Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_11-seq10> ?p ?o. }

• 2003_09_11-seq10 type Speech.
• 2003_09_11-seq10 number "10".
• 2003_09_11-seq10 date "2003-09-11".
• 2003_09_11-seq10 isPartOf 2003_09_11.
• 2003_09_11-seq10 spokenAs 22.
• 2003_09_11-seq10 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Pirmais Izglītības likums Latvijā pēc neatkarības atgūšanas tika pieņemts 1991. gadā. Man bija tas gods strādāt Izglītības ministrijā un tajā darba grupā, kura profesora Ilgvara Foranda vadībā sadarbībā ar toreizējo Augstāko padomi gatavoja šo likumprojektu. Strādājām ilgi. Beigu beigās likumu pieņēma. Tam bija savi plusi un savi mīnusi, bet nekādā gadījumā tajā nebija ierobežotas minoritāšu tiesības uz izglītību dzimtajā valodā. Mēs pētījām citu demokrātisko valstu izglītības likumdošanu, kā arī ieskatījāmies Latvijas Republikas pirmajā likumā “Par mācību iestādēm”, kuru 1919. gada 8. decembrī bija parakstījis Satversmes sapulces prezidents, vēlāk pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste. 1919. gadā pieņemtajā likumā bija teikts: “Bērniem jāmācās skolās dzimtajā valodā. ” Nākamais pants: “Ģimeņu valodu nosaka vecāki, iekārtojot bērnus skolā. ” Un nākamais: “Minoritātēm jāatver tik daudz skolas, cik ir nepieciešams viņu bērniem. ” 1995. gadā Saeima bez kaut kādiem pētījumiem “laboja” spēkā esošo Izglītības likumu un noteica, ka minoritāšu pamatskolās ne mazāk kā divi mācību priekšmeti jāmāca valsts valodā, bet vidusskolās - ne mazāk par trim. 1998. gadā, nenovērtējot iepriekšējā eksperimenta rezultātus... Nezinu, vai nepārdomātu un bezatbildīgu rīcību var nosaukt par eksperimentu, jo zinātnieki taču zina, ka eksperimentam ir jābūt mērķiem, zinātniskajai vadībai, sākumam un nobeigumam, kā arī kontrolmērījumiem vai pārbaudēm. Nekas tamlīdzīgs nenotika, bet, vadoties pēc tā, Saeima noteica, ka ar 2004. gada 1. septembri valsts un pašvaldību vispārējo vidējo izglītības iestāžu 10. klasēs un valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu 1. kursos mācības tiek uzsāktas tikai valsts valodā. 7. Saeimā mēs, toreizējie PCTVL frakcijas deputāti, mēģinājām pārliecināt kolēģus no valdošajām frakcijām, ka problēma jau no paša sākuma ir politizēta, ka neviena minoritāšu sabiedriskā organizācija nav lūgusi, lai viņu bērni mācītos tikai valsts valodā. Mēs arī teicām, ka likums ir nedemokrātisks un nav izpildāms, ka šā likuma realizācija pazeminās minoritāšu bērnu zināšanu kvalitāti un konkurētspēju darba tirgū, ka tā ir palēninātas darbības mīna. Atbilde vienmēr bija: “Nē!” Pret mūsu priekšlikumiem balsoja arī daudzi šodien šeit zālē sēdošie deputāti. Izcili ķīmiķi un lauksaimnieki, kā arī pseidozinātnieki teica: “Tikai tā un nekā citādāk!” Nedeva un arī nevarēja dot pozitīvus rezultātus, sākot ar 1999. gadu, ar apakšlikuma aktiem ieviestā, bet nesagatavotā bilingvālā izglītība. Bez zinātnes, bez labi sagatavotiem skolotājiem, bez bilingvālajām mācību grāmatām to varēja arī paredzēt. Vēlāk organizēja kursus skolotājiem, izdeva atsevišķus mācību līdzekļus, bet īsta bilingvālās apmācības metodika arī Latvijā līdz pat šai baltai