Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_16-seq497> ?p ?o. }

• 2003_10_16-seq497 type Speech.
• 2003_10_16-seq497 number "497".
• 2003_10_16-seq497 date "2003-10-16".
• 2003_10_16-seq497 isPartOf 2003_10_16.
• 2003_10_16-seq497 spokenAs 22.
• 2003_10_16-seq497 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Izlasot likumprojekta anotāciju, patiešām var secināt, ka grozījumu mērķis ir vienkāršot iespēju atteikties no nepilsoņa statusa. Anotācijā arī ir teikts, ka Nepilsoņu likums jāsaskaņo ar nesen pieņemtajiem - ar Imigrācijas likumu un Personu apliecinošo dokumentu likumu. Tiešām likumprojekta 2. un 3. pants paredz šādu saskaņojumu. Diemžēl anotācijā sniegtie paskaidrojumi nav izsmeļoši. Deputāti ir apzināti maldināti, un pats likumprojekts izraisa pamatotas bažas. Tagad es sīkāk pastāstīšu par izmaiņām, kuras likumprojekta autori noklusēja. Likumprojekta 1. pants paredz, ka, piešķirot likumam atpakaļejošu spēku, tiek samazināts to personu loks, kurām pienākas nepilsoņa statuss. Un 4. un 6. pants būtiski atvieglo nepilsoņa statusa atņemšanas procedūru. Tādā gadījumā, ja starp nepilsoni un valsti radīsies strīdīga situācija, jaunā likuma norma jau pirms tiesas sprieduma pielīdzina nepilsoņa stāvokli nelegāla imigranta statusam. Likumprojekta 5. pants anulē papildu tiesiskās garantijas tiem bijušās PSRS pilsoņiem, kuri, neizbraucot no Latvijas, ir pieņēmuši citu valstu pilsonību. Atgriežoties pie likumprojektā deklarētajiem mērķiem, jāatzīmē, ka likumprojekts piedāvā šādu normu: bez brīdinājuma atņemt šo statusu tām personām, kas ir saņēmušas vai grib saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju citās valstīs. Anotācijā ir teikts, ka šādu personu skaits varētu būt apmēram 1000. Nepamatoti tiek apgalvots, ka visi viņi ir zaudējuši saikni ar Latviju. Līdzīgā situācijā Latvijas pilsoņiem pilsonība netiek anulēta. Un tas ir labi saprotams, jo, kļūstot par citas valsts pastāvīgo iedzīvotāju, Latvijas pilsonim jaunās valsts pilsonība automātiski nav garantēta. Ja šādā gadījumā tiks atņemta Latvijas pilsonība, šis cilvēks kļūs par apatrīdu. Tas nozīmēs, ka mūsu valsts nepilda savas starptautiskās saistības - palielina apatrīdu skaitu pasaulē. Tas pats notiks arī tādā gadījumā, ja nepilsoņa statusu atņems Latvijas nepilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo kādā valstī, bet kas vēl nav saņēmuši mītnes zemes pilsonību. Nepilsoņa statusa atņemšanas gadījumā šāda persona kļūs par apatrīdu, un tas izraisīs attiecīgās valsts neizpratni un Latvijai adresētus pārmetumus. Pie tam nav godīgi mainīt spēles noteikumus ar atpakaļejošu datumu! Šāda rīcība ir to cilvēku nodevīga piemānīšana, kuri aizbraukuši uz ārzemēm ar pārliecību, ka neveiksmes gadījumā spēs atgriezties Latvijā. Es saprotu, ka var būt arī cita attieksme pret tā saucamajiem laimes meklētājiem. Bet sodīt viņus ar atpakaļejošu datumu - tas vienkārši nav godīgi! Katrā ziņā loģiski un likumīgi būtu paredzēt normā to, ka nepilsoņa statuss ārzemēs dzīvojošiem nepilsoņiem tiek anulēts tikai pēc citas valsts pilsonības pieņemšanas. Spēkā esošā Nepilsoņu likuma redakcijā jau ir paredzēta nepilsoņa statusa atņemšana cilvēkiem, kuri bija saņēmuši pastāvīgo pierakstu NVS valstīs. Šī norma tika ieviesta pirms pieciem gadiem - arī ar atpakaļejošu datumu. Rezultāti ir bēdīgi. Daudzu simtu cilvēku likteņi tika izkropļoti, izraidot viņus no Latvijas par viņiem, tā teikt, iepriekš nepazīstamu administratīvu pārkāpumu. No Eiropas cilvēktiesību konvencijas viedokļa, tāda valsts rīcība dažos gadījumos ir nepieļaujama iejaukšanās privātajā dzīvē. Nesen Eiropas Cilvēktiesību tiesa nosodīja līdzīgu rīcību, pieņemdama Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Sļivenko