Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_23-seq2> ?p ?o. }

• 2003_10_23-seq2 type Speech.
• 2003_10_23-seq2 number "2".
• 2003_10_23-seq2 date "2003-10-23".
• 2003_10_23-seq2 isPartOf 2003_10_23.
• 2003_10_23-seq2 spokenAs 119.
• 2003_10_23-seq2 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Godājamie Saeimas locekļi! Dāmas un kungi! Man ir liels gods un prieks par šo iespēju uzrunāt jūs, Latvijas tautas vēlētos pārstāvjus, laikā, kad viesojos Rīgā kopā ar Zviedrijas parlamenta delegāciju, kurā ir pārstāvētas piecas no septiņām parlamentā ievēlētajām partijām. Delegācijas sastāvā ir pārstāvji no Transporta un komunikāciju komitejas un parlamenta grupas dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanai, arī spīkera trešā vietniece Helēna Heijas kundze. Dārgie draugi! Tikai pirms četriem mēnešiem man bija tas gods būt Rīgā un Zviedrijas parlamenta vārdā apsveikt jūs neatkarīgās Latvijas parlamenta atjaunošanas 10. gadadienā. Es gribu vēlreiz apliecināt savu dziļo cieņu tam apbrīnojamam darbam, ko esat paveikuši pēdējo desmit gadu laikā, izveidojot funkcionējošu parlamentārās demokrātijas valsti. Jūs esat sasnieguši tos ārpolitikas mērķus, kurus paši sev izvirzījāt, – esat uzaicināti pievienoties Eiropas Savienībai un NATO. Gan Eiropas Savienība, gan NATO tika izveidotas, lai aizsargātu demokrātijas principus un novērstu to drūmo dienu atkārtošanos, kuras lielā mērā dominēja 20. gadsimtā. Šā gada 20. septembrī Latvijas tauta ar pārliecinošu balsu vairākumu teica “jā” līdzdalībai Eiropas Savienībā. Šī līdzdalība tālāk padziļinās Baltijas jūras valstu ilgās partnerattiecības. Drīz lielākais vairākums Ziemeļvalstu un Baltijas valstu būs Eiropas Savienības dalībnieces. Norvēģija un Islande ir cieši saistītas ar mums, jo abas ir Eiropas Ekonomikas zonas un Šengenas līguma dalībvalstis. Krievija ir kļuvusi par aktīvu sadarbības partneri Baltijas jūras reģiona ietvaros. Vairākkārtējā Eiropas Savienības paplašināšanās ir saistīta ar vēsturiskiem centieniem izdzēst vecās dalījuma līnijas. Tagad mēs kopīgi veidojam vienotu Eiropu. Eiropas Konvents pēc intensīva darba ir nācis klajā ar saviem priekšlikumiem. Nesen darbu sāka starpvaldību konference. Eiropas Konstitūcijas līguma projektā ir panti par Eiropas Savienības kompetences jomām, proti, par tām jomām, kuras ir ES ekskluzīvā kompetencē vai ES un dalībvalstu kopīgā kompetencē, – un tām jomām, kurās nepieciešama atbalstoša, saskaņota un papildinoša rīcība. Tas ir labi, ka tiek noteikti dažādi kompetences līmeņi, tāpēc mūsu iedzīvotājiem būs vieglāk saprast, kas par ko ir atbildīgs. Tas spiež mūs padarīt lēmumu pieņemšanas procesu atklātu un viegli saprotamu. Runājot par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā, līguma projekts paredz ieviest ātrās brīdināšanas mehānismu, atvēlot jautājuma apspriešanai sešas nedēļas. Taču dialogam starp Komisiju un valstu parlamentiem jāsākas jau daudz ātrāk, efektīvi izmantojot tā sauktās zaļās grāmatas un baltās grāmatas. Sešu nedēļu ilgais periods var radīt īpašas grūtības tad, kad ir nepieciešams reāls un nozīmīgs dialogs ar iedzīvotājiem. Konvents arī ierosina paredzēt īpašu pantu par līdzdalības demokrātijas principu. Līguma projektā teikts, ka ES institūcijām “jādod iespēja iedzīvotājiem un pārstāvju asociācijām darīt zināmu un publiski apspriest savu viedokli attiecībā uz visām ES darbības jomām”. Tas patiešām ir mūsu demokrātijas pamats. Iedzīvotājiem jāsajūt, ka viņi var piedalīties politisko lēmumu pieņemšanā, lai gan viņi šim nolūkam ir ievēlējuši politiķus. Lai gan vienam miljonam ES iedzīvotāju būs iespēja uzaicināt Komisiju iesniegt attiecīgus priekšlikumus par nozīmīgiem jautājumiem, kā tas ir paredzēts, mēs tomēr nedrīkstam aizmirst savu politisko partiju lomu. Tās spēj novadīt neapmierinātību un dažāda veida