Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_11-seq58> ?p ?o. }

• 2003_09_11-seq58 type Speech.
• 2003_09_11-seq58 number "58".
• 2003_09_11-seq58 date "2003-09-11".
• 2003_09_11-seq58 isPartOf 2003_09_11.
• 2003_09_11-seq58 spokenAs 40.
• 2003_09_11-seq58 spokenText "Cienījamās kolēģes un godātie kolēģi! Runājot par šo likumprojektu, par šiem grozījumiem, es labprāt gribētu ar jums padalīties savā profesionālajā pieredzē. Pieredzē, kādu es esmu guvusi, strādājot Latvijas Universitātē. Šobrīd Latvijas Universitātē pirmajos kursos studentu, vismaz manā fakultātē, Ekonomikas un vadības fakultātē, ir apmēram puse uz pusi: puse ir latviešu studenti, kas beiguši latviešu skolas, un puse ir krievu studenti. Šī tendence ir pieaugusi - Latvijas Universitātē studē arvien vairāk tādu, kas ir beiguši krievu skolas. Ko es varu teikt kā pasniedzēja? Es varu teikt, ka šo studentu zināšanas latviešu valodā ir neapmierinošas. Ja mēs tā turpināsim, tad tās tādas arī paliks. Man ir izcili tādi studenti, kas beiguši krievu skolas, un izcili arī tādi, kas beiguši latviešu skolas, bet diemžēl ļoti daudziem studentiem, kas ir beiguši krievu skolas, ir grūti uztvert to, ko es saku. Es esmu spiesta lietot vienkāršu terminoloģiju, es esmu spiesta dažkārt ar viņiem strādāt individuāli, jo es esmu ieinteresēta, lai arī šie studenti, kas nāk no krievu skolām, vielu saprastu. Ļoti grūti viņiem ir izteikties. Tieši tāpat, kā dažiem deputātiem šajā zālē. Dažkārt ļoti grūti šiem studentiem ir izteikties latviešu valodā - valsts valodā, un tas, tieši tāpat kā šeit dažiem deputātiem, rada viņiem diskomfortu. Vai mēs tiešām gribam turpināt šādu sistēmu, lai mūsu valsts pilsoņi - krievi, citu tautību pārstāvji - joprojām slikti runātu latviešu valodā, arī ieguvuši augstāko izglītību? Kaut kā viņi to izglītību iegūst, bet viņi nejūtas komfortabli. ?eit tika pieminēta tā situācija, kāda bija pirms kara, un salīdzināta ar to situāciju, kāda ir tagad. Nu, pirms kara bija specifiska situācija, un arī tagad mums ir specifiska situācija. Plinera kunga uzstāšanās bija labs indikators. Jūs pareizi teicāt, kas tas ir, - muļķība un absurds. Jūs teicāt. Tas ir jūsu viedoklis - kārtot eksāmenu valsts valodā, ja tas priekšmets ir mācīts krievu valodā. Tas pierāda, ka ir jāmācās valsts valodā, jo Latvijā, valstī, kurā valsts valoda ir latviešu, nekādā gadījumā nevar būt tāda muļķība un tāds absurds - kārtot eksāmenus kādā citā valodā. Protams, ka tur tā pretruna ir, un tātad jāturpina ir izvēlētais kurss uz mācībām latviešu valodā vidējās mācību iestādēs, lai šos eksāmenus varētu kārtot latviešu valodā un lai nebūtu šī muļķība un šis absurds, kas tagad varētu veidoties. Plinera kungs ļoti interesanti, bet, manuprāt, pilnīgi nepamatoti un nesaprotami ieminējās, ka latviešu valoda esot svešvaloda. Nē! Latviešu valoda nevienam Latvijā nedrīkst būt svešvaloda! Tai ir jābūt viņu otrajai dzimtajai valodai, jo tā ir valsts valoda. Kā var runāt otrajā dzimtajā valodā ļoti ilgi ar akcentu! Ja mēs savus pilsoņus uz to virzītu, tā nebūtu tā labākā prakse. Es gribētu teikt, ka, ja mēs tagad, pieņemdami šo likuma grozījumu, izmainīsim likuma garu un turpināsim runāt par brīvas izvēles priekšmetiem, par procentiem, par to, kā mācīt vienu vai otru priekšmetu, tad… Man, protams, ļoti žēl, ka izglītības un zinātnes ministrs ir atstājis šo auditoriju, jo šī ir būtībā viena tāda nopietna vieta, kur tomēr uzklausīt deputātu viedokļus. Es paredzu, ka