Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_09_a-seq8> ?p ?o. }

• 2003_10_09_a-seq8 type Speech.
• 2003_10_09_a-seq8 number "8".
• 2003_10_09_a-seq8 date "2003-10-09".
• 2003_10_09_a-seq8 isPartOf 2003_10_09_a.
• 2003_10_09_a-seq8 spokenAs 37.
• 2003_10_09_a-seq8 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Tajā ievaddaļā, ko Ministru prezidents teica par budžetu, bija vairākas iedomas, meli un dubulta morāle. Šī valdība ir ne jau vienu dienu - valda jau gandrīz veselu gadu. Un tā patiesība ir tāda ļoti konkrēta: Latvijā šodien, 2003. gadā, ir situācija, ka amatā tiek nomainīts cilvēks, kam ir trīs augstākās izglītības. Viņa vietā tiek nolikts cilvēks, kuram vienīgais “izglītības” dokuments ir partijas “Jaunais laiks” biedra karte. Cilvēkam, kuram ir ekonomikas zinātņu doktora grāds, par padomnieku tiek pieņemts “Jaunā laika” biedrs, kuram nav neviena izglītību apliecinoša dokumenta, vismaz neviena augstākās izglītības dokumenta, - tikai tāpēc, lai politiski neterorizētu un neatlaistu no darba un lai varētu turpināt normālu darbu... Politiskās korupcijas līmenis tāds nekad nav bijis kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Tas - tādam sīkam ievadam. Plus vēl premjera lobēts viņa partijas “Jaunais laiks” cilvēku bizness pāri pār citu ministru galvām. Tie ir reālie fakti. Es pat spētu noticēt, ka Repšes kungs tic, ka viņš cīnās pret korupciju, bet darbi liecina par kaut ko pilnīgi citu. Un visas šīs lietas ir ļoti konkrētas. Bet nu es tomēr runāšu par lietu, tā kā jūs labprāt gribētu dzirdēt par budžetu, cienītie kolēģi. Par budžetu. Analizējot jebkura gada budžetu, ir jāatbild uz vismaz diviem vienkāršiem jautājumiem: kam ir līdzekļi pielikti un kam ir atņemti? Pirmkārt, - cik naudas ir pielikts un kam ir pielikts? Kopprodukta pieaugums ir ļāvis “aizlāpīt” atsevišķas “bedrītes” partijas “Jaunais laiks” plašajos solījumos. Nav pārtraukts finansējums vairākiem iepriekšējās valdības projektiem un programmām. Par to paldies! Bet kam tad īsti ir vislielākais, visbūtiskākais pieaugums? Kas ir šīs valdības prioritāte numur viens? Jūs to zināt? Jau otro gadu pēc kārtas vislielākais pieaugums ir valdības vispārējiem dienestiem jeb, citiem vārdiem sakot, birokrātijai. Pieaugums ir 30 miljoni. Trīsdesmit! “Jaunais laiks” pirms vēlēšanām solīja efektīvu valsts pārvaldi. Diemžēl valsts pārvalde tiek pašlaik virzīta pavisam citā gultnē - paaugstinās nevis ierēdņu kvalifikācija, bet gan palielinās to skaits. Kvantitāte uz kvalitātes rēķina! Ierēdņu skaita pieaugums vien ir mērāms tūkstošos. Bet sabiedrība skarbi sūdzas par ierēdņu armiju, papīru kalniem, cilvēku sūtīšanu no viena kabineta uz otru. Kur ir tik ļoti gaidītā nauda elektroniskajiem dokumentiem, iestādēm reģionos, ierēdņu apmācībai? Nopietnu projektu šajās jomās nav. Piepildās sena patiesība: jo valstī vājāka ir politiskā vara, jo spēcīgāka kļūst birokrātija. Tā pati birokrātija, pret kuras sliktajām īpašībām sparīgi it kā cīnās valdības vadītājs. Diemžēl šī cīņa tā arī ir palikusi tikai vārdiskā līmenī. (Starpsauciens: “Konkrēti!”) Otrs jautājums - cik naudas ir atņemts un kam ir atņemts? Mazāk naudas būs kultūrai un sportam. Samazinājums ir 6,8 miljoni latu. Samazinājums! Būtībā ir jārunā par Repšes valdības bēdīgo tradīciju: kā naudas pietrūkst, tā uzreiz jāatņem ir kultūrai. Atcerēsimies kaut vai bēdīgi slaveno ideju iznīcināt latviešu kino! Īpašu ievērību, diemžēl negatīvu, pelna