Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_09_a-seq10> ?p ?o. }

• 2003_10_09_a-seq10 type Speech.
• 2003_10_09_a-seq10 number "10".
• 2003_10_09_a-seq10 date "2003-10-09".
• 2003_10_09_a-seq10 isPartOf 2003_10_09_a.
• 2003_10_09_a-seq10 spokenAs 37.
• 2003_10_09_a-seq10 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Nenodarbošos ar liriku, runāšu par budžetu. Kā jūs domājat, kas tas tāds ir? Repšes kungs, kas tas ir? Tas ir jūsu iesniegtais budžets. Kas ir šīs sarkanās ielīmītes? Ne savu runu visu, atsauces minēšu - konkrētu lappusi, konkrētu dokumentu. Tās visas ir rupjas kļūdas. Cik tādu kļūdu šinī dokumentā es esmu šobrīd atradis? Es nevaru pateikt, ka visas, - 198. Nacionālās attīstības plānā “Eiropa” atradu 243 kļūdas. Jūs, protams, variet būt gandarīts, jo šobrīd ir 198. Šadurska kungs, kas esat speciālists vērtēšanā, cik jūs ieliktu par tādu darbu? Cik jūs ieliktu par šādu darbu? Un kāpēc jūs ņirgājaties par Saeimu, atnesot šādu dokumentu izskatīšanai šeit un lēmumu pieņemšanai? Un tanī vietā, lai runātu par budžeta kaut kādām lietām, jūs stāstāt kaut kādas savas sentimentālās izjūtas, kuras varbūt ir saprotamas vien jums. Par dažām lietām - par jauno pieeju budžeta plānošanā, jaunā pieeja un korupcija. Cilvēki mīļie, korupciju var apkarot, izskaužot un aizturot atsevišķus negodīgus ierēdņus, bet principā nedrīkst radīt labvēlīgu augsni tai. Kā rodas augsne koruptīvu lēmumu pieņemšanai? Tad, kad lēmumi netiek pieņemti pēc saprotamiem kritērijiem, publiski un saprotami. Repšes kungs apliecināja. Šobrīd lielākā daļa naudas, ko mēs labi redzam budžetā, ir pārvērsta par ministru “kabatasnaudām”, kur ministri pieņems lēmumus, jo apropriācija, precīzs iezīmējums, visām programmām ir būtiski samazināta. Šāda summa pārsniedz pusi no budžeta. Labi, ka atsevišķas normas regulē likumi, kā tas ir sociālajā budžetā, un tā tālāk. Bet vienalga ministru “kabatasnaudas”, kur lēmumus pieņems viens Repšes kungs ar saviem padomniekiem, viens ministrs vai kas… pārsniedz 400 miljonus. Repšes kungs, vai tas tiešām mazinās korupciju, jūsuprāt? Tik auglīga augsne šai parādībai Latvijā nav bijusi pēdējo 10 gadu laikā! Un šī jaunā pieeja, piemēram… Citēšu, precīzi atsaucoties uz konkrētiem tātad dokumentiem, jo visi vadoņi un visi tādi klasiķi ir jācitē no pirmavotiem, kā mēs zinām un kā mums mācīja gan zinātniskajā komunismā, gan Markss, gan Ļeņins. Tad nu es atsaukšos uz pirmavotiem un citēšu lappuses un konkrētus faktus. Tātad paskaidrojuma raksts, lappuse nr. 211. Tur trīs jaunu darba vietu radīšanai, kas ir radītas šogad, tiek tērēts 1 miljons 139 tūkstoši latu. Nu šausmīgi lepni! Tātad 211. lappuse budžeta paskaidrojuma rakstā. 2003. gada ietvaros “Valsts ieņēmumu dienesta informātikas sistēmas integrācija Eiropas Savienības… izdevumi… jaunizveidoto trīs štata vietu darbības nodrošināšanai gadā. Tātad trīs darba vietām - 1 139 000. Nākamais ieraksts tajā pašā paskaidrojuma rakstā 211. lappusē. Datorprogrammu un infrastruktūras uzturēšanai - 2 322 000 latu. Un šis saucas ļoti efektīvs budžeta izlietojums! Nerunāsim varbūt par gramatiskām kļūdām, ka Ministru kabinets ir lietots ar mazo burtu, jo mani kolēģi, kas labāk pārzina pareizrakstību, saka, ka tā ir būtiska kļūda. Es saku, ka varbūt nav - varbūt Repšes kungs vienkārši ir sevi tā novērtējis. Necili vēl... necilais veikums, un tāpēc rakstījis Ministru kabinetu ar mazo burtu. Vai, teiksim, paskaidrojuma raksta 12. lappusē “gaišredzība” ir nu tāda acīm redzama, jo ir minēts 2004. gada 9. aprīļa lēmums. Nerunāsim varbūt par to, ka Budžeta likuma 53. lappusē budžeta pamatprogrammā Izglītības un zinātnes ministrijai paliek nesegta fiskālā bilance par 2 miljoniem 154 tūkstošiem 401 latu, kas nav pieļaujams, jo principā nozīmē šīs ministrijas bankrotu, Šadurska kungs! Kāpēc Repšes kungs ir tik ļauns pret jums? Lūdzu, paskatieties Budžeta likuma 53. lappusīti! Jūsu ministriju ir paredzēts likvidēt, jo jūsu fiskālais deficīts pamatprogrammai nav nosegts. Par izglītību runājot. 