Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_09_a-seq16> ?p ?o. }

• 2003_10_09_a-seq16 type Speech.
• 2003_10_09_a-seq16 number "16".
• 2003_10_09_a-seq16 date "2003-10-09".
• 2003_10_09_a-seq16 isPartOf 2003_10_09_a.
• 2003_10_09_a-seq16 spokenAs 107.
• 2003_10_09_a-seq16 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezident! Godājamie Saeimas deputāti, kolēģi! Es neesmu īpaši gatavojis šo runu, bet, klausoties visās šajās debatēs, es biju spiests uzstāties, lai šodien uzrunātu pirmām kārtām koalīcijas partnerus no “Jaunā laika”, kā arī Ministru prezidentu Repšes kungu. Es saprotu, ka pēdējā laikā ir bijušas daudzas diskusijas par to, kas notiek valdībā. Tika diskutēts gan par budžetu, gan par to, kā tas tiek veidots. Ir jāizsaka nožēla, ka šodien šī sēde notiek tik vēlu, ka kvoruma trūkuma dēļ mēs nevarējām strādāt jau no rīta, ka bija nepieciešams atsaukt Saeimas deputātu Kastēna kungu no komandējuma, lai viņš varētu te ierasties un lai šī sēde varētu notikt. Ir jāizsaka nožēla, ka opozīcija nestrādā varbūt pietiekami konstruktīvi, bet tas tā ir viņu ziņā, kā viņi strādā, taču šis kvorums netika nodrošināts. Tātad, runājot par budžetu, es gribētu teikt to, ka, protams, pašreiz man kā Ministru prezidenta biedram, kā valdības pārstāvim, kā koalīcijas pārstāvim ir jārunā konstruktīvi, un es centīšos to darīt. Es negribētu piekrist visam tam, ko teica Gundars Bērziņš, bet viņam, kā jau opozīcijas pārstāvim, ir tiesības runāt un kritizēt valdību. Taču vienlaicīgi man arī ir jāteic, ka ne viss diemžēl ir bijis tik labi, kā arī mēs šodien vēlamies to pasniegt. Ir jāteic, ka budžeta veidošana diemžēl ir bijusi savādāka nekā citu valdību laikā, bet ir jāsaprot, ka tomēr 67 procenti no pašreizējās Saeimas sastāva ir jauni deputāti un ka valdībā tikai trīs ministri ir tādi, kas ir strādājuši arī iepriekšējās valdībās. Līdz ar to daudzi cilvēki, kas patlaban strādā valdībā, nezina, kā strādājušas iepriekšējās valdības, un, protams, tieši tāpēc pārmetumi no Tautas partijas var būt arī vietā, bet brīžiem tie ir arī nevietā. Taču jaunas sistēmas veidošana nekādā ziņā nav nosodāma un kļūdas arī nav nosodāmas. Ir jārunā par būtību. Atskatoties uz šā budžeta veidošanu, ir jāizsaka nožēla, ka tomēr šis budžets netika veidots pietiekami konstruktīvā gaisotnē. Neskatoties uz to, ka mums ir vislabākie mērķi, vislabākie nodomi, mēs diemžēl sākām ar aizvainojumiem. Mēs sākām meklēt vainīgos jau pašā sākumā. Protams, ministriem izvirzītais uzdevums meklēt nelietderīgos tēriņus bija pareizs, bet, kā mēs redzējām, tas lielā mērā radīja problēmas valdībā. Mēs sapratām to, ka atklātība, par kuru mēs runājam pašreiz, ne vienmēr ir tāda, kādu mēs gribētu. Valdības sēdēs piedalās žurnālisti, viņi var skatīties un klausīties, ko valdība dara, bet... tomēr ir jāizsaka nožēla, ka ne vienmēr mēs spējam konstruktīvi diskutēt pēc būtības. Iedomājieties, - kā, piemēram, ekonomikas ministrs vai kāds cits ministrs var atļauties pateikt, ka atņemsim līdzekļus citai