Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_11-seq8> ?p ?o. }

• 2003_09_11-seq8 type Speech.
• 2003_09_11-seq8 number "8".
• 2003_09_11-seq8 date "2003-09-11".
• 2003_09_11-seq8 isPartOf 2003_09_11.
• 2003_09_11-seq8 spokenAs 37.
• 2003_09_11-seq8 spokenText "Labrīt, kolēģi! Cienījamo priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Latvijas valsts parlamenti ir pieņēmuši izšķirīgus un drosmīgus lēmumus valsts neatkarības un mūsu valsts valodas nostiprināšanā. Šodien valdība mūs aicina atkāpties - atkāpties no prasībām, kuras Izglītības likumā tika ieviestas jau 1998. gadā, tātad savlaicīgi. Ne jau viegli toreiz tas nācās. Ar grūtībām, pārvarot kreiso spēku lielo pretestību, tas izdevās. Šodien deputātus aicina atbalstīt jau valdības pieņemtos - Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā pieņemtos - grozījumus Izglītības likumā, kuri paredz, ka no nākamā gada 1. septembra mazākumtautību skolās tomēr nevajadzēs pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. Labi, šeit ir dažādi argumenti… Ministrs sacīs, ka šādas prasības - šo skolu pāreja uz mācībām tikai valsts valodā - varētu nozīmēt arī to, ka, teiksim, arī angļu valoda būs jāmāca latviski. Nu neizdomāsim jau tiešām tik absurdus pieņēmumus! Formulējumi ir atšķirīgi abos divos likumos - Vispārējās izglītības likumā un Izglītības likumā. Taču ir divi ceļi, kā rīkoties. Pirmais ir mīkstināt prasības, un otrais variants varētu būt šāds: pastiprināt prasības Vispārējās izglītības likumā. Šāds variants no valdības puses nav piedāvāts. Tā vietā, lai pastiprinātu valsts uzraudzību pār šo ļoti svarīgo jautājumu, valsts nenosaka, kuri priekšmeti būs obligāti mācāmi valsts valodā, kuri būs savienojami ar obligāti kārtojamiem izlaiduma eksāmeniem, beidzot vidusskolu. Ir pieļauta pilnīgi brīva izvēle, kurus priekšmetus kurā skolā mācīsies latviski - vai dziedāšanu vai sportu, vai amatu mācību, vai vēl kādus citus priekšmetus. Nedomāju, ka šie priekšmeti būtu tie, kuri veicinās latviešu valodas veiksmīgu apguvi, valodas kultūras apguvi. Sakarā ar to, ka valstī nav noteikti obligāti valsts valodā mācāmie priekšmeti, es domāju, ka putra un neapmierinātība mūsu valstī tikai pieaugs. Viens konkrēts piemērs. Kāds skolēns būs mācījies Daugavpilī 10. -11. klasē un būs mācījies matemātiku krievu valodā, jo viņam tas šodien ir atļauts. Taču, būdams 12. klasē, viņš pārnāks mācīties uz Rīgu, un tur šo priekšmetu mācīs latviski. Viņam būs jāmācās krieviski un arī latviski un valsts eksāmens būs jākārto latviski. Protams, ka neapmierinātība pieaugs un atkal būs jauni nemieri mūsu valstī. Arī ministrs, viesojoties mūsu frakcijas sēdē, atzina, ka tā tas varētu būt, bet atbildība par to būs jāuzņemas skolu direktoriem. Diez vai tā ir valstiska pieeja. Ar to līdzēts nebūs. Jā, diemžēl - un par lielu izbrīnu! - šis ir pirmais solis prasību mīkstināšanā valsts valodas sakarā. Tikai pirmais! Sekos vēl arī nākamie. Man rokās ir partijas “Jaunais laiks” programma - ne jau izņemta no interneta, kurā