Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_23-seq138> ?p ?o. }

• 2003_10_23-seq138 type Speech.
• 2003_10_23-seq138 number "138".
• 2003_10_23-seq138 date "2003-10-23".
• 2003_10_23-seq138 isPartOf 2003_10_23.
• 2003_10_23-seq138 spokenAs 37.
• 2003_10_23-seq138 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Ļoti bieži mūsu premjers tiek kritizēts, bet ir lietas, kuras man viņā simpatizē. Un dažās lietās viņš ir ļoti konsekvents. Piemēram, šis folklorizētais teiciens: “Kā gan varēja nesolīt?” Latvijas Saeimā nav parasts, ka dokumentiem dod kaut kādu nosaukumu, kā tas, teiksim, ir dažās valstīs, kur labojumus nosauc atsevišķu cilvēku vārdos vai kā citādi. Ja šim dokumentam varētu dot nosaukumu, ne tikai tādu “sausu” kā šie “2003. gada budžeta grozījumi”, tad es to nosauktu tā skaisti: “Kā gan varēja nesolīt?” Kāpēc? Kas šajā budžetā tiek piedāvāts? Ministrs runāja par nodokļu ieņēmumu pieaugumu, bet es, atšķirot Budžeta likuma 7. lappusīti, kur ir atspoguļoti pašreizējie plānotie ieņēmumi un plānotās izmaiņas... kur vidējā ailītē ir atspoguļoti grozījumi, kur tiek lietota plus zīmīte vai mīnus zīmīte, redzu... Plus zīmīti, kā jūs zināt, lieto tad, ja kaut kā ir vairāk. Mīnus zīmīti, Brigmanes kundze, lieto tad, ja kaut kā tā kā ir mazāk. Jā? Un es tagad paskatos šo lappusīti, par kuru saka, ka visa esot daudz, daudz vairāk, bet es jau no 1. klases esmu mācīts, ka mīnus zīme rāda, ka kaut kā kļūst mazāk. Un 7. lappusē precīzi 15 pozīcijas no nepilnām 27 ir ar precīzu mīnus zīmi. Mīnus zīmi! Tā ka, man šķiet, kaut kā kļūst mazāk. Izlasīsim šīs ailītes: “Valsts pamatbudžeta ieņēmumi”. Kā jūs domājat? Plusa zīmīte? Nē! Mīnus 3 930 000. Nodokļi augot? Nodokļu ieņēmumi - mīnus 1 800 000. Ārvalstu finanšu palīdzība, kas ir šīs valsts… Kā redzējām, vakardien ļoti kompetenti debatēja mums finanšu ministrs, kas spēja paskaidrot un sabiedrību pārliecināt par to, ka šajā ziņā mums iet ļoti labi. Arī te ir mīnus zīmīte, bet skaitlis tāds paliels - 4 994 000. Tā ka ir jāatzīst, ka šeit nav vērojams nekāds būtisks nodokļu iekasēšanas pieaugums. Uzņēmumu ienākuma nodokļa samazinājums pārsniedz to samazinājumu, kāds būtu, ja tiktu samazināts tikai par nodokļu samazinājuma summu. Tas nozīmē, ka šogad par apmēram 6-7% samazinās ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamā nodokļa bāze, kas īstenībā ir ļoti dīvaini trešajā gadā, kad ekonomika attīstās ar 6% kopprodukta pieaugumu, un neliecina neko labu par nodokļu iekasēšanu. Es domāju, ka arī šeit, manā vērtējumā, šī prognoze nedaudz... Dombrovska kungs sevi ir pārvērtējis, un 93 miljonus viņam arī šeit neizdosies iekasēt. Manā vērtējumā, te ir apmēram 88-89 miljoni, tātad šeit būs vēl 4 miljonu mīnusiņš. Kāpēc samazinās deficīts? Un arī tas paskaidrojuma rakstā ir ļoti labi atspoguļots. Pieaug kopprodukts un inflācija. Tātad, saglabājoties tikpat lielam deficītam, vienkārši skaitlis, ar kuru dala Brigmanes kundze, ir lielāks, tāpēc procents iznāk mazāks. Redz, kāds paradokss! Vienkāršā matemātika darbojas arī šeit, un viss izskatās ļoti skaisti, jo kopprodukts tiešām aug vairāk nekā bija prognozēts, kaut gan, protams, pieauguma tempi šobrīd, gada beigās, samazinās, kas rāda, ka valdība būs savu rezultātu sasniegusi, un, lai arī cik grūtā ceļā, bet tā ir sākusi nobremzēt ekonomiskās attīstības tempus. Par lietu, par kuru es jau runāju, kura