ministrijai, citai jomai - kultūrai, izglītībai?! Tas nav iespējams! Protams, visvieglāk ir runāt par izmaksām, par sociālajām problēmām. Par tām, protams, ir jārunā, bet vienlaicīgi ir jārunā arī par valsts ekonomisko attīstību. Ja mēs nedomāsim par ieņēmumu palielināšanu, tad mēs nekādā gadījumā nepalielināsim ne pensionāriem pensijas, ne skolotājiem algas, ne mediķiem algas. Un tāpēc es gribētu pateikt, ka konstruktīvs dialogs diemžēl izpalika. Ir jāizsaka nožēla, ka visā šajā sakarā mēs pārāk daudz runājām par dzertajām kafijām, par nelietderīgiem tēriņiem, par to, ko mūsu ierēdņi tērē. Taču mums jāsaprot, ka bez ierēdņiem valsts nevar pastāvēt. Un mums ierēdņi pirmām kārtām ir jādabū savā pusē, lai viņi strādātu. Es saprotu, ka Ministru prezidents tiešām vēlas, lai viss būtu ļoti labi, bet ne vienmēr tie labie nodomi izdodas tā, kā mēs tos plānojam. Un jāizsaka nožēla, ka šie 25 miljoni, par kuriem mēs šodien runājam kā par ļoti konstruktīvi sadalītiem līdzekļiem, diemžēl bija viens “sāpju bērns”, līdz kuram mēs nonācām. Mēs runājām par to, ka ieņēmumu daļa budžetā ir pārāk zema. Tika teikts, ka ieņēmumi budžetā pašreiz nav tik lieli, lai mēs dalītu to naudu, kuras nav. Bet mēs taču labi apzināmies, ka mums šodien nav tās reālas naudas, kuru mēs dalīsim nākamgad. Tās ir prognozes. Ir pesimistiskās prognozes, un ir optimistiskās prognozes. Un man ir liels prieks, ka Latvijas Pirmās partijas iniciatīva - palielināt ieņēmumus valsts budžetā - ir vainagojusies ar panākumiem un ka mēs šos 25 miljonus esam atraduši. Man jāizsaka nožēla arī par to, ka mēs neesam sapratuši, ka šī ir koalīcijas valdība. Diemžēl ir dominējis tas uzskats, ka tā ir “Jaunā laika” valdība. Šodien tas diemžēl ir fakts. Tad, kad mēs veidojām iepriekšējo budžetu, es stāvēju šajā tribīnē un pārmetu Tautas partijai, teicu, lai viņi nekļūst destruktīvi, tādi, kādi ir bijuši sociāldemokrāti. Taču šodien man ir jāteic, ka tas optimisms, kas man bija pirms kāda laika, diemžēl ir mazinājies; tas vēl nav izklīdis, nav pazudis. Un tas ir saistīts tieši ar to, ka, veidojot budžetu, “Jaunais laiks” nāca ar iniciatīvu - atbalstīt kultūru, atbalstīt izglītību, atbalstīt medicīnu un policiju. Un mēs to atbalstījām. Mēs no Latvijas Pirmās partijas vienbalsīgi atbalstījām. Mēs izveidojām divas jaunas institūcijas - integrācijas ministra posteni, kas bija domāts integrācijas jautājumu risināšanai un sekretariātu ģimenes un bērnu jautājumiem. Mēs zinājām to, ka pirmajā gadā mums nebūs naudas. Mēs zinājām to, ka ir jāveido struktūra, kura varēs sekmīgi strādāt un šīs lietas attīstīt. Taču beigās sanāca tā: kad mēs nonācām līdz nākamā gada budžetam, mums pateica, ka līdzekļu vairāk nav. Starp tiem 150 miljoniem latu, par kuriem mēs šodien runājām, neatradās neviens santīms ne bērniem, ne kam citam, - nevienai no tām nozarēm, par kurām politisko atbildību bija uzņēmusies Latvijas Pirmā partija. Pēc tam mums nācās lūgties, lai bērniem kaut kas tiktu iedots. Šodien mēs dzirdējām, ka 2,5 miljoni latu ir