Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_11_06-seq619> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2003_11_06-seq619 type Speech.
- 2003_11_06-seq619 number "619".
- 2003_11_06-seq619 date "2003-11-06".
- 2003_11_06-seq619 isPartOf 2003_11_06.
- 2003_11_06-seq619 spokenAs 37.
- 2003_11_06-seq619 spokenText "Cienījamie deputāti! Tātad par ko ir runa šinī priekšlikumā? Šīs debates bija, izskatot jau 2003. gada budžeta paketi, kurā bija arī Pievienotās vērtības nodokļa likums, ka uzņēmumiem, lai reģistrētos pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrā, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs pieprasīt papildu informāciju par materiāli tehniskajām iespējām veikt minēto uzņēmējdarbību. Šis likuma pants izraisīja Latvijas Darba devēju konfederācijas būtisku iebildumu, un jūs jau zināt, ka šī konfederācija griezās pie Valsts prezidentes ar lūgumu šo likumu neizsludināt, taču budžeta likumu pakete, kas bija nobalsota kā steidzama, Prezidentei nedeva iespējas atgriezt šo likumprojektu un to atkārtoti izvērtēt. Par to arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā toreiz diskutēja, un jūs zināt, ka uz Saeimu nāca balsojums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija piekritusi, ka šādu papildu apgrūtinājumu ieviešana nav lietderīga, bet, protams, Saeimas sēdē balsojot, kartīte tika rādīta citādāk, un tādējādi par priekšlikumu tika nobalsots, ignorējot Budžeta komisijas viedokli, kas bija atšķirīgs no valdības un arī no Saeimas galīgā balsojuma. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieprasīja, un valdība teica, ka tiks izstrādāti noteikumi, kas precizēs šo lietu un ieviesīs skaidrību šajos jautājumos. Šie noteikumi tika pieņemti burtiski pirms dažām nedēļām, un šī sadaļa, kas skar šīs materiāli tehniskās iespējas veikt uzņēmējdarbību, ko Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs vērtēt, principā nesatur neko tādu, kas jau nav paņemams Uzņēmumu reģistra esošajā informācijā. Tātad te ir minēti 7 apakšpunkti: uzņēmējdarbības veids, piegāžu apjoms, pamatkapitāla apjoms, kas ir jāuzrāda, jau reģistrējoties Uzņēmumu reģistrā, pamatlīdzekļi, norēķinu konti kredītiestādēs un vēl citas lietas. Bet kāda ir situācija? Šis pants šobrīd tiek izmantots, jo šeit nav vienota kritērija… Te nav iestrādāts, kādiem kritērijiem ir jāatbilst. Te ir tikai informācija, ko var pieprasīt, un līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs bez motivācijas noraidīt iesniegumu par reģistrēšanos pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Kāpēc tas ir tā, un kādas tam ir sekas un kāpēc tas tiek pasniegts tā, ka tas it kā palīdzēšot apkarot “karuseļu shēmas”? “Karuseļu shēmas” pievienotās vērtības nodoklī ir shēmas, kad, teiksim, caur vairākām uzņēmējsabiedrībām tiek veikti darījumi. Tur galīgie darījumi, ziņas par kuriem tiek iesniegtas Valsts ieņēmumu dienestā, ir it kā likumīgi, bet pa vidu ir kaut kāds nelikumīgs darījums, teiksim, no budžeta gandrīz likumīgi tiek pieprasītas kaut kādas summas atpakaļ. Šīs “karuseļu shēmas” parasti tiek darbinātas ļoti lielu summu atgūšanai. Un, ticiet man, vajag reģistrēties... Jo, ja apgrozījums sasniedz 10 tūkstošus, tad ir jāreģistrējas obligāti, lai veiktu darījumus simtos tūkstošu un miljonos, un tādā gadījumā šis apgrūtinājums nekādā veidā nebūs apgrūtinošs šīm shēmām, jo no pusmiljona, ko mēģinās iegūt, teiksim, dažs, desmiti vai simti latu, kas rodas, veicot apgrozījumu, kaut kādi šie zaudējumi, tā nebūs problēma. Kam būs problēmas un kā tiek ietekmēta konkurence? Šobrīd ieņēmumu dienestos, pēc centrālās iestādes rīkojumiem, tam, kas nesasniedz 10 tūkstošu apgrozījumu, praktiski vispār netiek pieļauta iespēja reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājam. Atteikumi ir masveidā, es to noskaidroju, un atsevišķās vietās no 30 pieteikumiem labākajā gadījumā 10% tiek apmierināti. Ko tas nozīmē uzņēmējam? Uzņēmējs, kas tikko sāk savu darbību, it sevišķi tad, ja viņš darbojas ražojošajā sektorā, cenšas iegādāties ražošanas līdzekļus. Esot pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, viņam šā nodokļa summu ir tiesības pieprasīt un saņemt atpakaļ. Tātad viņa faktiskās izmaksas par pamatlīdzekļiem ir par 18% mazākas. Ja viņš nav tiesīgs reģistrēties kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, tad viņam reāli šis pievienotās vērtības nodoklis ieiet pašizmaksā. Un tā notiek masveidā, es zinu. Es esmu runājis ar cilvēkiem, kuri vienkārši ir reģistrējušies un neturpina vairs tālāk. Jo, cilvēki mīļie, ja kāds blakus strādā, kuram ir tiesības saņemt pievienotās vērtības nodokli atpakaļ, tad šis jaunais uzņēmums nevar vairs ienākt šinī te tirgū! Un līdz ar to vienkārši tiek bremzēta vidējo, bet it sevišķi mazo uzņēmēju darbība. Sekas būs negatīvas. Izvērtējot visu, aicinu tomēr novērtēt un svītrot šo normu.".
- 2003_11_06-seq619 language "lv".
- 2003_11_06-seq619 speaker Gundars_Berzins-1959.
- 2003_11_06-seq619 mentions Q822919.
- 2003_11_06-seq619 mentions Q211.