Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_11-seq16> ?p ?o. }

• 2003_09_11-seq16 type Speech.
• 2003_09_11-seq16 number "16".
• 2003_09_11-seq16 date "2003-09-11".
• 2003_09_11-seq16 isPartOf 2003_09_11.
• 2003_09_11-seq16 spokenAs 112.
• 2003_09_11-seq16 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Patiesībā jau laikam nebūtu vērts šeit uzstāties, jo būtībā valdības nostāja ir ļoti skaidri ierakstīta tajos dokumentos, kas ir atnākuši uz Saeimu. Taču, klausoties deputātu, opozīcijas deputātu, runās no šīs tribīnes (protams, saprotu, ka viņiem ir jātaisa politika), šķiet, ka varbūt daži paskaidrojumi būtu vietā. Ar godājamiem Tautas partijas deputātiem ir jārunā kā ar maziem bērniem, citādi viņi pārprot, pie tā jau es esmu pieradis, tāpēc mēģināšu drusku paskaidrot. (No zāles dep. Gundars Bērziņš: “Paskaidrosi prokuratūrā!”) (Zālē daži smejas. ) Nu, tad varbūt sākšu ar pirmo - finanšu paskaidrojumu. Godājamie Tautas partijas deputāti var pavaicāt Bērziņa kungam, bijušajam finanšu ministram, ka laikam budžetā nav iespējams paredzēt līdzekļus kaut kādai reformai ar neizstrādātu koncepciju, nezināmu summu nezināmiem mērķiem. Jāņem vērā, ka “Jaunā laika” valdība pilnīgi pabeidza pedagogu algu reformu, turklāt gribu sacīt, ka tā tika izpildīta precīzi, kā ieplānots, un algu palielinājums tika īstenots - 15 lati par vienu likmi tika pielikti. Vēlos paskaidrot godājamām deputātēm: par reformu nekur nebija teiks, ka katrs pedagogs neatkarīgi no tā, cik viņš jau ir saņēmis līdz tam, saņems par 15 latiem vairāk. Par reformu bija pateikts - saņems klāt 15 latus par likmi, tas ir precīzi izpildīts. Un valdība, izpildot šo solījumu, uzdeva Izglītības un zinātnes ministrijai līdz nākamā gada 2. janvārim iesniegt koncepciju turpmākam pedagogu algu palielinājumam reformas gaitā. Tā ka tas ir ļoti loģiski - kad būs gatava koncepcija, tad arī nākamā gada budžeta grozījumos mēs paredzēsim līdzekļus. Vēl nedaudz par citām opozīcijas runām. Jā, mēs visi atzīstam, ka latviešu valodai ir jābūt vispārzināmai, ka tā ir vienīgā valsts valoda - un tā tālāk, un tā joprojām. Taču, godīgi sakot, ir ļoti daudz ceļu, kā mēs uz šo deklarēto mērķi varam iet. Un varbūt varam arī vispār stāvēt uz vietas. To ceļu ir ļoti daudz. Un man, godīgi sakot, ir bail no Plinera kunga ierosinātā, no to patriotisma jūtu pret “mūsu valsti” tālākas attīstības, jo man liekas, ka Plinera kungam tā “mūsu valsts” laikam ir tā, zem kuras karoga viņš stāv mītiņā. Un lai nedod Dievs, ka mūsu jaunieši masveidā justu patriotisma jūtas pret šo valsti, kas - Plinera kungs, mazs ekskurss ģeogrāfijā! - ir mums tuva kaimiņvalsts, nevis mūsu valsts! Tā ka es ieteiktu arī jums varbūt padomāt par to, kādos mītiņos jūs uzstājaties kā tautas pārstāvis, tautas priekšstāvis. Mazliet par izglītības reformu. Nepieciešamību pārcelt pedagogu algu piesaisti minimālajai mēnešalgai uz nākamo gadu izraisīja ne jau tas, ka mums pietrūkst naudas pedagogu algām vai šīs reformas turpinājumam, bet gan tikai tas, ka šajā gadā tika palielināta minimālā mēnešalga, ko, protams, iepriekšējā cienījamā valdība nespēja izdarīt. Tātad tas ir saprātīgs un nepieciešams solis. Runājot par valodas proporcijām Izglītības likumā. Cienījamie Tautas partijas deputāti, tās partijas deputāti, kuras rīcībā iepriekšējos trīs gadus atradās Izglītības un zinātnes ministrija, savā saspringtajā darbā laikam nepamanīja pretrunas likumos, proti, Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Šobrīd viņi tās ir pamanījuši un nu ir gatavi it kā mainīt, bet es domāju, ka tieši šīs pretrunas likumos lielā mērā ir bijušas par cēloni spriedzei mūsu sabiedrībā, jo mazākumtautību izglītības reforma ir normāli ritējusi savu gaitu, taču ne iepriekšējais izglītības un zinātnes ministrs, ne arī citi ministrijas pārstāvji īpaši nav uzturējuši dialogu ar sabiedrību. Sabiedrības viena daļa tika turēta neziņā, un te nu mēs redzam rezultātu - mēs redzam mītiņus un demonstrācijas. Līdz ar to, konsekventi ķeroties pie situācijas izskaidrošanas un risinot dialogu, valdība pieņēma Vispārējās vidējās izglītības standartu, kurā beidzot ir precīzi un strikti noteikti spēles noteikumi. Valsts kancelejas juristi mums norādīja uz nesaskaņām likumos, proti, Vispārējās izglītības likums nosaka, ka vispārējā vidējā izglītība var būt saskaņota ar mazākumtautību programmām, turpretī Izglītības likums nosaka, ka mācības notiek tikai valsts valodā. Es novēlu, lai šajā zālē virsroku gūtu veselais saprāts un lai mēs atrisinātu šo mazo tehnisko problēmu. Paldies par uzmanību!".
• 2003_09_11-seq16 language "lv".
• 2003_09_11-seq16 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2003_09_11-seq16 mentions Q822919.
• 2003_09_11-seq16 mentions Q957126.
• 2003_09_11-seq16 mentions Q1092499.
• 2003_09_11-seq16 mentions Q1357342.
• 2003_09_11-seq16 mentions Q1250133.
• 2003_09_11-seq16 mentions Q5618600.