dieniņai vēl nav izstrādāta. Pat pats termins “bilingvālā izglītība” Latvijā nav precizēts. Vai tas nozīmē vienu mācību priekšmetu mācīt divās valodās vai dažādās valodās... ? Gan viens, gan otrs. Manuprāt, daudzi politiķi un Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi ir strādājuši ar sviedriem vaigā, lai pārlatviskotu krievu skolas. Tas nav nekas cits kā vien otrādi apgriezts boļševisms. Kā padomju laikos neizdevās pārkrievot latviešu skolas, tā arī šodien neizdosies pārlatviskot krievu skolas, un tas nevienam arī nav vajadzīgs. Vai pēdējos 12 gados esam panākuši, ka visi skolas vecuma bērni sēž skolas solos? Nē! Vai esam panākuši zināšanu kvalitātes, it sevišķi eksaktajos priekšmetos, uzlabošanu? Nē! Vai mums jau ir 21. gadsimtam atbilstoša skolu materiālā bāze? Nav! Daudzās skolās ķīmijas, fizikas un bioloģijas kabinetos vēl joprojām izmanto padomju laikos iegādātās novecojušās iekārtas. Latviešu valodas apmācības kvalitāte gan drusciņ ir uzlabojusies, tomēr vairāk par 50% mazākumtautību skolu 9. klašu absolventi, kārtojot eksāmenu, saņem no vienas līdz sešām ballēm. Es jau teicu, ka spēkā esošais likums - Izglītības likums - nav īstenojams. To neatbalsta lielākā daļa vecāku un skolēnu, uz kuriem tas attiecas. Par to liecina mūsu aptaujas, Sociālo zinātņu institūta pētījumi, kā arī 23. maija mītiņš Esplanādē par izglītības valodas brīvu izvēli, kā arī tikšanās 4. septembrī ar PCTVL deputātiem, kas notika manifestācijas formā. Katrā akcijā piedalījās ne mazāk kā 10 tūkstoši cilvēku. Par šo jautājumu, par šo problēmu ir savākti vairāk nekā 100 tūkstoši parakstu. Par to liecina arī Ministru kabineta anotācija izskatāmajam likumprojektam. Citēju: “Var konstatēt, ka pastāv pretrunas starp Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā noteikto, kas izraisa daļas no sabiedrības mazākumtautību pārstāvjiem noraidošu attieksmi pret Izglītības likuma Pārejas noteikumu 9. punktā noteikto. ” Kur, kolēģi, bija jūsu ausis un prāts agrāk? Mēs taču par to pašu runājam jau vismaz četrus gadus. Tauta saka: “Labāk vēlāk, nekā nekad!” Beigu beigās valdība uzdrošinājās izņemt no apgrozības vārdu “tikai”. Paldies! Mēs balsosim “par”. Bet ko darīsim tālāk? No augšas mums atkal piedāvā, ka ne mazāk kā 5 mācību priekšmetus plus latviešu valodu un literatūru mācīt valsts valodā. Pārējos mācību priekšmetus var mācīt dzimtajā valodā. Tie ir tie paši 60% un 40% no mācību stundām. Taču, sākot ar 2007. gadu, visi eksāmeni, vadoties pēc šiem standartiem, jauniešiem būs jākārto valsts valodā. Padomājiet, vai tā nav muļķība un absurds? Šim modelim nav ne zinātniskā, ne pedagoģiskā, ne psiholoģiskā, ne psiholingvistiskā, pat ne fizioloģiskā pamatojuma. Jā, ārzemēs - un ne tikai tur - zinātnieki ir pierādījuši, turklāt jau sen, ka svešvalodu vislabāk var apgūt, lietojot to dažādās sfērās, taču tas nenozīmē, ka, piemēram, fiziku vajag mācīties krievu valodā, bet eksāmenus kārtot latviešu valodā. Es nezinu, vai tad, ja jūs mācītos šo priekšmetu latviešu valodā, bet jums attiecīgajos laikos eksāmens būtu jākārto krievu valodā, daudzi no jums to nokārtotu. Vajadzētu