135. , 136. lappuse, 6. -11. pielikums. Mērķdotācijas pedagogu algām - vispār nav sadalītas. Par speciālajiem budžetiem. Speciālajiem budžetiem ir vairāki mīnusi un arī dažas priekšrocības. Mīnuss ir tas, ka šo resursu izlietošanas caurskatāmība nav pietiekama un ka lēmumu pieņemšana nav publiska un atklāta. Bet priekšrocība ir tā, ka gada beigās izveidojušās summas paliek kā atlikums un gada beigās nestimulē tērēt tās nevajadzīgām lietām. Tad šobrīd, likvidējot speciālos budžetus, šīs negatīvās parādības jau pašas par sevi nav likvidētas. Jautājums: kāpēc ir jālikvidē speciālie budžeti, ja šīs negatīvās lietas vēl plašāk tiek ieviestas saistībā ar pamatbudžeta programmām? Bet iemesli ir ļoti vienkārši - ir “jāsalāpa” neveiksmīgās, teiksim, darbības rezultāts un jāsedz fiskālā bilance. Pensijām, Staķes kundze, atlikums būs 25 miljoni. Šie 25 miljoni nosegs citu valdības dienestu neveiksmes. Neizmaksājot pensionāriem pensijas, ko varētu izmaksāt, tiks finansēti ierēdņi. Ceļu fondam - apmēram 16 miljoni, jo paliek iepriekšējā gada līmenī, bet pieaugums ir plānots 14,6, pie kam ar 1. janvāri mainīsies nodokļu likmes. Nerunāsim par Valsts Kultūrkapitāla fondu un citiem! Tie kopumā dod 46 miljonus. Tātad speciālo budžetu likvidēšana - tas ir jāpasaka godīgi un atklāti - valdībai ir vajadzīga, lai noslēptu savas neveiksmes un citas lietas. Par ļoti būtiskām... Man tiešām varbūt nav laika apskatīt visas šīs te lielās lietas, kas te ir kļūdainas, un citas lietas... Par lietām, kuras uztrauc un kuras valdība pati ar savu parakstu apliecina, jo jautājums ir tāds: kam iedeva vairāk, kam - noņēma. Bet jautājums ir šāds: kā dzīvosim? Protams, ekonomiskās dzīves pamats ir makroekonomiskie rādītāji un lietas, kas nosaka varbūt to, kas notiks nākotnē, tāpēc citēšu budžeta paskaidrojuma raksta 19. lappusi, kur īstenībā ir varbūt ļoti glaimojošs vērtējums iepriekšējai valdībai, bet ir norādītas arī būtiskas problēmas, kas šobrīd iezīmējās pirmajā pusgadā. Tātad: “Ņemot vērā Eiropas ekonomikas stagnāciju un Krievijas tranzīta plūsmas samazinājumu caur Ventspils ostu, par īpaši veiksmīgu uzskatāmi stabilie eksporta pieauguma tempi. 2002. gadā eksports pieauga straujāk nekā imports, un maksājumu bilances tekošā konta deficīts procentos no iekšzemes kopprodukta samazinājās (..) tomēr šī gada sākumā vērojamas pretējas tendences, un preču un pakalpojumu imports uzrāda augstākus pieauguma tempus nekā eksports. ” Atgriezīsimies budžeta paskaidrojumu 14. lappusē, kur šogad ir norādīts, ka šā gada pirmajā pusgadā tekošā konta deficīts ir palielinājies par 75,4 miljoniem. Un tekošā konta deficīta palielinājums, kas ir plānots šogad un nākamgad, ir dramatisks un īstenībā rada nopietnas sekas. Tālāk es gribētu runāt par vienu no būtiskākajām lietām šajā budžetā, kuru šobrīd varbūt ļoti maz cilvēku ievērojuši, un es nezinu, kā to tā maigāk nosaukt, kādus vārdus lietot šādai pieejai. Es arī atsaukšos tikai uz dokumentiem, kur jūs par katru skaitli varēsiet pārliecināties. Tātad