Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_10_02-seq40> ?p ?o. }

• 2003_10_02-seq40 type Speech.
• 2003_10_02-seq40 number "40".
• 2003_10_02-seq40 date "2003-10-02".
• 2003_10_02-seq40 isPartOf 2003_10_02.
• 2003_10_02-seq40 spokenAs 40.
• 2003_10_02-seq40 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien mēs lemjam par to nosacījumu apstiprināšanu, uz kādiem Latvija pievienosies Eiropas Savienībai. Tautas nobalsošanā vairākums Latvijas pilsoņu ir atzinis šos nosacījumus par labiem esam. No šā brīža mums ir skaidri jāapzinās, ka Eiropas Savienība vairs nav ārpolitika, bet Eiropas Savienības jautājumi - tā ir iekšpolitika. Un tāpēc mani nepatīkami pārsteidza tā rosīšanās, tā relaksētā atmosfēra, kas Saeimas zālē iestājās brīdī, kad tika pieteikts šis likumprojekts. Latvijai ir jāatbilst Eiropas Savienības dalībvalstu prasībām. Latvijai, apstiprinot šo līgumu, ir jākļūst par reālu Eiropas Savienības dalībvalsti ar visām tām saistībām, kas nāk līdzi šim statusam un šai lielajai atbildībai. Mēs gaidīsim līdz novembra sākumam, līdz 5. novembrim, kad tiks saņemts Eiropas Komisijas Uzraudzības padomes pēdējais ziņojums, kurā būs konstatēts, vai Latvija atbilst vai neatbilst Eiropas Savienības dalībvalsts statusam un kurās jomās tā neatbilst. Pievienošanās līguma sagatavošana parādīja daudzas problēmas mūsu valsts administratīvajā sistēmā, mūsu institūciju rīcībspējā. Tas atspoguļojas, protams, arī pievienošanās līgumā, bet es nekādā gadījumā to negribētu saistīt ar to cilvēku lielo darbu, kuri gatavoja šo līgumu un pārstāvēja Latviju sarunās ar Eiropas Komisiju par šā līguma sagatavošanu un formulēja Latvijas puses pozīciju. Darba gaitā parādījās mūsu institūciju, kā es jau minēju, administratīvā mazspēja, sektoru redzējuma trūkums, kas daudzos gadījumos traucēja šajā līgumā iekļaut sektoru intereses. Ilgtermiņa redzējuma trūkums nav ļāvis Latvijas pusei noformulēt sektoru intereses, kas nākotnē, protams, radīs problēmas tajā vai citā sektorā, jo gluži vienkārši nav izstrādāta politika. Tāpat parādījās arī starpinstitūciju darba koordinācijas problēmas - kaut vai jautājumā par to pašu brīvo zemes tirgu un iespēju iegādāties zemi Latvijā Eiropas Savienības pilsoņiem. Izrādījās, ka Latvija ir vienīgā no kandidātvalstīm, kura nebija pieprasījusi pārejas periodu, un Eiropas Komisija bija tā, kas piedāvāja, lai Latvija iekļautu šo normu savos nosacījumos par iestāšanos Eiropas Savienībā. Institūcijas, savstarpēji nekoordinējot savu darbību, nebija pamanījušas kopējo tendenci, kāda tā bija Eiropas Komisijā sarunās ar citām kandidātvalstīm. Tātad es gribētu teikt, ka šis ir nevis relaksēšanās laiks, bet pēdējais laiks, kad jāsāk domāt par to, kā būtiski paaugstināt mūsu valsts administratīvo spēju, un šoreiz tas jādara vienīgi un tikai mūsu pašu interesēs, kā to bieži, faktiski pastāvīgi uzsver Eiropas Komisija un citas Eiropas Savienības atbildīgās institūcijas. Mums ir skaidri jāredz savi nākamie soļi vismaz gada, divu gadu vai trīs gadu ilgā redzējumā, un šim mūsu redzējumam ir jāatspoguļojas mūsu rīcībā. Attīstības plāna sagatavošanas problēmas parāda to, ka vēl aizvien šāda redzējuma mums pietrūkst daudzos sektoros, un, kaut gan sarunās ar Eiropas Savienību mēs jau vairāk nekā divus gadus esam skatījuši cauri visus šos sektorus, mums tomēr vēl aizvien pietrūkst šā redzējuma. Latvijas politikai Eiropas Savienības jautājumos ir jābūt precīzi formulētai un agresīvi realizētai. Pretējā gadījumā ieguvumi no Eiropas Savienības var izrādīties ierobežoti, bet reizēm var tikt pat pretrunīgi vērtēti. Mums ir jābūt skaidrībā par to, kuri jautājumi Latvijai ir nozīmīgi, jo mums nepietiks resursu un politiskā svara, lai vienlīdz labi aizstāvētu savas intereses visās jomās. Par praktiskajiem soļiem. Esmu no šīs tribīnes jau runājis par to, kā, manuprāt, būtu jānovērš kļūdas attiecībā uz administratīvajām spējām konkrētajās institūcijās, pirmām kārtām jau starpinstitūciju koordinācijas ziņā. Taču es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka Eiropas politiku izstrādei ir jāveido spēcīga, labi atalgota, pat ļoti labi atalgota, profesionāļu komanda, kodols, kas strādātu tiešā Ministru prezidenta pakļautībā. Šis solis jau ir sperts - ir radīts nolikums par šāda biroja izveidi tieši Ministru prezidenta pakļautībā. Diemžēl nākamā gada budžetā es neredzu finansējumu, kas varētu piesaistīt šim birojam spēcīgus profesionāļus, pārvilināt viņus no banku sektora, arī no Latvijas Bankas, jo šīs, es teiktu, nacionālās elites, kam jāsāk veidoties pašā mūsu izpildvaras centrā, atalgojuma