Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_25-seq97> ?p ?o. }

• 2003_09_25-seq97 type Speech.
• 2003_09_25-seq97 number "97".
• 2003_09_25-seq97 date "2003-09-25".
• 2003_09_25-seq97 isPartOf 2003_09_25.
• 2003_09_25-seq97 spokenAs 37.
• 2003_09_25-seq97 spokenText "Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija rūpīgi izvērtēja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” un uzklausīja Finanšu ministrijas ekspertus. Es gribētu nedaudzos vārdos informēt par to, kādi tad ir jaunie grozījumi spēkā esošajā ziedošanas kārtībā. Valdības iesniegtie likuma grozījumi skar faktiski tikai vienu šajā likumā regulētu problēmu, proti, kārtību, kādā valsts un pašvaldību uzņēmumi var ziedot mantu vai naudu tajos gadījumos, ja valsts vai pašvaldības kapitāls, atsevišķi vai kopumā, attiecīgā uzņēmuma pamatkapitālā ir vairāk nekā 50%. Šobrīd spēkā esošā sistēma ir tāda, ka tajos gadījumos, kad šo uzņēmumu pamatkapitālā valsts vai pašvaldības kapitāls ir lielāks par 50%, ziedot vai dāvināt mantu un naudu var tikai tad, ja ir saņemta finanšu ministra atļauja. Jaunie grozījumi, kā komisija konstatēja, faktiski līdz minimumam samazina šiem valsts uzņēmumiem iespēju ziedot mantu un naudu tiem mērķiem, kuri ir fiksēti likuma 2. 1 pantā. Tātad, ja mēs pieņemsim šos grozījumus, tie valsts un pašvaldību uzņēmumi, kuru pamatkapitālā valsts kapitāls vai pašvaldības kapitāls pārsniedz 50% un kuri sniedz tā saucamos sabiedriskos pakalpojumus, kas ir regulējami likumā noteiktā kārtībā, - un tādu uzņēmumu mūsu valstī ir diezgan daudz, - tātad tie uzņēmumi turpmāk vispār vairs nevarēs ziedot ne santīma, neatkarīgi no tā, kādam mērķim būtu tas ziedojums, lai cik tas būtu cēls un valstisks. Savukārt tie uzņēmumi, kuri nesniedz tā saucamos regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, varēs ziedot ierobežotā apjomā - proti, gada laikā ne vairāk kā 5000 latu. Pirms komisija pieņēma lēmumu, mēs komisijā uzklausījām, kā jau es teicu, Finanšu ministrijas iesniegto oficiālo informāciju. Mēs vēlējāmies pārliecināties par to, vai spēkā esošais likums dod valsts un pašvaldību uzņēmumiem iespēju kaut kādā veidā izšķērdēt mantu un naudu. Ko komisija secināja? Komisija, iepazinusies ar Finanšu ministrijas iesniegto informāciju, secināja, ka 2001. gadā ir ziedojuši pavisam tikai četri valsts uzņēmumi. Kuri tie ir? Tātad: valsts akciju sabiedrība “Latvijas Gaisa satiksme”, “Lattelekom”, “Latvenergo” un Nekustamo īpašumu aģentūra. Savukārt iepriekšējā gadā - 2002. gadā - tikai divi uzņēmumi, valsts uzņēmumi, ir veikuši ziedojumus tiem mērķiem, ko nosaka likums, - mākslas, kultūras, izglītības, sociālajiem mērķiem, vides aizsardzības mērķiem. Proti, šie divi uzņēmumi ir valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” un valsts akciju sabiedrība “Nekustamo īpašumu aģentūra”. Kādi tad ir tie mērķi, kuriem šie valsts uzņēmumi ir ziedojuši, un konkrēti kam ir ziedojuši galu galā? Tātad: 2001. gadā 40 tūkstoši latu ir ziedoti Latvijas Basketbola savienībai, lai nodrošinātu mūsu izlases sagatavošanos 32. Eiropas čempionāta finālam. “Lattelekom” ir ziedojis 50 tūkstošus latu Latvijas Hokeja federācijai, lai nodrošinātu mūsu jauniešu, junioru piedalīšanos starptautiskajās sacensībās, to skaitā arī Pasaules junioru čempionātā. “Lattelekom” ir ziedojis arī 50 tūkstošus latu Nacionālajai vīriešu basketbola izlasei (sagatavošanai 33. Eiropas čempionātam) un arī Sieviešu basketbola izlasei. Savukārt “Latvenergo” ir ziedojis ļoti ievērojamu summu - 680 tūkstošus latu, kurus, neapšaubāmi, valsts budžetā nevarēja atrast, - Latvijas Olimpiskās komitejas dažādām programmām - hokejam, volejbolam, futbolam un tā tālāk. Tie ir tie sporta veidi, kurus mēs skatāmies un kuros jūtam līdzi. Latvijas Kultūras fonds ir saņēmis 60 tūkstošus latu Spīdolas balvas pasniegšanas pasākumam. Visi mēs to skatījāmies televīzijā un priecājāmies par to. Ir saņēmis arī mūsu kolēģa Andra Bērziņa vadītais Latvijas Bērnu fonds 60 tūkstošus projektam “Atveseļošanas centrs jauniešiem un narkomāniem”. Arī tā nauda ir ziedota labam mērķim! Latvijas Kultūras fonds ir saņēmis arī 5 tūkstošus latu, nelielu naudas summu, bojā gājušo kara lidotāju piemiņas vietas, kapa vietas sakopšanai Latvijā. Latvijas Kultūras fonds ir arī saņēmis 5 tūkstošus latu kamerorķestra Kremerata Baltica tehniskajam nodrošinājumam. Savukārt 2002. gadā valsts akciju sabiedrība “Latvijas Dzelzceļš” 5 tūkstošus latu ir ziedojusi Vaiņodes pagastam sociālās palīdzības sniegšanai. Savukārt Valsts nekustamo īpašumu aģentūra ir ziedojusi 40 tūkstošus latu kultūras pasākumam - Latvijas ekspozīcijas veidošanai Venēcijā rīkotajā arhitektūras biennālē. Godātie kolēģi! Tas ir viss, ko šie valsts uzņēmumi pēdējos divos gados ir ziedojuši. Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka šajā gadā, proti, 2003. gadā, finanšu ministrs nav devis atļauju veikt nevienu ziedojumu. Ja pieņemsim šos grozījumus, kolēģi, sekas būs tādas, ka pat finanšu ministrs tajos gadījumos, kad valdībai nebūs naudas dažādu pasākumu finansēšanai, kultūras un sporta pasākumu finansēšanai, nevarēs atļaut valsts uzņēmumiem ziedot šiem mērķiem naudu vai mantu. Komisijas lēmums ar balsu vairākumu bija tāds - atbalstīt šo Ministru prezidenta Einara Repšes 2002. gada 24. decembrī ierosināto likumprojektu.".
• 2003_09_25-seq97 language "lv".
• 2003_09_25-seq97 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q211.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q4294791.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q3744607.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q193089.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q3736450.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q471678.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q404542.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q641.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q1185588.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q1807086.
• 2003_09_25-seq97 mentions Q1605956.