vispirms domāt un tikai pēc tam darīt! Diemžēl mēs rīkojamies otrādi. Apgalvoju, ka paredzētie jaunievedumi nekalpos par labu ne sabiedrības integrācijai, ne minoritāšu bērnu zināšanu kvalitātes pilnveidošanai, ne arī palielinās viņu konkurētspēju darba tirgū. Es paredzu, ka mēs kārtējo reizi lieki tērēsim laiku, nervus, spēkus un diemžēl arī līdzekļus, veicot šo izglītībai kaitīgo pseidoreformu. Un rezultātā iznāks, atvainojiet, kārtējais čiks. Ko es piedāvāju? Iedomājieties, šeit nebūtu nekāda ekstrēmisma, ja mēs likumā ierakstītu, ka visi bērni mācās un apgūst valsts valodu atbilstoši programmām un standartiem, kurus ir izstrādājusi Izglītības un zinātnes ministrija, ka pamatskolas un vidusskolas absolventi kārto eksāmenus valsts valodā un literatūrā tādā kārtībā un apjomā, kādu to ir noteikusi Izglītības un zinātnes ministrija. Pārējos mācību priekšmetos viņi eksāmenus kārto tajā valodā, kurā tika pasniegts šis mācību priekšmets. Apmācības valodu, bilingvisma pakāpi un atsevišķu priekšmetu apgūšanu valsts valodā nosaka skola, tas ir, vidusskolēni, vecāki, skolotāji, administrācija… Tā varētu būt arī skolas padome. Mēs varētu runāt par to, ka tas notiks, saskaņojot šo jautājumu ar vietējo pašvaldību, no augšas noteiks, ka valsts valodā tiek mācīta latviešu valoda un literatūra, turklāt ne mazāk kā 6 stundas. Šodien to dažās skolās māca 4 stundas, bet padomju laikos bija piedāvāts to darīt 2 stundas. Latvijas vēsture, Latvijas ģeogrāfija, Latvijas kultūras pamati… vai tas ir zinātniski pamatoti? Godīgi sakot, ne! Taču, kā jūs atceraties, pirmskara Latvijas Republikā visas minoritāšu skolas strādāja pamatā savā dzimtajā valodā, bet tieši latviešu valodu, Latvijas vēsturi, Latvijas ģeogrāfiju un militāro apmācību puišiem - toreiz bija tāds mācību priekšmets, pie tam ļoti pamatoti - mācīja valsts valodā, jo armijā komandēja tikai valsts valodā. Tātad minētos priekšmetus mācīja latviešu valodā, bet pārējos priekšmetus - dzimtajā valodā. Un vairākums cittautiešu arī zināja valsts valodu un cienīja valsti. Esmu pārliecināts, ka šo priekšlikumu realizēšana mazākumtautību skolu bērnus stimulētu labāk apgūt valsts valodu, veicinātu sabiedrības integrāciju, nepazeminātu izglītības kvalitāti, paaugstinātu šo jauniešu konkurētspēju darba tirgū un viņu patriotisma jūtas pret mūsu valsti. Es jūs aicinu pateikt “jā” minoritāšu skolām, un mēs - ne tikai mēs, bet arī mūsu vēlētāji, mūsu sabiedrotie - labprāt pateiks “jā” Eiropas Savienībai. Vēl ir laiks. Liels jums paldies!".
• 2003_09_11-seq10 language "lv".
• 2003_09_11-seq10 speaker Jakovs_Pliners-1946.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q822919.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q211.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q957126.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q193089.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q458.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q164226.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q379554.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q11989566.
• 2003_09_11-seq10 mentions Q1474490.