līmenim būs izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu starpinstitūciju saikni. Sektoru ministrijas, neviena no sektoru ministrijām nevar nodrošināt šo saikni. Tās ir Ministru prezidenta iespējas, ko apliecināja arī tā prakse, kuru Latvija realizēja, stājoties Eiropas Savienībā, gan integrācijas sākuma periodā, gan arī vēlākajos posmos. Un šim uzsvaram faktiski ir jābūt centrālajam punktam, uz kuru valdībai šobrīd būtu jācentrējas. Tāpat vēl aizvien netiek veidota akadēmiskā bāze, tas finansējums, ko varētu novirzīt akadēmiskās bāzes stiprināšanai, respektīvi, šo “robu” aizpildīšanai, analītisko materiālu izstrādei un problēmu izvirzīšanai, jaunu ideju ģenerēšanai, taču resursi nākamā gada budžetā tam nav paredzēti. Mēs nevaram prasīt, lai civildienesta ierēdņi aizpildītu šo “robu”. Civildienestam ir citi uzdevumi. Par Saeimas uzdevumiem. Parlamenta loma Eiropas Savienības dalībvalstīs ir atšķirīga, bet tā ir atkarīga no tā, cik aktīvi paši parlamentārieši vēlas iesaistīties šajos procesos. Līdz šim apmēram 50% likumu, ko nacionālās valstis ir ieviesušas savos tiesību aktos, tika sagatavoti ārpus nacionālajām valstīm, galīgo noformējumu gūstot Eiropas Savienības institūcijās. Šajā procesā - šo likumu veidošanā - nacionālās valdības un parlamenti var aktīvi piedalīties, un valdības, protams, arī piedalās, bet parlamenti, kā es jau teicu, daudzējādā ziņā paši nosaka savu darbību, to, cik aktīvi parlamenti seko tam, kādu pozīciju tā vai cita valdība ieņem Eiropas Savienības institūcijās. Latvija ir izvēlējusies šo aktīvo modeli, ko praksē jau ir pārbaudījušas Skandināvijas valstis. Un tas ir tāds, ka ir izveidota īpaša Eiropas lietu komisija, kurā ir proporcionāli pārstāvētas visas Saeimā ievēlētās politiskās partijas. Tai ir liels īpatsvars parlamentā, jo faktiski veidojas “mazais parlaments”, kas aktīvi var sasaukt sēdes, lai izskatītu jebkuru pozīciju, kuru valdība, konkrētās ministrijas, ved uz Eiropas Savienības institūcijām, kur arī veidosies likumi. Eiropas Savienības jaunajā konstitucionālajā projektā ietvertās pieejas daudzējādā ziņā vēl vairāk pārcels lēmumu pieņemšanu uz Eiropas Savienības centrālajām institūcijām - tātad likumu pieņemšana notiks tur, bet tajā pašā laikā tiks pavērtas vēl plašākas iespējas arī nacionālajiem parlamentiem aktīvi iesaistīties šajā procesā. Eiropas lietu komisija no šā gada jau ir sākusi uzklausīt visas pozīcijas, kuras Latvijas valdības pārstāvji ved uz Eiropas Padomi. Šā procesa kvalitāti, protams, noteiks arī mūsu pašu, deputātu, sagatavotība un daudzējādā ziņā arī tehniskā personāla sagatavotība. Eiropas lietu komisija ir piedāvājusi shēmu, kā iesaistīt visas speciālās Saeimas komisijas šajā darbā, lai panāktu to, ka parlaments tiešām varētu dot pietiekami precīzu mandātu ministriem, kuri dosies uz Eiropas Padomi, lai virzītu, atbalstītu vai neatbalstītu, argumentētu to vai citu likumprojektu, kas taps Eiropas Savienības institūcijās. Tāpēc es aicinu visu mūsu Saeimu, visus deputātus strādāt, nevis relaksēties, domājot, ka šobrīd mēs esam nogājuši kaut kādu būtisku etapu. Jā, tas tā arī ir, bet faktiski mēs esam iegājuši kvalitatīvi jaunā aktivitātes etapā, kas prasa no mums daudz lielāku ieguldījumu, daudz vairāk darba, lai mēs jau iepriekš varētu veidot savu pozīciju attiecībā uz tām vai citām tiesību normu izmaiņām, kas vēl tikai tiek gatavotas Eiropas Savienības institūcijās. Jāteic, ka līdzšinējā, salīdzinoši neilgā, prakse liecina, ka mums šīs aktivitātes pietrūkst. Eiropas lietu komisija regulāri cieš no kvoruma trūkuma, līdz ar to mēs nevaram realizēt Saeimas kārtības rullī paredzētās tiesības - lemt par to vai citu valdības un ministriju sagatavoto pozīciju apstiprināšanu. Apstiprināšanu, nevis konsultēšanos, kā to uzsvēra ārlietu ministre. Es gribu uzsvērt to, ka Saeimai šobrīd ir ļoti liela loma. Tad spēlēsim šajā procesā! Atbildība ir ārkārtīgi liela, bet katrā ziņā mēs to visu varēsim realizēt tikai tad, kad patiešām aktīvi iesaistīsimies šajā procesā. Vēlu mums visiem veiksmi!".
• 2003_10_02-seq40 language "lv".
• 2003_10_02-seq40 speaker Guntars_Krasts-1957.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q822919.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q211.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q193089.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q458.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q687709.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q8880.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q8908.
• 2003_10_02-seq40 mentions Q966912.