ir bīstama jau nākamā gada budžetā, kurai īstenībā, manuprāt, ir ļoti tālejošas sekas un kura bez kaut kādas politiskās retorikas atspoguļo valdības profesionalitāti un spējas. Un tā ir saistīta ar ārvalstu finansu resursu izmantošanu. Jūs zināt, ka nākamā gada budžetā 194 miljoni latu ir plānotie ieņēmumi. Izmantot ir plānots 123 miljonus latu, 9,8 miljoni - plānotais šāgada atlikums. Tātad faktiski no nākamā gada budžeta tiek izmantoti tikai 113 miljoni latu. Pavērosim, kāda situācija ir šogad! Pieejamo resursu apjoms, pieņemot budžetu, bija 82 miljoni latu, kas bija paredzēti kā ārvalstu finansiālā palīdzība. Jāatzīst, ka šie resursi ir tādi, kas ienāk, kas nemaksā nodokļu maksātājiem neko. Iepriekšējos grozījumos valdība jau rīkojās pieticīgāk - jau atteicās no 10 miljoniem no ārvalstu finansiālās palīdzības un tādējādi šo summu samazināja līdz 72 miljoniem latu. Tagadējā redakcijā ir ierosināts šo summu vēl samazināt gandrīz par 5 miljoniem - samazināt līdz 67 241 000 latu. Bet paskatīsimies, kā Dombrovska kungam sokas ar izpildi! Nosaukšu arī avotu, lai nebūtu tā, ka cilvēkam ir jāmeklē, jo noteikti grūti ir atrast: Valsts kases oficiālais pārskats par budžeta izpildi (janvāris-septembris), Valsts kases mājaslapa “Pārskati” (2003. gada septembris), 1. tabula. Tur ir konsolidētas visas šīs lietas. Tātad: cik lielu summu ir izdevies, pēc jūsu domām, apgūt šogad? Deviņos mēnešos, kas sastāda ¾ no gada kopējā garuma, ir izdevies apgūt 34 778 000 latu, tas ir mazāk nekā pusi - 47,6%. Tagad mums tiek teikts, ka izdosies atlikušajā periodā apgūt summu, kas pārsniegs deviņos mēnešos apgūto summu. Es baidos, ka vai nu ministrs un ministrija un valdība šeit parāda savu nekompetenci, vai varbūt ir kaut kādi citi iemesli, bet... Pēc manas informācijas, apmēram 11 miljonu jums, Dombrovska kungs, vēl būs pa spēciņam apgūt. Tātad summa, ko valdības neveiksmīgās darbības dēļ zaudēsim no ārvalstu finansiālās palīdzības, šogad būs apmēram 37 miljoni latu. Es vienmēr esmu teicis, ka Repšes kungs ir dārgs politiķis – dārgs nevis tādā izpratnē kā sirdslietās, bet tīri materiāli, jo viņa darbība gan bankas “Baltija” gadījumā, gan citos, kurus tagad izskata, Latvijas sabiedrībai ir maksājusi dārgi. Šobrīd tātad Repšes kunga valdības nekompetence vismaz šinī postenī izmaksā tikai nieka 37 miljonus latu, kas, protams, salīdzinot ar bankas “Baltija” 250 miljoniem tāds nieks vien ir. Bet jūs taču labi pazīstat Repšes kungu, jūs zināt, ka, protams, viņš savā darbībā neapstāsies. Tas jau ir vēl tikai sākums. Tātad par ārvalstu finansiālo palīdzību jāteic, ka tas ir šīs valdības Ahilleja papēdis un ka šeit nedrīkst novērst uzmanību no šīs problēmas. Domāju, ka ir vajadzīgas radikālas izmaiņas. Tā šķiesties ar desmitiem miljonu latu nav iespējams. Dombrovska kungs neminēja tādu lietu kā parādi. Kā tad, Dombrovska kungs, sokas ar nodokļu parādiem? Paskaidrojuma rakstā tā pieticīgi ir minēts, ka šā gada laikā nodokļu parādi ir palielinājušies tikai par nieka 75,4 miljoniem latu. Pēdējos gados taču izdevās nodokļu parādu summas samazināt un nepalielināt. Vislabākais apliecinājums tam ir informācija, kas izskanēja nupat un kas varbūt tika arī slēpta no sabiedrības… Tiesas process... Finanšu ministrija nezināmā veidā atļāva tai kompānijai beigt pastāvēt augustā un pietiesātos, grūti izcīnītos 2,9 miljonus latu budžetā pazaudēja... Ar vienu parakstu 23,5 miljoni latu tika atlaisti septembrī, un sabiedrība netika par to informēta. Tātad, tātad šinī vienā gadījumā valsts neiegūst - un atsakās no tiesībām iegūt! - 23,5 miljonus latu. Tas ir ļoti dramatiski un ļoti būtiski. Kāpēc es gribētu dot šim likumam nosaukumu “Kā gan varēja nesolīt?”