Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_09_a-seq4> ?p ?o. }

• 2003_10_09_a-seq4 type Speech.
• 2003_10_09_a-seq4 number "4".
• 2003_10_09_a-seq4 date "2003-10-09".
• 2003_10_09_a-seq4 isPartOf 2003_10_09_a.
• 2003_10_09_a-seq4 spokenAs 66.
• 2003_10_09_a-seq4 spokenText "Paldies. Es centīšos iespējami ātri nonākt līdz lietas būtībai, un es runāju arī šobrīd par tematu, jo saskaņā ar likumu lēmums par valsts budžetu reizē ir arī lēmums par uzticību valdībai. Tātad es pateicos vēlreiz Saeimai, ka tā ir radusi sevī spējas vispār sanākt un par šo jautājumu lemt, jo saskaņā ar likumu - un tas ir Saeimas Kārtības ruļļa 30. pants - , ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā to noraida, tad ir uzskatāms, ka ir izteikta neuzticība Ministru kabinetam. Tātad šodien mēs pēc būtības lemjam par uzticību vai neuzticību Ministru kabinetam. Es to tā arī uztveru, es to tā arī nostādu, un to saka likums. Un līdz ar to, runājot par valdības darbu, es runāju gan par tautai būtiskiem jautājumiem, gan par šodienas darba kārtībā esošajiem jautājumiem. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”) Es runāju par lietu. Un tātad sliktākais ir tas, ka mēs pie šīs valdības krīzes esam nonākuši brīdī, kad valdība jau ir diezgan daudz panākusi šo mērķu sasniegšanā. Patiešām situācija valsts pārvaldē sāka iet uz labo pusi. Ierēdņi, kas līdz šim ir bijuši dažādu politikāņu un politisko virsvadītāju apspiesti, ir sākuši strādāt brīvi, profesionāli un talantīgi, un man daudzi spējīgi cilvēki ir teikuši, ka beidzot viņi jūt, ka viņu darbam un viņu zināšanām ir kāds pielietojums, ka beidzot viņi var strādāt brīvi un pēc būtības. Viņi sākuši atraisīties. Sāk nostiprināties kārtība tiesībsargājošajās struktūrās, un beidzot patiešām valsts izzagšanai un cita veida noziedzībai, šķiet, ka tiek pielikts punkts. Un diemžēl tas arī ir acīmredzot īstais iemesls, kāpēc visi spēki šodien tiek vērsti uz šīs valdības darbības graušanu, uz valdības gāšanu, kaut gan to īsti atklāti neviens tā arī nepasaka. Nu tad teiksim atklāti! Ja reiz kāds grib gāzt šo valdību, nu tad gāzīsim! Būsim vīri! Būsim stingri savā pārliecībā! Nogāzīsim un tad veidosim jaunu valdību, ja tas būs iespējams, vai arī rīkosim jaunas vēlēšanas, ja nebūs iespējams izveidot jaunu valdību. Darīsim! Bet neslēpsimies aiz aizklātiem balsojumiem, kad deputātiem nav jāatskaitās saviem vēlētājiem par to, kā viņi ir balsojuši par noteiktu kandidātu! Neslēpsimies aiz komandējumiem un citiem it kā attaisnojošiem iemesliem, kas neļauj mums vispār sanākt uz sēdi, lai strādātu! Tad lemsim skaidri un atklāti! Ja nu strādāsim - tad strādāsim, ja gāzīsim šo valdību - tad gāzīsim! Mīļie draugi! Man tiek pārmests, ka es esmu diktators. Lūdzu, nejauciet stingru valdību ar diktatūru! Lūdzu, nejauciet demokrātiju ar anarhiju! Mēs nodrošināsim stingru un taisnīgu valdību, bet demokrātiski kontrolētu valdību. Un mēs strādāsim tikai tik ilgi, kamēr mums būs Saeimas uzticība. Bet mēs strādāsim pēc sirdsapziņas un tāpat kā līdz šim. Ja ir runa par kādiem sīkumiem vai par kādām intrigām, tad tās mēs varam atrisināt. Mīļie draugi! Es esmu dzirdējis par dažādām intrigām un par dažādām valodām, kas tiek izplatītas. Nu tad esiet tik laipni un pajautājiet man tieši acīs, vai