varētu būt ielavījies kāds hakeris, bet oriģinālprogramma, kura tika izplatīta pirmsvēlēšanu kampaņas laikā un kura arī šodien ir sastopama “Jaunā laika” birojā. Un kas tur ir rakstīts? “Valsts finansējums izglītībai būs vienāds ikvienam neatkarīgi no izglītības iestādes mācību valodas gan valsts, gan privātajās izglītības iestādēs. ” Tas patiešām ir radikāls solis atpakaļ, atkāpšanās no tā, ko iepriekšējie parlamenti sūrā darbā ir pieņēmuši. Es sākumā domāju, ka varbūt hakeri ir izmainījuši partijas “Jaunais laiks” programmu, bet nācās tomēr vilties. Un tas biedē īpaši tāpēc, ka partija “Jaunais laiks” ir pieteikusi, ka viņa pildīs visus savus solījumus. Es zinu, ka pēc manis noteikti nāks runāt arī Plinera kungs vai vēl kādi citi un teiks: “Tas ir par maz! Vēl ir par maz, ka 40 procentus priekšmetu māca krievu valodā!” Un, ja šāda pieeja būs no valdības, no valsts puses, tad, protams, šie nemieri valstī tikai turpināsies, jo “ēstgriba” tikai pieaugs. Es aicinu neatbalstīt šo atkāpšanās ceļu valsts valodas pozīciju nostiprināšanā. Es aicinu neatbalstīt arī nākamo priekšlikumu, kas ir iesniegts, ko ir pieņēmis jau Ministru kabinets. Tas ir, ka no šā gada 1. septembra tiek pārcelta uz nākamo gadu prasība, ka skolotājiem ar zemāko kvalifikāciju ir zemākajai darba samaksai jābūt ne mazākai kā divām minimālajām algām. Cienījamā koalīcija! Jūs esat jau gadu strādājuši - premjers un ministri. Ir pienācis brīdis piedāvāt savus izaicinājumus, savus piedāvājumus izglītības attīstībā. Kaut vienu punktu - par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu. Šobrīd ir izpildīts mūsu piedāvātais plāns. Frakcijas “Jaunais laiks” un valdības piedāvājuma nav. To, ka es nemeloju, apstiprināja arī ministrs tikšanās laikā mūsu frakcijas sēdē. Atbildot uz šo jautājumu, viņš sacīja: “Jā, dokumenta projekts par skolotāju algu paaugstināšanu jau nākamajā etapā nav sagatavots, un 2004. gada budžetā šim mērķim nauda nav plānota. ” Tātad, mīļie kolēģi, tas ir māns un tie ir meli, ka mēs pārceļam šo prasību uz 2004. gada 1. septembri. Es tomēr domāju, ka ministra vārdiem ir jātic, un es viņam arī ticu. Mēs varam piekrist tikai vienam grozījumam Izglītības likumā, tas ir, piedāvājumam, ka pirmspensijas vecuma pedagogiem tiek atļauts strādāt bez augstākās izglītības apguves līdz pensijas vecuma sasniegšanai piecu gadu garumā, jo to mēs solījām arī saviem vēlētājiem pirmsvēlēšanu laikā. Es aicinu, mīļie kolēģi, neatbalstīt kursa mainīšanu attiecībā uz valsts valodas pozīciju nostiprināšanu mūsu valstī. Tas ir pārāk nopietni. Un tomēr - kā mēs lemsim, tā arī būs! Lai mums, parlamentāriešiem, ir pašiem sava galva, nevis jāklausa tikai valdības, Ministru kabineta, piedāvātajiem likumprojektiem. Paldies par uzmanību!".
• 2003_09_11-seq8 language "lv".
• 2003_09_11-seq8 speaker Silva_Golde-1955.
• 2003_09_11-seq8 mentions Q211.
• 2003_09_11-seq8 mentions Q2660080.
• 2003_09_11-seq8 mentions Q1020384.
• 2003_09_11-seq8 mentions Q80021.
• 2003_09_11-seq8 mentions Q1357342.