? Viens no pašiem svarīgākajiem jautājumiem, kurš ir ietverts šinī Budžeta likumā un par kuru tagad tiek runāts, un kura risinājumu gaida cilvēki visā Latvijā, it sevišķi laukos, ir par to, kā tiek risināts jautājums par šāgada lielajiem zaudējumiem saistībā ar klimatiskajiem apstākļiem laukos. Saeima 16. septembrī pēc Tautas partijas, Zemnieku savienības un citu deputātu ierosinājuma sasauca ārkārtas sēdi, kurā nolēma, ka 7 666 000 latu būtu valdībai jāatvēl šiem mērķiem. Un tas balsojums bija pilnīgi vienprātīgs: 88 deputāti balsoja “par”, neviens nebija “pret”, neviens neatturējās. Škapara kungs, tas bija vienprātīgs Saeimas viedoklis, arī jūs to atbalstījāt! Paskatīsimies, kas šobrīd ir Zemkopības ministrijas budžeta sakarā paredzēts likumprojektā! No summām, kas ir paredzētas lauksaimniecības kompensācijām, likumprojektā nav atrodams neviens santīms. Palielinājums ir saistīts ar ārvalstu finansiālās palīdzības ienākšanu. Tātad lauksaimnieki veiksmīgi apgūs SAPARD programmu - tas ir, 1,7 miljonus latu. Turklāt varu informēt, kāda šobrīd ir situācija ar lauksaimniecības subsīdijām kopumā. Nav izmaksāta vesela virkne subsīdiju, kas bija paredzētas. Piemēram, procentu maksājumi ir izmaksāti… procentu subsīdijas maijā ir izmaksātas 80% apmērā no valdības lemtā un it kā piešķirtā apjoma. Kopš 1. jūlija ir pārtraukta modernizācijas 3. programma. Pirms iestāšanās Eiropas Savienībā pārtraukt modernizācijas projektu un modernizācijas iesniegumu pieņemšanu un šo procesu subsidēšanu – tas, man šķiet, ir pilnīgi nepieņemami, pat ļoti nosodāmi! Subsīdijas nav saņemtas praktiski nevienā no subsīdiju jomām jau kopš augusta sākuma. Nevienā - nedz piena lopkopībā, nedz arī citās! Var būt, ka kaut kas ir noticis burtiski pēdējās dienās, bet, teiksim, divus mēnešus lauksaimnieki ir saņēmuši no valdības apaļu nulli. Un saistībā ar to, ka tiek palielināta ārvalstu finansiālā palīdzība, es ceru, ka finanšu ministrs informēs savu frakciju, Zaļo un zemnieku savienības frakciju, ka rodas problēmas ar līdzfinansējumu SAPARD programmai, jo SAPARD noteikumi paredz, ka 75% naudas dod Eiropas Savienība, bet 25% ir jādod valstij, pie tam tas ir jāizdara triju mēnešu laikā, citādi šī ārvalstu finansiālā palīdzība tiek zaudēta. Diemžēl situācija ir tāda, ka resursu līdzfinansēšanai šobrīd trūkst un var gadīties tā, ka zemnieki, pat spēdami izpildīt SAPARD programmas, dēļ valsts nespējas šo lietu neatrisinās. Subsīdijām ir paredzēts 2 miljonus 370 tūkstošus latu liels pieaugums. Bet paskatīsimies, kāds šeit ir avots!".
• 2003_10_23-seq138 language "lv".
• 2003_10_23-seq138 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q822919.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q211.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q4294791.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q193089.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q458.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q39731.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q1807079.
• 2003_10_23-seq138 mentions Q1250133.