iedoti tā saucamajam alimentu fondam, fondam, kurš tiešām nodrošinās līdzekļus tām mātēm, kuru bērniem tēvi pašreiz nemaksā alimentus. Mēs par to daudzkārt runājām. Paldies, ka mēs esam līdz tam nonākuši, bet… Kāda doma bija, veidojot šo valdību? Ka ir nepieciešams pasludināt 2004. gadu par Ģimenes un bērna gadu. Diemžēl tā nav bijusi prioritāte. Man ir jāizsaka nožēla, ka tad, kad mēs sākām runāt par to, mans kolēģis Ainars Baštiks, kurš ir ļoti godīgs un strādāt gribošs cilvēks, mācītājs, nebija spējīgs tik skaļi bļaut un teikt, ka bērniem nauda netiek dota. Kultūru mēs noteicām par prioritāti. Bērni nav prioritāte, lai gan, veidojot valdību, mēs bijām vienojušies par to, ka tā būs prioritāte. Runājot par nodokļiem, ir jāizsaka nožēla par Finanšu ministrijas attieksmi. Pašā sākumā te tika ielikts princips, ka visi jautājumi, visas problēmas sākas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, kas ir 15% apmērā. Kāpēc vajadzēja Latvijas Pirmo partiju nolikt tik neērtā situācijā, runājot par šiem 15%? Mēs par to jautājumu bijām vienojušies jau tad, kad veidojām valdību, un es vēlreiz atgādināšu, ka Latvijas Pirmās partijas pozīcija bija tāda: 10%. Un par to mēs arī turpmāk cīnīsimies un uzstāsim, jo mūsu filozofija ir tāda, ka, samazinot nodokļus, mēs palielināsim kopējo ieņēmumu masu valsts budžetā. Nevar, cienījamais Dombrovska kungs, rēķināt tikai tā, ka, samazinot šo nodokli, samazinās ieņēmumi! Mēs redzam, ka IKP ir šogad pieaudzis līdz 7,5%, un es gribētu pateikt, ka tas pieaugums ir lielā mērā saistīts ar šo nodokļu politiku - nodokļu samazināšanu. Esmu pārliecināts, ka, ja mēs, koalīcija, spēsim akceptēt šīs problēmas un, ja to visu atzīs ne tikai “Jaunais laiks”, bet mēs visi kopā, ieskaitot arī Ministru prezidentu, tad mēs varēsim kaut kādā veidā meklēt izeju no šīs situācijas. Mums var pārmest, ka daudzi mēs esam politikā jauni, nepieredzējuši. Taču nu jau 11 mēneši ir pagājuši un mums kaut kādā veidā ir jānonāk līdz rezultātiem. Es domāju, ka nekādā gadījumā nedrīkst apsaukāties tā, kā tas ir bijis, nevar uzskatīt Saeimu par “korumpēto eliti”. Es domāju, ka mēs vārdu pa vārdam esam nonākuši līdz šīm problēmām. Pirms 20. septembra te izskanēja, ka Saeimai esot iedoti 15 miljoni, lai Saeima gāztu šo valdību. Es domāju, ka mēs nedrīkstam mētāties ar šādiem vārdiem! Es domāju, ka Saeimā daudzi cilvēki vienkārši nesaprot, kādā veidā nāk šie cipari. Taču pats trakākais ir tas, ka to visu ļoti nopietni uztver gan vietējie masu mediji, gan ārvalstu masu mediji. Un nu mēs redzam, kādā veidā situācija ir kopš 18. , 19. septembra attīstījusies. Pašreiz, kad ir jārunā par budžetu, mēs visu laiku redzam to, ka ir sliktie, ir nodevēji, ir uzpērkamie deputāti, un ir godīgie. Es gribētu pirmām kārtām pateikt, ka šī ir četru partiju koalīcija un, ja mēs gribam izmantot šo pēdējo iespēju, lai to vēl saglabātu, ja mums ir tāda vēlme, tad mums beidzot ir jāsaprot, ka mums jāstrādā kā vienādiem partneriem. Ir jāatceras, ka pašā sākumā, pirmajā