd budžetā tiek saņemts tāds diezgan nopietns pliķis, kārtējais solījums, kas netiek pildīts, un tāpēc zemniekiem stāsies spēkā viņu paraksts, iesniedzot zaudējumu aprēķinu, ka valstij šoreiz būs par trešdaļu mazāk naudas, un arī viņiem būs mazāk naudas, tikai bankas šo dokumentu diemžēl pretī neņems.".
- 2003_11_06-seq90 language "lv".
- 2003_11_06-seq90 speaker Gundars_Berzins-1959.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q822919.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q211.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q193089.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q458.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q1807079.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q1357342.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q1250133.
- 2003_11_06-seq90 mentions Q1474484.