Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_23-seq158> ?p ?o. }

• 2003_10_23-seq158 type Speech.
• 2003_10_23-seq158 number "158".
• 2003_10_23-seq158 date "2003-10-23".
• 2003_10_23-seq158 isPartOf 2003_10_23.
• 2003_10_23-seq158 spokenAs 147.
• 2003_10_23-seq158 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Komisija ir nākusi ar ļoti svarīgu un būtisku priekšlikumu. Kā jau teica komisijas pārstāvis, sertifikātu derīguma termiņa problēmas izskatīšana, nenoliedzami, ir sākta ja ne īsti laikā, tad drusku par vēlu jau. Es gribētu atgādināt klātesošajiem - gan tiem, kuri nepiedalījās Sertifikātu likuma izstrādāšanā, gan arī tiem, kuri bija klāt pie šā likuma izstrādāšanas -, ka jau toreiz mēs diskutējām par nopietnām problēmām, jo bija vairāki mērķi, kuru dēļ tika iedibināts tāds dokuments kā sertifikāts. Tas pozitīvais mērķis bija godīgi un taisnīgi sadalīt padomju okupācijas periodā saražoto mantu. Un gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka sertifikāti pēc būtības atspoguļo trīs nopietnus posmus jeb trīs nopietnas lietas. Pirmie ir tie sertifikāti, ko mums piešķīra par nodzīvotajiem gadiem attiecīgajā laika posmā. Otri ir tie, kas Latvijas pilsoņiem tika piešķirti par atrašanās laiku ieslodzījumā vai izsūtījumā un par faktiski ieguldīto darbu citas valsts labuma veidošanā (ar to es domāju Krieviju un zināmā mērā arī Kazahiju). Un trešie bija sertifikāti par padomju varas atņemto un atjaunotās Latvijas neatdoto īpašumu. Anotācijā ir ļoti skaidri rakstīts, ka šobrīd 14,2% no piešķirtajiem īpašuma kompensācijas sertifikātiem, izrādās, vēl ir pilsoņiem un nav nekādā veidā kompensēti - nedz ar līdzvērtīgu mantu, nedz arī naudā. Protams, mēs varam saprast, ka tajā laikā, kad šo likumu pieņēma, likumdevēju vairākums bija nolēmis, ka sertifikāti tiks laisti brīvā tirgū - ka tie būs pērkami un pārdodami. Varbūt cilvēki cerēja paši no tā iegūt kādu labumu. Es domāju, ka līdzšinējā, vairāk nekā 10 gadus ilgā pieredze ir parādījusi, ka Latvijā ir apzināti nopostīts ļoti daudz ēku, kuras būtu bijušas nepieciešamas īrnieku izmitināšanai no denacionalizētajiem namiem, īpašniekiem atdotajiem namiem. Taču šīs ēkas tika mērķtiecīgi nopostītas, lai graustus varētu par lētu naudu jeb, pareizāk sakot, par nelielu skaitu sertifikātu privatizēt savi “vajadzīgie cilvēki”. Es vairāk rūpējos, protams, par tiem, kuriem nav atdots atpakaļ šis īpašums un kuriem nav kompensēts šis īpašums, un kuriem šobrīd vienīgā garantija ir kompensācijas sertifikāti. Jo, redziet, valdības pozīcija līdz šim ir bijusi tāda, ka, arī nosakot atņemtā īpašuma vērtību un vietā dodamā īpašuma vērtību, vienā gadījumā to nosaka pēc 1940. gada cenas un otrā gadījumā - pēc šā laika cenas. Taču arī tāda kārtība nenodrošina taisnīgu un līdzvērtīgu zemes, neatdotās zemes kompensēšanu ar citu zemi. Protams, mēs varam lolot cerības, ka kādreiz mūsu lielā kaimiņvalsts kompensēs ieslodzījumā pavadītos gadus un pēc Austrijas un Vācijas parauga izmaksās kādu kompensāciju par šajā valstī ieguldīto darbu. Šobrīd, protams, Krievijai svarīgāk ir aizbērt jūras šaurumu, lai ukraiņi nevarētu tur brīvi kuģot. Katrai valstij ir savas prioritātes. Bet, godājamie kolēģi, ja mēs paskatāmies uz šo piedāvājumu - pagarināt termiņu līdz nākamā gada 31. decembrim -, mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir atkal “suņa astes ciršana pa mazam gabaliņam”. Es domāju, ka vienīgais risinājums varētu būt šo sertifikātu derīguma termiņa nenoteikšana vispār, ka tiem ir jābūt beztermiņa sertifikātiem. Jo prakse pierāda: kādreizējā lielā padomju valsts piespiedu kārtā lika iegādāties valsts aizņēmuma obligācijas un solīja pēc 25 gadiem tās atmaksāt, un pēc tam pagarināja termiņu vēl uz 25 gadiem, un galu galā, protams, pēc divām naudas reformām atmaksāja kaut ko, taču šeit, neatkarīgajā Latvijā, mums nav šādas garantijas, vai gada laikā valsts spēs nodrošināt, ka šo sertifikātu īpašnieki tiešām saņems adekvātu kompensāciju, it sevišķi par tiem sertifikātiem, kuri ir iedoti par atņemto īpašumu, par atņemto zemi. Jo liela daļa zemes, kā mēs zinām, ir jau izpārdota atkal citiem “vajadzīgiem cilvēkiem” - vai nu par naudu, vai privatizācijas ceļā - un šie 14,2% sertifikātu vēl arvien ir kādreiz represēto un aplaupīto īpašnieku kabatās. Tāpēc es kategoriski nevaru piekrist piedāvātajam termiņam - nākamā gada 31. decembrim. Mēs varētu šo grozījumu pieņemt, ja šeit būtu paredzēts, ka sertifikātu derīguma termiņš nav noteikts, bet ka valsts tomēr uzskata to par savu pienākumu - nodrošināt, lai katrs sertifikātu īpašnieks saņemtu reālu kompensāciju. Paldies par uzmanību!".
• 2003_10_23-seq158 language "lv".
• 2003_10_23-seq158 speaker Peteris_Simsons-1948.
• 2003_10_23-seq158 mentions Q211.
• 2003_10_23-seq158 mentions Q40.
• 2003_10_23-seq158 mentions Q159.
• 2003_10_23-seq158 mentions Q183.