tas atbilst patiesībai. Un es jums atbildēšu. Es jums atbildēšu tieši un neslēpjoties. Atbildēšu tā, kā ir. Taču, ja jūs paklausāt kaut kādām muļķīgām baumām, kas tiek cirkulētas (pie tam tiek cirkulētas mērķtiecīgi un apzināti), bet neuzdrošināties paprasīt man, vai tā ir vai nav taisnība, nu tad ir ļoti skumji, tad tas ir nožēlojami. Tādā atmosfērā ir grūti strādāt, un tad mēs tiešām atgriežamies viduslaikos un pie galma intrigām. Tāpēc es esmu šeit, un es esmu vienmēr pieejams, lai gadījumā, ja tiek izteikti kādi apvainojumi, tie tiktu pajautāti un noskaidroti. Un arī es tāpat rīkojos. Ja man gadījumā pienes kādas denuncējošas ziņas vai apmelojumus, es to noskaidroju, un bieži vien tik tiešām izrādījās, ka tas nav bijis nekas cits kā vien denunciācijas un apmelojumi. Taču, ja pašreiz mēs tik tiešām varam vienoties par to, ka mums ir rīcībspējīga valdība un rīcībspējīga koalīcija, tad strādāsim! Strādāsim visi kopā! Atbalstīsim valdību, un arī tauta to novērtēs. Tas ir tas, ko es esmu kopš paša sākuma piedāvājis. Godātais Šlesera kungs! Godātais Straumes kungs! Godātā Saeimas priekšsēdētāja Ūdres kundze! Es jums kopš paša sākuma esmu visiem piedāvājis: “Strādāsim draudzīgi kopā! Rūpēsimies par valsts attīstību un stabilu valdību, un tad arī visi kopā plūksim tās tautas atzinības laurus, kas nāks mūsu sekmīgas darbības gadījumā!” Izvēlieties - vai jūs gribat turpmāk tā strādāt vai negribat! Ļoti žēl, ka šī krīze, kas patlaban acīm redzami un neslēpti ir iestājusies, nāk tieši šajā laikā, kad mēs arī valsts budžeta lietās esam spējuši ieviest pavisam jaunus principus un jaunu pieeju, salīdzinot ar to, kāda ir bijusi iepriekš, nodrošinot šodien to, ka katrs ministrs vai centrālā valsts iestāde strādā viņam piešķirtā budžeta ietvaros, ka viņš ir kā saimnieks, kas ir spiests taupīgi un saprātīgi izmantot viņam piešķirtos līdzekļus, lai atrisinātu valstiski uzliktās problēmas. Šī ir nebijusi pieeja, kas sekmē patstāvīgu un saimniecisku rīcību no ministru un citu centrālo valsts iestāžu vadītāju puses. Šī ir rīcība, kas sekmē valsts līdzekļu taupīšanu un valsts parāda pieauguma tempu bremzēšanu. Šī ir iespēja, kas ļauj mums sadalīt valsts budžeta pieaugumus tā, kā mēs to darījām sakarā ar pēdējiem 25 miljoniem, - demokrātiski visiem kopā apspriežot, kādas ir tās labākās prioritātes, kā mēs šo naudu varētu vislabākajā veidā izmantot. Ja mēs būtu turpinājuši valsts budžeta sastādīšanu tā, kā līdz šim, tad nekas tāds nebūtu bijis iespējams. Es jums paskaidrošu, kā notika līdz šim. Līdz šim ministri un centrālo valsts iestāžu vadītāji vienmēr nāca ar tā saucamo vēlmju sarakstu: tikai dodiet, dodiet, dotiet klāt! Un vienmēr šis vēlmju saraksts daudzkārt pārsniedza jebkuras finanšu iespējas, kādas bija valsts budžetā. Un tas ir arī ļoti labi saprotams. Tam, kas kādreiz ir rūpējies par savas ģimenes budžeta sabalansēšanu, ir ļoti labi zināms, ka, ja mēs sākam ar vēlmju sarakstu, tad nevieni ienākumi ģimenē nevar šādu budžetu nosegt. Turpretim, ja mēs sākam, vadoties no tā, cik mums ir naudiņas, un tad to sadalām pa stratēģiski svarīgām pozīcijām - cik pārtikai, cik apkurei, cik skolai, bērniem -, tad mēs varam nonākt pie tīri saprātīgas saimniekošanas, izmantot mums pieejamos līdzekļus un pat ietaupīt. Lūk! Tātad