Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_30-seq26> ?p ?o. }

• 2003_10_30-seq26 type Speech.
• 2003_10_30-seq26 number "26".
• 2003_10_30-seq26 date "2003-10-30".
• 2003_10_30-seq26 isPartOf 2003_10_30.
• 2003_10_30-seq26 spokenAs 147.
• 2003_10_30-seq26 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jautājums ir interesants, grūts, nepatīkams un tomēr noderīgs, jo redzam, pie kā mēs tagad esam nonākuši. Es vakar vēl nezināju, kā izturēties, kā balsot - “par” vai “pret”, bet tagad, tā noklausoties un visu apsverot, lieta kļūst aizvien skaidrāka. Es savu uzstāšanos sākšu ar dažiem skaidrojumiem saviem kolēģiem kreisajā spārnā. Plinera kungs, es runāšu par tiem darba aizliegumiem - par darba iespējām. Man ir starptautiska pieredze. Es diezgan ilgi nodzīvoju Vācijā, visi mani bērni tur ir piedzimuši. Viņiem nebija tiesību pat par skolotāju strādāt Federatīvajā Vācijā, ja viņi nebija pieņēmuši Vācijas pavalstniecību. Mēs visu laiku bijām un palikām ārzemnieki. Bezdzimtenes ārzemnieki. Liene bija bezdzimtenes ārzemnieks. Viņai nebija tiesību strādāt par skolotāju, ja nepieņēma Vācijas pavalstniecību. Lai pieņemtu Vācijas pavalstniecību, ir nepieciešams uzrakstīt savu biogrāfiju - rokrakstā, nevainojamā vācu valodā -, pierādīt visas tās zināšanas, kuras prasa arī mūsu valstī Naturalizācijas pārvalde. Tad, kad iegūst pavalstniecību, paveras vesela rinda nodarbošanās iespēju, kādu nav bezvalstniekiem, nepilsoņiem. Lūdzu, nevajag ignorēt šīs lietas! Ja jūs pasakāt, ka “viņi nevar dabūt darbu”, tad iznāk, ka viņi pat ielu nevar slaucīt, ka viņi neko nevar darīt. Tā tas nav! Tā ir apzināta maldināšana, Plinera kungs! Viņi nevar dabūt tādu darbu, kādu neviena civilizēta un tiesiska valsts nedod cilvēkiem, kas vēl nav šīs valsts pilsoņi. Lūk, tā! Tā ir viena lieta. Otra lieta. Kabanova kungs, par vajāšanām šeit nav runa! Neviens negrib vajāt Bekasova kungu. To nu ne! Lai Bekasova kungs mierīgi dzīvo, kur viņam patīk! Tikai vienu lietu mēs negribētu. Mēs negribam, ka Bekasova kungs pārstāv Latvijas valsti, turklāt vēl kā novērotājs un līdz ar to arī kā cilvēks, kas var izteikties Eiropas Parlamentā jau tagad, un pauž uzskatus, kas ir vērsti pret Latvijas valsts interesēm. Ziniet, es domāju, ka šī lieta nonāks nevis Eiropas tiesā, bet... vispirms tā nonāks Latvijas Satversmes tiesā, jo nu ir jāizšķir jautājums, vai šis deputāts nav pārkāpis savu svinīgo solījumu, kuru, stājoties deputāta amatā, mēs visi devām. Šā svinīgā solījuma saturā ir arī tādi vārdi: apņemos “aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti”. Kā neatkarīgu un demokrātisku valsti! Kādu valsti aizstāv Bekasova kungs, ja viņš domā, ka tie funkcionāri, kas strādāja Latvijas okupācijas interesēs un kas piedalījās Latvijas okupācijā toreiz, 1940. gadā, - ka tie būtu tiesīgi saņemt Latvijas pensijas? Ja tas ir tā, tad jau tā vairs nav neatkarīga Latvijas valsts, kuru Bekasova kungs pārstāv! Tā ir, pēc viņa domām, tā viltotās vēstures republika, kas mūžīgi ir piederējusi Krievijai. Krievija apgalvo, piemēram, arī par Kēnigsbergu, ka tā mūžīgi mūžam