Budžeta likuma 5. lappuse, tabula, kur ir uzskaitīti visi ieņēmumi, paskaidrojuma raksta 104. lappuse, kur ir atspoguļota izdevumu daļa, un atsevišķas programmas, kas ir, piemēram, Budžeta likuma 70. lappusē un citās. Tātad - kas notiek? Mums teica: “Tērēsim vairāk!” Tātad šogad budžetā ieņēmumu daļā ārvalstu finanšu palīdzība ir ieskaitīta 194 miljonu 696 tūkstošu 351 lata apmērā. Tātad 194 miljoni latu, Repšes kungs! Cik jūs budžetā esat plānojuši šo naudu apgūt? Tā atbilde ir Budžeta likuma 104. lappusē, kur var redzēt arī katru programmu. Jūs esat plānojuši apgūt 113 miljonus 557 tūkstošus 790 latus. Kāda tad ir starpība? Starpība ir dramatiski liela - 81 miljons 138 tūkstoši 561 lats. Tātad ārvalstu finanšu palīdzība - 81 miljons, kas ir 1,35 procenti no iekšzemes kopprodukta, nosegs fiskālo deficītu. Es nezinu, Repšes kungs, kā to saukt: neveiksme, nemākulība... Es lietotu vārdu “noziegums”. Noziegums! Jo principā naudu, ko Eiropā... Cilvēki šobrīd referendumā ir nobalsojuši, un tur ir pateikts, ka iestājoties būs šie fondi, ka tie tiks izmantoti apzinātiem mērķiem... Šogad 81 miljons tiks izmantots valdības neveiksmju segšanai. Es domāju, ka šī lieta ir ļoti nopietna, un, protams, ja skatās nopietni, šis avots nevar tikt uzskatīts par deficīta segšanu. Vēl budžeta paskaidrojumu rakstā lasām, ka no privatizācijas ceļā gūtajiem ieņēmumiem tiek finansēta Nacionālā bibliotēka, kas arī nav ierēķināta fiskālajā deficītā. Un fiskālais deficīts, minimāli saskaitot šos visiem atrodamos skaitļus, sastāda 3,67%. Tas īstenībā ir dramatiski. Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi izvērtēt šīs lietas. Man tiešām ir grūti saprotams, kāds ir šis mērķis un kāpēc šīs lietas tādā veidā tiek risinātas. Ja šis ir paredzēts tam, ka, protams, naudas plūsma, teiksim... Naudas plūsma ir apmēram šāda: apmēram jūnijā mēs saņemam no 100 līdz 110 miljoniem - avansu. Un, ja ir domāts, ka šī nauda plānota, lai šos līdzekļus iegūtu, tad resursi jeb atbilstoša summa ir jāparedz projektu sagatavošanai... sagatavošanai, lai saņemtu šo naudu, jo tad mēs to paņemsim. Tas, ko es nesaprotu, - kādā veidā zemniekiem izdosies?... Izlasiet rūpīgi budžetu! Ir teikts, ka būs tiešie maksājumi lauksaimniekiem. Budžeta likumā nav paredzēta iespēja tos izmaksāt. Bez tā, ka lauksaimniekiem subsīdiju apjoms neatbilst Lauksaimniecības likumam, tiešo maksājumu veikšana... šī procedūra ir saistīta ar to tādā veidā, ka tiešie maksājumi tiek veikti no budžeta un tad tie līdzekļi atgriežas no Eiropas Savienības. Likuma pantā ir fiksēts, ka finanšu ministrs no paredzētajiem 30 miljoniem var atļaut finansēt tikai projektus. Tiešie maksājumi nav projekti. Tātad likums pilnībā izslēdz maksājumu iespējas no Eiropas strukturālajiem fondiem. Tā tas ir tiešajos maksājumos. Ko darīsim vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros... Tas nozīmē, ka, ja no mūsu teritorijas tiks eksportēta Eiropas Savienības valstīs ražota lauksaimniecības produkcija, mums būtu jāmaksā subsīdijas, ko Eiropas Savienība samaksās. Kur ir šie mehānismi? Es domāju, ka ārvalstu finanšu palīdzība ir vislielākā problēma. Tāpēc es noslēgumā gribētu teikt vienu. Es domāju, budžetu varētu raksturot kā pazemojoši nekvalitatīvu, jo katru no šīm lietām, ja kāds ar mani grib aprunāties, es varu norādīt - šeit ir redzama katra lappuse, katra vieta, katra kļūda. Un to ir, kā jau es minēju, divi simti. Es šobrīd spēju runāt varbūt tikai par desmit. Tātad Saeimā ir iesniegts pazemojoši nekvalitatīvs