Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_11-seq20> ?p ?o. }

• 2003_09_11-seq20 type Speech.
• 2003_09_11-seq20 number "20".
• 2003_09_11-seq20 date "2003-09-11".
• 2003_09_11-seq20 isPartOf 2003_09_11.
• 2003_09_11-seq20 spokenAs 40.
• 2003_09_11-seq20 spokenText "Cienītie kolēģi! Būs daži vārdi par attieksmi, par skaidru savu viedokļu paušanu, par rīcību un vārdiem un par to, cik saskanīgi ir vārdi un rīcība. Un tāpēc tiks atgādināti arī daži citi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK viedokļi, kuri skanēja tad, kad vairākumam bija citas domas. Es tomēr atgādināšu, ka apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vienīgā bija nelokāma tad, kad visi pārējie vēlējās mīkstināt Pilsonības likumu un aicināja tautas nobalsošanā to mīkstināt. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir, lūk, tāds, ka tūkstošiem cilvēku ir naturalizējušies, bet tie ir tie cilvēki, kuriem Latvija ir vienīgi ienākumu avots, kuriem Latvija ir izpriecu un izākstīšanās vieta. Neraugoties uz visu šo mīkstināšanu, joprojām ir dzirdamas smagas nopūtas par to, cik grūti ir naturalizēties. “Mūsējie” skraida pa pasauli un sūdzas par milzīgo nepilsoņu skaitu Latvijā un baida Eiropu, kas tad nu tagad būs. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK arī tad bija skaidrs viedoklis, kad visi pārējie nodeva latviešu leģionārus un izsvītroja 16. martu no atceres dienu saraksta. Mēs nekautrējāmies pateikt, ka latviešu leģionāri ir varoņi un ka viņi sita komunistus labāk, nekā to darīja citi. Un mēs iestājāmies par to, ka 16. martam ir jābūt leģionāru atceres dienai, un vienu gadu tas tā arī bija. Diezin kāpēc citi tā nedomāja. Paskatieties šos balsojumus un paklausieties tās runas par latviešu tautas aizstāvību šeit! Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK bija skaidrs “pret” viedoklis arī tad, kad Valsts prezidente mums atdeva atpakaļ Valsts valodas likumu, jo, lūk, tas esot par “cietu” un traucējot uzņēmējiem un vēl daudziem citiem. Un tad iepriekšējie “varoņi” nobijās un piekrita, ka tas tiešām esot par “cietu”. Un tad mēs un daži mūs atbalstošie deputāti atkal bijām vienīgie, kuri centās pārējos pārliecināt. Ko ir devusi šī Valsts valodas likuma mīkstināšana? Ko pozitīvu Latvijas sabiedrībai tā ir devusi? Un arī runājot par šo Izglītības likumu, mēs pateiksim skaidri savu nostādni, kā mēs šodien rīkosimies. Pamatdoma ir vienkārša: jo vairāk mēs kaut ko mīkstināsim, jo vairāk no mums prasīs kaut ko mīkstināt! Nelolojiet veltas cerības! Paklausieties šīs tukšās runas par demokrātiju, nezin kādu atsauci uz kaut kādiem likumiem. Darbība pierāda pavisam kaut ko citu! Šeit varbūt tiešam vajadzēja runāt par profesionālu attieksmi, par nolūku nostiprināt Latvijas sabiedrību, bet nostiprināt sabiedrību var vienīgi tad, ja ir pamats, pie kā turēties. Mums ir valsts ar īpašu likumu par valsts valodu. Arī valsts Pamatlikumā, Latvijas Republikas Satversmē, ir 4. pants, kurā ir pateikts, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Pilnīgi skaidri! Nu tad vismaz Saeimas deputātiem būtu jāievēro Satversme un nebūtu jāatbalsta bļauri, kas bauro par otro valsts valodu! Lūk! Un te jau ir tā lieta, ka ar šādu, it kā loģisku attieksmi, ar centieniem visiem iztapt mēs panākam gluži pretējo. Parādās skaidrs politikānisms, kas nekautrējas izmantot jebkuru iespēju. Liela daļa šeit klātesošo galīgi neuztraucas par to, kas notiks ar Latviju kā valsti, nemaz nerunājot par to, kas notiks ar latviešiem kā tautu. Viņi šeit ir ievēlēti ar nezinošu cilvēku, tā saucamo pilsoņu, balsīm. Ar to pilsoņu balsīm, kuri neprot latviešu valodu, kuri nepelnīti it kā mantojumā ir saņēmuši šo pilsonību. Viņi krāpj šos cilvēkus, runādami pēdējās muļķības, bet viņiem tic, tāpēc ka nav spējīgi uzklausīt kaut ko citu. Jā, protams, šie runātāji arī aicina aizmirst vēsturi, aizmirst pagātni. Par kaunu jau tur runas nav. Varētu atgādināt, kā bija ar krievu valodas uzspiešanu latviešiem simtiem gadu garumā. Simtiem gadu! Visādi ivani, pēteri un citi šakāļi te ir vandījušies, un viens otrs varbūt turpina cerēt, ka tā notiks arī nākotnē. Varmācīgi tika uzspiesta šī valoda. Kas notiek šodien? Šodien piedāvā iespēju apgūt latviešu valodu. Piedāvā šo iespēju. Bet nē! Tas vēl ir par maz. Prasa un prasīs, un vēl lielīsies pēc tam kārtējā saietā: “Redziet, ko nozīmē! Mēs tad un tad savācām parakstus, redziet, ko mēs esam panākuši!” Mēs jūs jau toreiz brīdinājām. Lūk! Parādās kaut kāds Krievijas pārstāvis “Ragoziņš”, kas kvēli aicina būt nepaklausīgiem un apsola Krievijas palīdzību jebkurā brīvā brīdī, aizmirsdams to, ka pats nav nokārtojis Krievijā savas darīšanas. Aizmirsdams to, ka viņam pašam ir jākārto Berezovska jautājumi, ka viņam ir jākārto jautājumi saistībā ar ģenerāļiem, kuri 500 miljonu vērtos kreiserus Dienvidaustrumāzijā pārdod par 5 miljoniem, ka viņš nav spējīgs daudzus gadus tikt galā ar nelielo čečenu tautu, bet viņš, lūk, sūta tiem tur uz saietu savu vareno aicinājumu, tāpēc ka citu neko neprot darīt. Taču tie tur laimē bauro no priekiem un slauka asaras; it īpašie tie, kuri tur bija sadzērušies. Tāpēc, vērtējot visu to, mūsu apvienības attieksme ir pilnīgi skaidra: jebkura piekāpšanās bezkauņām nāks valstij tikai par sliktu! Kāds tad šodien ir daudzu Latvijas Republikas pilsoņu latviešu valodas zināšanu līmenis?".
• 2003_09_11-seq20 language "lv".
• 2003_09_11-seq20 speaker Juris_Dobelis-1940.
• 2003_09_11-seq20 mentions Q822919.
• 2003_09_11-seq20 mentions Q211.
• 2003_09_11-seq20 mentions Q193089.
• 2003_09_11-seq20 mentions Q159.
• 2003_09_11-seq20 mentions Q3899540.