Plinera kunga nākamā prasība būs nodrošināt… Druvietes kundze, jūs, protams, tagad abi ar Kariņa kungu esat ļoti aizņemti. Kariņa kungs, es… Kariņa kungs, es tiešām gribētu, lai jūs paklausītos, ko es saku! (Aplausi.) Es prognozēju, ka pēc šiem grozījumiem un arī pēc noteikumu izstrādes Plinera kunga nākamais solis būs pieprasījums, lai tiktu gatavoti krievu valodā runājoši skolotāji, kuri būtu spējīgi pasniegt vidusskolās visus priekšmetus krievu valodā un par valsts līdzekļiem. Tātad iespējams, ka Latvijas Universitātē pēc tā nāksies atjaunot krievu grupas ļoti daudzās specialitātēs. Es to tagad pasaku no šīs tribīnes. Skatīsimies, vai tas tā notiks vai nenotiks. Es ļoti baidos no šādas situācijas. Latviešu valodas pozīcijas tad būs atkal apdraudētas. Pašlaik dēļ krievu studentu sliktajām valsts valodas zināšanām Ekonomikas fakultātē starpnacionālā komunikācija, tieši tāpat kā padomju laikos, notiek krievu valodā. Latvieši ar krieviem runā krievu valodā, jo diemžēl krievu studentu zināšanas latviešu valodā ir ļoti vājas. Man grūti ir prognozēt, kas notiks tad, kad Latvijas Universitātē iestāsies latviešu bērni, kuri tagad drīz beigs 12. klasi un kuri nebūs izvēlējušies apgūt krievu valodu kā svešvalodu. Kādā valodā tad viņi sapratīsies ar saviem grupas biedriem, ja krievu skolu absolventi turpinās tikpat slikti runāt latviešu valodā? Es ļoti baidos, ka tas varētu novest pie konfliktiem, pie nesaprašanās, jo mana cieša pārliecība ir, ka integrāciju var veicināt tikai un vienīgi teicamas valodas zināšanas kā pamats un ka tikai tad var sekot visi tālākie pasākumi, kas izriet no tā. Izglītības likuma grozījumu sakarā es te dzirdēju arī tādu frāzi, ka standarti ir pārdomāti, pie tiem ir strādājuši labākie speciālisti. Diemžēl arī šai tēzei es kā profesionāle nevaru piekrist, jo labākie speciālisti dažkārt strādā skolās un augstskolās. Un neba visi labākie speciālisti aiziet no augstskolām uz Izglītības un zinātnes ministriju. Un šis gars, kas valda Saeimā un par ko mēs runājam, ir tomēr jāņem vērā, jo mēs ļoti labi zinām, ka bija šis neveiksmīgais eksperiments - atteikšanās no atzīmju sistēmas vērtējumos -, kura sekas tagad ir jālabo pašreizējam izglītības un zinātnes ministram. Man, protams, ir prieks, ka pēc vairākiem gadiem atkal izglītības un zinātnes ministra krēslā ir cilvēks, kas ir profesionālis. Es augsti vērtēju Šadurska kungu kā ļoti profesionālu izglītības un zinātnes ministru, bet katrā ziņā viņam ir pašlaik ļoti grūti tikt galā ar tām muļķībām, ko savulaik ir sastrādājuši šie labākie speciālisti. Tātad es gribētu uzsvērt arī to, ka mums ir ļoti rūpīgi jāpārdomā arī tie normatīvie akti, kas izriet no likuma. Ko vēl es gribētu teikt? Es gribētu runāt arī par likuma stabilitāti. Mēs gribam, lai mūsu likumi ir stabili. Jo tikai stabilitāte, izprotot likuma garu, rada konstruktīvu noskaņojumu sabiedrībā. Situācija, kad likumi tiek grozīti, protams, automātiski rada vēlmi likumus pieskaņot katrai savai vēlmei, katrai savai vajadzībai. (No zāles dep. J. Pliners: “Obligāti!”) Es tāpēc aicinu likumu negrozīt, bet izpildīt šā likuma garu, jo tas ir visas mūsu sabiedrības un sabiedrības integrācijas interesēs. Paldies par uzmanību.".
• 2003_09_11-seq58 language "lv".
• 2003_09_11-seq58 speaker Inese_Vaidere-1952.
• 2003_09_11-seq58 mentions Q822919.
• 2003_09_11-seq58 mentions Q211.
• 2003_09_11-seq58 mentions Q957126.
• 2003_09_11-seq58 mentions Q498407.
• 2003_09_11-seq58 mentions Q1964151.