priekšlikumus vajadzīgā virzienā. Tām jābūt aktīvākām politikas formulēšanas procesā. ES valstīs ir dažādas politiskās partijas. Dažas no tām ir jaunas partijas vārda tiešā nozīmē. Citas ir vecākas, bet labi pielāgojušās mūsdienu sabiedrības jaunajai realitātei. Šīs partijas ir tik labi pārveidojušās, ka tās var raksturot kā jaunas, ja runā par ideoloģiju un politiskajām platformām. Vēl citas liek lielāku uzsvaru uz stingru ideoloģisko pamatu, tajā pašā laikā, protams, cenšoties sevi atjaunināt. Lai gan politiskās partijas cenšas darboties saskaņā ar sabiedrības dzīves realitāti, izskan apgalvojums, ka tās ir savu lomu jau nospēlējušas un drīzāk ir pagātnes relikvijas nekā nākotnes simboli. Es domāju, ka tas ir nepareizi. Lai debatētu par prioritātēm, mums ir nepieciešamas politiskās partijas, kas var pastiprināt tautas balsi. Mums ir vajadzīgas partijas, kas var padarīt skaļākas runātāju balsis un pašus runātājus pagriezt pareizā virzienā. Bez partijām mums būtu politiski džungļi, kur nauda, populisms un ielas spiediens noteiktu darba kārtību. Tas būtu ļoti neveiksmīgs risinājums. Lielāka līdzdalības demokrātija nozīmē, ka mums jāuzlabo pārrobežu kontakti. Politiskās debates vienā ES valstī noteikti var papildināt debates citās dalībvalstīs, jo mēs risinām kopīgus jautājumus, kas interesē visus. Dažu pēdējo gadu laikā vairumā ES valstu ir bijušas debates par tā saukto demokrātijas deficītu. Ir samazinājies vēlēšanās piedalījušos cilvēku skaits. Daudzas politiskās partijas pārdzīvo grūtības jaunu biedru iesaistīšanā. Pieaug neuzticība politiķiem. Ir dabiski, ka vairumu valdību pastāvīgi kritizē, un tā ir politiskās spēles sastāvdaļa. Tomēr valdības aizvien vairāk saņem pārmetumus par to, ka tās iet savu ceļu un ir atrāvušās no cilvēkiem ielās. Ja mūsu attieksme pret to ir pareiza, mums nav jābūt pesimistiem. Gluži otrādi, mūsu pilsoņi vairāk nekā jebkad agrāk ir iesaistījušies politisko jautājumu risināšanā. Viņi ir vīlušies savos ievēlētajos pārstāvjos, jo jūt, ka jautājumi jārisina bez kavēšanās. Viņi grib ātri saņemt rezultātus, un viņiem liekas, ka mūsu parlamenti strādā pārāk gausi. Referendums par eiro ieviešanu, kas nesen notika Zviedrijā, parādīja, ka politiskie jautājumi var aizraut elektorātu. Vairāk nekā 80 procenti mūsu valsts balsotāju izmantoja savas demokrātiskās tiesības. Tajā pašā laikā interese par pārstāvju ievēlēšanu Eiropas Parlamentā ir zema. Varbūt ierosinājumi līguma projektā var šo situāciju mainīt. Ja politiķi Eiropas līmenī šķitīs racionālāki un vieglāk ietekmējami, arī vietas Eiropas Parlamentā tiks uzskatītas par svarīgākām. Eiropas Savienības paplašināšanās palielinās dalībvalstu skaitu. Tā palielinās arī iespējas daudzām Eiropas kultūrām un sabiedrībām tieši sastapties jaunajos un vecajos forumos. Ir viegli aizmirst par nepieciešamību ievērot subsidiaritātes principu šajā svarīgajā un vēsturiskajā procesā, kur aizvien neatlaidīgāk tiek pieprasīta institūciju efektivitāte. Arī Eiropā visa politika ir lokāla. Ja mēs labāk neieklausīsimies cilvēkos uz ielas, viņi arvien mazāk klausīsies, ko mēs runājam parlamentos. Eiropā, kad runa ir par “vietējo” līmeni, daudzi cilvēki saprot, ka tiek runāts par nacionālo parlamentu. Es ticu, ka valstu parlamenti var kalpot par vitālu saikni starp iedzīvotājiem un Eiropas Savienību, ja mums šādā veidā izdosies sevi prasmīgi organizēt. Mums jānojauc visas nevajadzīgās sienas, kas pastāv starp mums un iedzīvotājiem. Mums pastāvīgi jāstrādā dažādos līmeņos – vietējā, valsts un Eiropas līmenī -, lai tas kļūtu par īstenību. Mums jāizmanto savas politiskās partijas un jābūt atvērtiem arī citām līdzdalības formām. Eiropas iedzīvotājiem jāpanāk, lai viņus sadzirdētu paplašinātās Eiropas Savienības politiskajā procesā, un viņi to panāks. Priekšsēdētājas kundze! Maijā, Eiropas valstu parlamentu spīkeru