ģimenes lietā. Likumprojekta otra problēma ir prasību pāugstināšana nepilsoņa statusa saglabāšanai. Papildu prasības parādās tieši likuma 1. panta pirmajā daļā. Šīs daļas nepamatotais bargums jau noveda Latvijas valsti līdz tiesas prāvas zaudēšanai Sļivenko ģimenes lietā. Tagad valdība ierosina vēl pāugstināt prasības. Izskatās, ka kādam patīk zaudēt tiesā un maksāt kompensācijas! Tagad likuma 1. pants tiek papildināts ar normu, ka nepilsonis ir tikai tā persona, kurai “pamata dzīvesvieta ir Latvijas Republikā”. Termins “pamata dzīvesvieta” likumā netiek definēts, un tas dod iespēju ierēdņiem to plaši interpretēt ar visiem labi saprotamām sekām. Likumprojekta trešā problēma skar pārejas noteikumus. Noteikumu 2. punkta izsvītrošana pašreizējos apstākļos, kad spēkā nav stājies Administratīvā procesa likums, ļaus ierēdņiem uzreiz pielīdzināt nelegālam imigrantam to nepilsoni, kam tikai uzsākta statusa atņemšanas procedūra. Tas nozīmē, ka pat vēl pirms tam, kad tiesa apstiprinās vai noraidīs administratīvo lēmumu par statusa anulēšanu, cilvēkam tiks liegta iespēja legāli strādāt un saņemt sociālos pakalpojumus. Un jūs jau zināt, cienījamie draugi, cik ilgstošas Latvijā ir tiesas prāvas. Tās ilgst divus, trīs, pat piecus gadus! Bez termiņa ierobežojuma viņu būs iespējams turēt pirmstiesas ieslodzījumā. Ceturtā izmaiņa skar mūsmājās radītos ārzemniekus. Likumprojekta 5. pants iesaka vairs nepiemērot papildu tiesisko aizsardzību, citēju: “citu valstu pilsoņiem un viņu pēcnācējiem, kuri pēc 1992. gada 1. jūlija dzīvoja un bija pierakstīti Latvijas teritorijā”. Šie cilvēki tiek pielīdzināti tā saucamajiem jaunajiem ārzemniekiem, tas nozīmē - cilvēkiem, kuri ieradušies Latvijā pēdējo desmit gadu laikā. Kas zaudēs likumprojekta pieņemšanas gadījumā? Tie būs 300 igauņi, 19 000 krievi, gandrīz 2000 baltkrievi, 1300 lietuvieši, gandrīz 4000 ukraiņi, kuri pastāvīgi dzīvo Latvijā tagad un dzīvojuši šeit arī pirms neatkarības atjaunošanas. Atšķirībā no jaunajiem ārzemniekiem viņi saskaņā ar apspriežamo likumu līdz šim momentam bauda tādas garantijas - iespēju saglabāt savu dzimto valodu, kultūru un tradīcijas (kultūras un nacionālās autonomijas ietvaros), neizraidīšanu no Latvijas, ja nav kādas valsts piekrišanas tos pieņemt. Nezināmu iemeslu dēļ tagad ir ieplānots pasliktināt šo personu uzturēšanās noteikumus Latvijā. Izlasot anotāciju, var secināt, ka likumprojekts ticis izstrādāts bez jebkādām konsultācijām ar starptautiskajiem ekspertiem vai sabiedriskajām organizācijām, arī bez konsultācijām ar to nacionālo minoritāšu biedrībām, kuru locekļus tieši skar šis likumprojekts. Nebija arī konsultāciju ar tām valstīm, kuru pilsoņu tiesības tiek plānots būtiski ierobežot. Lielāko daļu no saviem augstāk minētajiem iebildumiem es biju izteicis no Saeimas tribīnes jau pirms likumprojekta pieņemšanas nulles lasījumā un divu komisiju sēdes laikā, bet deputātu vairākums tos neņēma vērā. Uzskatu, ka šādu likumprojektu rašanās Saeimā neatbilst valsts un tās iedzīvotāju interesēm. Likumprojekts ir slikti sagatavots un pieņemšanas gadījumā graus Latvijas starptautisko prestižu. Likumprojekts ir laba “dāvana” (pēdiņās!) kārtējā aparteīda dienā, kuru mēs svinējām vakar. Lūdzu tos deputātus, kas nav ieinteresēti, lai mūsu valsts zaudētu jaunas tiesas prāvas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, noraidīt šo kaitīgo likumprojektu! Paldies par uzmanību.".
• 2003_10_16-seq497 language "lv".
• 2003_10_16-seq497 speaker Vladimirs_Buzajevs-1951.
• 2003_10_16-seq497 mentions Q822919.
• 2003_10_16-seq497 mentions Q211.
• 2003_10_16-seq497 mentions Q193089.
• 2003_10_16-seq497 mentions Q8436.
• 2003_10_16-seq497 mentions Q15180.
• 2003_10_16-seq497 mentions Q122880.