esot bijusi Krievijas sastāvdaļa, kaut gan tas tā nekad nav bijis. Nu, tur mēs neko nevaram darīt - meliem nav robežu, var samelot nezin ko. Bet, ja melo, būdams Latvijas Saeimas pārstāvis, - tas nozīmē iet drusku par tālu. To mēs nevaram pieļaut! Tā lieta neiet vairs cauri! Nu tiešām būs jāizšķiras, kā rīkoties. Varbūt vispirms ar to jānodarbojas Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijai, pēc tam - Latvijas Satversmes tiesai? Jo šis ir Satversmi skarošs jautājums. Šeit notiek Satversmes apdraudējums! Ja var cilvēks rīkoties it kā Latvijas Republikas pārstāvis (tāds viņš arī oficiāli ir), tur nav ko iebilst. Bet vai viņš var tāds palikt, ja viņa rīcība ir pretrunā ar doto svinīgo solījumu - “aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti”? Ja viņš Latviju uzskata par Krievijas sastāvdaļu, vai tad viņš var būt demokrātisks deputāts šeit, Latvijas Saeimā? Lūk, tas ir jautājums, kas būtu jāizšķir Latvijas Satversmes tiesai! Es ceru, ka mēs tik tālu nonāksim un tās lietas noskaidrosies. Visumā notikums ir tomēr ar savu pozitīvo pusi. Tas rosina mūs runāt par vēsturi. Mēs nevaram ilgstoši dzīvot ar falsificētu vēsturi, kuru mums grib uzspiest. Un arī visai Eiropai grib uzspiest savu vēstures viedokli, nerūpēdamies paši par savas zemes cilvēkiem, par tiem miljoniem upuru, kas padomju laikā ir iznīcināti. Parādiet, kur ir piemineklis uzcelts šiem Gulaga upuru miljoniem Krievijas laukos?! Kur tas ir? Noliegti ir šie cilvēki! Šī netaisnā, velnišķīgā vara pastāv vēl šodien Krievijā kā tāds pārmantojums, ar kuru netiek galā. Un te nu mēs esam spiesti ar to saskarties. Mums būs par to jārunā ne vienu reizi vien. Mums būs par to jāraksta, mums vajadzēs rīkot starptautiskas vēsturnieku konferences, kādas jau ir Latvijā notikušas un arī turpmāk notiks, ar Krievijas vēsturnieku līdzdarbību. Mums ir jāskaidro, obligāti jāskaidro vēsture. Jo ir tā, kā pirms dažiem gadiem Vācijas vēsturnieku kongresā teica Vācijas valsts prezidents Johanness Rau. Viņš teica tā: “Tautai, kurai nav vēstures, nav nākotnes. Mums ir jāzina pagātne, jo tad mēs varam veidot nākotni. ” Ja mēs pagātni nezinām, ja par pagātni mums ir tik diametrāli atšķirīgi uzskati, kā mēs to jūtam savā sabiedrībā šeit, tad mēs nevaram veidot nākotni. Tāpēc būsim spiesti ar to jautājumu nodarboties, un tad redzēsim, kur mēs nonāksim. Lai runā juristi, lai runā Rietumu tiesībnieki! Mums nav bail no tā. Taču mēs zinām, ka mums ir jāaizstāv Latvijas, neatkarīgas demokrātiskas valsts, intereses, un tāpēc notiks šodien šis balsojums.".
• 2003_10_30-seq26 language "lv".
• 2003_10_30-seq26 speaker Paulis_Klavins-1928.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q822919.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q211.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q193089.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q8889.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q159.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q183.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q2498135.
• 2003_10_30-seq26 mentions Q161448.