mēs esam to īstenojuši pirmo reizi pēckara Latvijas valsts vēsturē. Un tas automātiski noved pie visām tālāk sekojošajām idejām par nulles budžetu, par izdevumu posteņu pārvērtēšanu. Tajā tagad paši ministri ir katrs atsevišķi un individuāli ieinteresēti, jo viņiem ir jāizdzīvo sava budžeta ietvaros, viņiem ir valstiski uzliktās problēmas jāatrisina tās naudiņas ietvaros. Tātad viņi ir ieinteresēti nevis prasīt tikai klāt, bet izvērtēt, vai visas viņu budžetā esošās programmas tik tiešām ir prioritāras un vajadzīgas un vai tur nav kādi nelietderīgi tēriņi un kādi pavisam nevajadzīgi maksājumi. Un tas notiek. Tas ir sācies. Piedevām jāteic, ka tātad tas vēlmju saraksts, tas veids, kādā to darīja līdz šim, ir novedis pie tā, ka, kad vien ir parādījušies jauni ieņēmumi, tie visi jau ir bijuši iepriekš sadalīti. Iepriekšējās valdības bija pieņēmušas desmitiem šādu lēmumu - iekļaut valsts budžetā tādu un tādu finansējumu bez jebkāda seguma. Un, kad beidzot nodokļu ieņēmumi ļāva to segumu nodrošināt, tad izrādījās, ka tā iekasētā naudiņa jau sen ir sadalīta, turklāt vieglprātīgi sadalīta. Un jaunām prioritātēm palika apaļa nulle. Lūk, mēs arī to esam pārstājuši darīt! Un pirmais pozitīvais rezultāts jau bija. Šeit, Saeimā, apspriežoties visām koalīcijas frakcijām, mēs sadalījām 25 miljonus no nodokļu pieauguma. Es vēlāk pieskaršos tam, kā mēs tos sadalījām. Es domāju, mēs to izdarījām ļoti pārdomāti un pareizi. Un tāpat būs arī turpmāk: kad tautsaimniecības attīstības tempu pieauguma un nodokļu ieņēmumu pieauguma apstākļos mums būs jauni ieņēmumi valsts budžetā, arī tad mēs tos varēsim līdzīgā veidā, pēc līdzīgiem principiem sadalīt vispārvajadzīgām lietām. To ir nodrošinājusi šī jaunā pieeja valsts budžeta sastādīšanas procesam. Šodien valdībā netiek pieņemts neviens lēmums, kas plāno nākotnē paredzamo ienākumu sadalīšanu, pirms vēl tie saņemti un kamēr vēl Saeima nav teikusi savu vārdu par to, kā tie būtu sadalāmi pa prioritātēm. Vēl viena lieta, ko līdzšinējās valdības tā arī nekad nav spējušas izdarīt, lai gan vairākkārt tas jautājums ir ticis izvirzīts kā visumā saprātīga lieta, ir speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā, nevis likvidēšana. Jo likvidēšana saistās ar to, ka šī nauda vispār tiek novirzīta kam citam. Taču speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā - tas ir tas pareizais solis. Tas ir bijis nepieciešams, lai nodrošinātu pareizāku budžeta veidošanas procesu, pareizāku kontroli pār budžeta līdzekļu izmantošanu un arī daudzu citu iemeslu dēļ. Nu beidzot mūsu valdībai tas ir izdevies. Izdevies, ievērojot visas, arī Dabas aizsardzības fonda, Vides aizsardzības fonda, Kultūrkapitāla fonda, Autoceļu fonda un citas intereses, un šo fondu darbība netiks traucēta arī turpmāk pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. (Aplausi.) Es gribu uzsvērt, ka šajos apstākļos tautsaimniecības pieaugums, kas nākamajā gadā ir plānots pietiekami straujš, ļauj mums nākamā gada budžeta izdevumus plānot vairāk nekā 2 miljardu latu apmērā. Godātie klātesošie! Budžeta izdevumi nākamgad būs par 220 miljoniem latu lielāki nekā šogad. Nākamgad budžetā ir paredzēts būtisks pieaugums. Mēs tērēsim par 220 miljoniem latu vairāk nekā šogad un tērēsim tos valstiski svarīgām jomām. 