budžets. Tālāk. Budžets paredz reālus makroekonomiskus draudus saistībā ar deficītu, saistībā ar tekošā konta deficīta pieaugumu... saistībā ar budžeta fiskālo deficītu un tekošā konta deficīta pieaugumu. Pie tam investīciju apjoms šogad ir samazinājies, Repšes kungs! Kā tad tā? Ir lēmums par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Un es nosaukšu trīs iemeslus, kāpēc budžeta investīcijas ir samazinājušās. Pirmais. Pilnīgi neapdomīgās debates par to, vai valdība atstās vai neatstās 15% nodokli... šādu uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi. Ekonomikā nevar spēlēties ar šādām lietām! Un jaunā Latvijas Pirmā partija bija vienīgā, kas varbūt to saprata. Šīs debates, kas bija trīs mēnešu garumā, - vai šādu nodokļa likmi saglabāsim vai nesaglabāsim - Latvijai maksāja desmitiem miljonu latu (neienākušās investīcijas). Otra lieta. Pievienotās vērtības nodoklis. Repšes kungs to tā kā paklāju izklājis Eiropas priekšā, kad mums prasa kaut ko, kas mums ir neizdevīgs. Bet Eiropas Savienības direktīva par pievienotās vērtības nodokli paredz... Ir runa par simetrisku sistēmu, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt arī tad, kad rēķins ir izrakstīts. Šo sistēmu mēs ar lielām grūtībām ieviesām 2001. gada 1. janvārī. Tagad uzņēmējam - ja viņš preces pārdod, viņš izraksta rēķinu - nodoklis ir jāmaksā jau no pirmās dienas. Labs piemērs tam, kā jūs zināt, ir robežbūve. Nauda nav saņemta, bet Valsts ieņēmumu dienests ir klāt: “Lūdzu, maksājiet!” Ar 2001. gada 1. janvāri tika ieviesta - atbilstoši Eiropas Savienības Pievienotās vērtības nodokļa direktīvai - simetriska norma, ka, ja ir izrakstīts rēķins par pirkšanu, arī otra puse to drīkst iekļaut pievienotās vērtības nodoklī... Šogad jūs šo normu esat atcēluši, lai salāpītu savu fiskālo deficītu un sistu sev pie krūtīm par labu nodokļu iekasēšanu. Tā ir 45 miljonu latu izņemšana no uzņēmēju kabatām. Un tas ir tas iemesls, kāpēc investīcijas šobrīd, pastāvot ārējiem veicinošiem apstākļiem, ir mazinājušās. Un trešā lieta. Jaunu uzņēmumu dibināšana. Šobrīd ir apgrūtināta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrēšanās, šā statusa saņemšana, par ko mēs runājām, apstiprinot Pievienotās vērtības nodokļa likumu. Tā ka es gribētu vērsties pie Saeimas priekšsēdētājas. Valstī ir trīs augstākās amatpersonas - Valsts prezidente, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētāja. Es aicinu Saeimas priekšsēdētāju neļaut pazemot Saeimu ar šādas kvalitātes dokumenta iesniegšanu un pazemojošu balsošanu par to! Es esmu gatavs, jo vērtēju jūs ļoti augstu gan kā cilvēku, gan arī kā ekonomisti un finansisti, sniegt jums visu nepieciešamo atbalstu, lai šo te murgu padarītu par kaut cik jēdzīgu dokumentu. Neļausim pazemot Saeimu! Aicinu jūs, Saeimas priekšsēdētāj, jo jūs atbildat gan opozīcijas deputātu priekšā, gan tautas priekšā par to, lai kāds cilvēks, kam ir varbūt radusies kāda novirze, nepazemotu Saeimu!".
• 2003_10_09_a-seq10 language "lv".
• 2003_10_09_a-seq10 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q822919.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q211.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q957126.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q193089.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q458.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q1020384.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q159.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q7184.
• 2003_10_09_a-seq10 mentions Q3401675.