tikšanās laikā Atēnās, Zviedrijai tika izteikts lūgums vadīt darba grupu, kura plašāk pazīstama kā Atēnu grupa un kuras mērķis ir noteikt Eiropas Savienības parlamentu sadarbību nākotnē. Atēnu grupas uzdevums ir sagatavot ziņojumu līdz nākamajai ES valstu spīkeru apspriedei, kas notiks 2004. gada vasarā Hāgā, Nīderlandē. Pagājušajā piektdienā 12 ES dalībvalstu spīkeri un spīkeru vietnieki un Eiropas Parlamenta pārstāvji tikās Stokholmā, lai apspriestu Eiropas Savienības valstu parlamentu sadarbību nākotnē. Vēlētos pateikties Latvijas Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdres kundzei par dalību šajā apspriedē. Gatavojoties šai apspriedei, 25 Eiropas valstu parlamentu spīkeri atbildēja uz aptaujas jautājumiem par veidiem, kā attīstīt ES parlamentu sadarbību nākotnē. Aptaujas rezultāti liecina, ka plašs atbalsts tika izteikts daudz strukturētākai un labāk organizētai parlamentu sadarbībai. Stokholmas apspriedes laikā liela interese tika izrādīta par sadarbību Eiropas Konventa ierosinātā subsidiaritātes principa īstenošanā. Citas jomas, kurās būtu nepieciešams paplašināt parlamentu sadarbību, ir ārlietas un parlamentu uzraudzība pār Eiropolu. Dārgie draugi! Mēs esam ceļā ne vien uz paplašinātu Eiropas Savienību, bet arī uz pārveidotu Eiropas Savienību. Manuprāt, šajā mainītajā kontekstā ir jābūt īpaši piesardzīgiem attiecību saglabāšanā un attīstīšanā ar līdzīgi domājošām valstīm. Mēs, kas dzīvojam valstīs pie Baltijas jūras, daudzējādā ziņā saderam kopā, un mēs daudz ko sasniegsim, ja iedvesmu smelsim mūsu kopīgās vēstures un kultūras mantojumā. Mums ir ļoti svarīga ne tikai sadarbība Eiropas ietvaros, bet arī transatlantiskās attiecības. Tad, kad Latvija atguva brīvību, zviedri ļoti vēlējās atjaunot un nostiprināt saikni, kas mūsu valstis ir saistījusi, pateicoties gadsimtiem ilgajai kopīgajai vēsturei. Mēs varam sevi apsveikt, ka esam ieguvuši tādus labus kaimiņus! 90. gadu sākumā Zviedrija daudzējādi palīdzēja Latvijai. Nozīmīga loma divpusējās attiecībās bija parlamentu sadarbībai. Zviedrijas Riksdaga un Latvijas Saeimas deputātiem un parlamenta darbiniekiem ir bijusi plaša pieredzes apmaiņa. Vairāki semināri notika Rīgā, un tika organizēti daudzi pieredzes apmaiņas braucieni uz Stokholmu. Manuprāt, šī parlamentu sadarbība ir bijusi savstarpēji noderīga gan Saeimai, gan Riksdagam. Šobrīd mēs kļūstam par pilntiesīgiem sadarbības partneriem vienlīdzīgās attiecībās, un tas ir abu mūsu valstu interesēs. Jāteic, ka mēs, zviedri, ļoti vēlamies turpināt un stiprināt mūsu parlamentu sadarbību, vai nu tas būtu pastāvīgo komisiju līmenī, vai citā kontekstā, piemēram, risinot dzimumu līdztiesības jautājumus. Priekšsēdētājas kundze! Es ceru uz turpmāku praktisku un produktīvu Zviedrijas un Latvijas parlamentu sadarbību Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā. Paldies par uzmanību, dāmas un kungi! (Aplausi.)".
• 2003_10_23-seq2 language "lv".
• 2003_10_23-seq2 speaker Bjerns_von_Sidovs.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q822919.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q211.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q2660080.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q193089.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q458.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q8889.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q39731.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q159.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q55.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q189.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q7184.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q34.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q1754.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q20.
• 2003_10_23-seq2 mentions Q1524.