2004. gada valsts budžeta likumprojektā sociālajai nodrošināšanai ir paredzēts tērēt gandrīz 700 miljonu latu, precīzāk sakot, 688 miljonus, kas ir trešā daļa no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Un tie ir paredzēti pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bērnu pabalstu un invalīdu pabalstu palielināšanai, pensiju nodrošināšanai. Bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai mums ir izveidots uzturlīdzekļu fonds 2,5 miljonu latu apmērā, kā arī tiek paredzēti daudzi citi finansējumi adopcijas un audžuģimeņu atbalstam. Mēs nākamajā gadā veselības aprūpei esam paredzējuši 233 miljonus latu, kas par 31 miljonu pārsniedz šīs jomas finansējumu šogad. Mēs nākamgad veselības aprūpes finansēšanai tērēsim 31 miljonu latu vairāk, kas ir 14% pieaugums viena gada laikā. Protams, tas nav pietiekami! Veselības aprūpei vajadzēs naudiņu vēl, bet tas tomēr ir ļoti ievērojams pieaugums un rāda ļoti pozitīvu tendenci (vismaz šajās jomās) un arī valdības nopietno attieksmi pret veselības aprūpes finansēšanu. Mēs esam paredzējuši ievērojamus līdzekļus minimālās algas palielināšanai no 70 uz 80 latiem mēnesī, kā arī algu palielināšanai mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem. Izglītībai paredzēts finansējums 124 miljonu latu apmērā, bet sabiedriskās kārtības uzturēšanai, drošībai un tiesību aizsardzībai - 154 miljoni latu apmērā, un tā tālāk. Nākamā gada budžets, ko mēs esam iesnieguši, ir vērsts uz budžeta līdzekļu taupīgu ekonomisku un racionālu izmantošanu, un valsts iestādes jau ir veikušas savu līdzšinējo izdevumu pārskatīšanu un optimizāciju, un šis process vēl turpināsies. Budžeta ieņēmumu daļas palielinājums - un tas atkal ir ļoti svarīgi - netiek nodrošināts uz kopējā nodokļu sloga palielināšanas rēķina, bet gan pateicoties nodokļu likmju samazināšanai, nodokļu labākai iekasēšanai, kā arī nesaudzīgai cīņai pret nodokļu nemaksāšanu, kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām un arī pret tā saucamajām aplokšņu algām. Un tas viss ir devis rezultātu. Un es saskatu, ka mēs arī turpmāk varam strādāt rezultatīvi un produktīvi, un es uz to aicinu. Valdība strādā labi un saskaņoti, un, ja kāds šobrīd ir nobažījies, ka es esmu uz viņu apvainojies par tiem dažiem skarbajiem vārdiem, kas tika veltīti man, un par tiem dažiem balsojumiem, kuros mūsu koalīcijas atsevišķi deputāti ir balsojuši pret savu vārdu, pret savu publiski pausto pārliecību, pret to, ko paši bija apņēmušies, tad gribu sacīt: nē, aizvainojums šeit ir nevietā, un es neturu ļaunu prātu ne uz vienu. Mums ir jāstāv pāri šādām emocijām, mums ir visiem kopīgi jādomā par to, kā strādāt valsts labā, un es esmu gatavs strādāt vēl labāk nekā līdz šim. Un, protams, es esmu gatavs arī maksimāli pielikt pūles, lai novērstu dažādus pārpratumus un nesaprašanos, kas ir radusies mūsu koalīcijas vidū, ja vien tas, protams, kādu interesē un ja jūs pēc būtības vēlaties arī turpmāk dot šai valdībai mandātu un uzticību. Tad nu lūdzu, godātie deputāti, izlemiet! Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2003_10_09_a-seq4 language "lv".
• 2003_10_09_a-seq4 speaker Einars_Repse-1961.
• 2003_10_09_a-seq4 mentions Q822919.
• 2003_10_09_a-seq4 mentions Q211.
• 2003_10_09_a-seq4 mentions Q8436.