pusgadā, Latvijas Pirmā partija ir bijusi vislojālākais partneris partijai “Jaunais laiks”, kura vienmēr varēja rēķināties ar mūsu desmit balsīm. Desmit balsis - tas nav daudz, no vienas puses, bet tie ir apmēram 100 tūkstoši cilvēku, kas ir balsojuši par mums, uzticējušies mums. Mēs esam pārliecināti, ka ne visi tilti ir nodedzināti. Bet, lai mums nepārmestu, ka mēs esam destruktīvi, šodien mums ir jāpieņem šis budžets pirmajā lasījumā, mums tas ir jānodod komisijām un jāsāk šis dialogs. Vai mēs to spēsim vai nespēsim - man ir grūti to pateikt. Latvijas Pirmā partija ir nākusi ar iniciatīvu veidot šo koalīcijas līgumu. Ja Ministru prezidents uzskata, ka koalīcijas līgums kā tāds nav pieņemams, nosauksim to par sadraudzības memorandu! Taču disciplīna, es domāju, ir vajadzīga. Mēs dodam no savas puses priekšlikumu, kas ir pieņemams mums. Mēs esam gatavi pakļauties disciplīnai, bet vēlamies, lai šāda disciplīna tiktu ievērota no visām pusēm. Mums visiem ir savas tiesības, bet vienlaikus mums ir arī pienākumi. Ja mēs atradīsim šādu līdzsvaru un sapratīsim, ka spējam kopīgi strādāt, varbūt kaut kas izdosies. Un, tā kā man ne pārāk bieži sanāk šeit uzstāties, es gribētu izmantot šo izdevību, lai pateiktu, ka mums ir jāizbeidz šis haoss, kas pašreiz valda. Mums jāsāk konstruktīvi strādāt. Latvijas Pirmā partija ir gatava šim konstruktīvajam darbam, bet tas lielā mērā būs atkarīgs pašreiz no šīs koalīcijas vadošās partijas - no “Jaunā laika” un no Ministru prezidenta Repšes kunga. Es ceru, ka mēs tiešām izmantosim šo pēdējo iespēju. Es esmu pārliecināts, ka mēs nodrošināsim to, lai nākamgad budžeta ieņēmumi būtu vēl lielāki. Bet ir viena lieta, ko es gribētu. Runa ir par to, par ko iestāsies Latvijas Pirmā partija, - nākamais gads tomēr ir jāatzīst par Ģimenes un bērna gadu. Ir jāpanāk, lai bērni tiešām būtu prioritāte, jo mēs zinām, ka pirms desmit gadiem Latvijā dzima 40 000 bērnu, bet pašreiz - tikai 20 000 bērnu. Tas nozīmē, ka tad, ja mēs neuzskatīsim to par pašu lielāko problēmu, tad beigu beigās būs tā, ka pēc 15 gadiem mums būs jāuzņemas atbildība par to, ka mums būs jāimportē viesstrādnieki, lai nodrošinātu pensionāriem pienācīgus dzīves apstākļus. Tā ka es paļaujos uz saprātu, es ceru uz konstruktīvu sadarbību, bet vienlaicīgi tā tomēr nav garantija, ka viss izdosies. Tā ka strādāsim, un es esmu pārliecināts, ka šo pēdējo iespēju mums ir jācenšas izmantot. Paldies par uzmanību!".
• 2003_10_09_a-seq16 language "lv".
• 2003_10_09_a-seq16 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q822919.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q211.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q4294791.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q8436.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q4459436.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q1357342.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q1250133.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q3401675.
• 2003_10_09_a-seq16 mentions Q5618600.