jaunais Kultūrkapitāla fonda likums. Šī valdība jau ir paspējusi sagraut stabilu Kultūrkapitāla fonda līdzekļu avotu - iezīmēto akcīzes nodokli, kas nodrošināja šā fonda finansējumu neatkarīgi no politiskajām svārstībām. Jaunajā likumā paredzēts, ka kultūras ministrs turpmāk kontrolēs naudas izlietošanas pareizību. Pareizību, kuru drīkstēs ministrs definēt pats! Praksē tas nozīmē politisku cenzūru pār radošiem ļaudīm. Eiropas valstīs, kurām mēs gribam līdzināties, mākslas brīvība, tāpat kā preses brīvība, ir tabu. Latvijas valdība tagad vēlas to pārkāpt. Un šo kaunu Eiropas acīs diez vai mazinās kultūras atašejs Briselē, kuram paredzēts maksāt 46 tūkstošus latu gadā. Līdzekļu samazinājums ir skāris arī izglītību un zinātni. Šogad šai jomai atvēlēti 2,2% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamā gada budžeta projektā ir paredzēti vairs tikai 2%. Tieši tagad, kad esam kļuvuši par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvijai ir nepieciešams ieguldīt līdzekļus cilvēku izglītībā. Latvijas konkurētspēju šajos ekonomikas apstākļos noteiks mūsu cilvēku izglītotība, intelekts un prasmes. Latvijas valdības attieksme ir acīm redzama. Izglītības sistēmas informatizācijas projekta finansējums uz nākamo gadu ir samazināts par 60%. Par 60% samazināts! Nav runa pat par to finansējumu, kas bija iepriekš. Savukārt finansējums zinātnei ir sarucis par 425 tūkstošiem latu. Valdībā trūkst ar plašu redzesloku apveltītu valsts vadītāju. Izglītības un zināšanu atstāšana pabērna lomā ir apliecinājums tam, ka valdībai nav redzējuma par valsts nākotni tuvākajās desmitgadēs. Visbeidzot jāmin šāds fakts: 100 000 latu ir atņemti Valsts prezidentes kancelejai. Tā vietā, lai rastu iespēju piešķirt papildu līdzekļus Valsts prezidentes vizītēm ārvalstīs - par šādu vizīšu lietderību neviens nešaubās! -, mēs redzam prastu politiskās greizsirdības izpausmi no premjera puses. Vaira Vīķe-Freiberga, būdama spilgta līdere, protams, ir šķērslis Repšes ceļā uz vienvaldību. Valsts prezidentei līdzekļi ir atņemti. Toties nauda ir atradusies tā sauktajai demokrātiskajai kvotai, ko pirms neilga laika “jaunlaicēni” sparīgi kritizēja. Budžetā 500 000 latu ir paredzēti sadalīšanai pozīcijas deputātiem. Vai jūs, kolēģi, esat paskatījušies, kāds nosaukums ir šai sadaļai? Vai kāds no koalīcijas deputātiem ir paskatījies? Atšķiriet un paskatieties! “Ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums. ” Acīmredzot, Repšesprāt, Saeima ir tiesīga sadalīt tikai šo naudiņu. Bet vai tad visu budžetu kopumā valstī nepieņem Saeima? Satversmes darbība Latvijā taču it kā nav apturēta. Šādas ailes parādīšanās budžeta projektā apliecina, ko patiesībā premjers domā par parlamentu. Un paskatieties šeit - mazliet pa labi! Budžets ir gada galvenais likums valdībai, bet knapi trešā daļa valdības ir atnākusi. Viņiem īsti neinteresē jūsu viedoklis. Tāpat kā līdz šim. Un īstenībā tas viss norāda, ka īstais lēmums par budžetu ir pieņemts krietni agrāk - telpā, kas ir mazāka nekā Saeimas sēžu zāle. Šis budžets ir nozīmīgs arī ar to, ka varam uzdot arī trešo jautājumu: ne vien to, cik ir pielikts vai atņemts, bet arī - kam nav iedots vispār? Vai jums ir priekšstats, kam nav iedots vispār? Nav paredzēta nauda Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurām jānotiek jūnijā! Valdības šaubas par savu pastāvēšanu līdz jūnijam - tas nevar būt attaisnojums. Eiropas Parlamenta vēlēšanu “aizmiršana” (pēdiņās!) ir simptomātiska, tā raksturo šīs valdības attieksmi pret Eiropu. Politiķi un eksperti ir daudz runājuši par to, kādas iespējas Latvijai pavērsies pēc iestāšanās. To izmantošanai vajadzēja būt absolūtai valdības prioritātei. Tā ir vēsturiska iespēja, kas Latvijai jāizmanto. Diemžēl šajā budžetā nav redzams, kādā veidā Latvija plāno izmantot Eiropas naudu. Eiropas piesaukšana noder tikai tad, kad jāpamato jauni ierēdņu štati vai komandējumi uz Briseli. Piemēram, Ekonomikas ministrija nākamgad ir paredzējusi papildus 300 šādus komandējumus. Taču tad, kad prasām reālus darba rezultātus, atbildes nav. Attīstības plāns ir nožēlojams un nav saskaņots. Tas nozīmē, ka Eiropas nauda mums var paiet garām vai - labākajā gadījumā - ievērojami aizkavēties. Nākamā gada budžetā vajadzētu būt 100 miljoniem latu Eiropas projektiem. Visiem ir skaidrs, ka Eiropas naudu var saņemt tikai pēc projekta īstenošanas, tādēļ valdības pienākums ir piedāvāt pirmsfinansējumu. Diemžēl budžetā ir ierēķināti tikai 30 miljoni latu, no kuriem daļa ir zemnieku nauda, kam ar Eiropas projektiem nav īsti nekāda sakara. Šis budžets parāda, ka mēs varam būt droši tikai par to, ka Latvija iemaksās 50 miljonus latu - dalības maksu - Eiropas Savienības kopbudžetā. Kur ir mūsu reālie plāni un projekti? Vai būs atdeve vismaz šai naudai? Mēs gaidām - un īstenībā arī Brisele gaida - daudzmaz sakarīgu atbildi. Godātie deputāti! Par šo budžetu var būt gandarīti tikai birokrāti un tumsoņi. Valdība ir dāsni pielikusi naudu ierēdņiem uz izglītības un kultūras rēķina. Šim budžetam nav reālu prioritāšu. Ministros atmodinātie zvēri ir saplosījuši visas prioritātes. Birokrātijas audzēšanu nevar uzskatīt par prioritāti. To var saukt par skandālu, liktenīgu nejaušību, profesionalitātes trūkumu. Tā vietā, lai izmantotu Eiropas iespējas, šis budžets ir stagnācijas un pelēcības iemiesojums. Turklāt nevar nepievērst uzmanību paša dokumenta ārkārtīgi zemajai kvalitātei. Tas ir pilns ar paviršības kļūdām, drukas un loģiskām. Budžeta dokumentu var sasvītrot ar sarkanu tinti kā nesekmīga skolēna mājasdarbu. Nav brīnums, ka Repšes darba rezultāts ir tik vājš. Visi pūliņi ir ieguldīti kašķos, savstarpējās intrigās un publiskos paziņojumos. Darbs ir palicis otrajā plānā. Šis budžets ir kārtējais pierādījums tam, ka Eiropas Savienības dalībvalstij Latvijai ir un būs vajadzīga cita valdība - profesionāla un stabila valdība, kas dara savu darbu. Katra diena, kas pavadīta ķīviņos un intrigās, nes zaudējumus valstij. Šī budžeta noraidīšana izbeigtu arī dažas bezjēdzīgas “ziepju operas”, kuras sabiedrības priekšā uzved Einars Repše. Latvijas valstij ir vajadzīgs labs budžets, profesionāls premjers un stabila valdība. Paldies.".
• 2003_10_09_a-seq8 language "lv".
• 2003_10_09_a-seq8 speaker Atis_Slakteris-1956.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q822919.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q211.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q193089.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q458.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q21625222.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q8889.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q471678.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q1357342.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q9005.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q151301.
• 2003_10_09_a-seq8 mentions Q3112425.