Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_10_a-seq4> ?p ?o. }

• 2003_09_10_a-seq4 type Speech.
• 2003_09_10_a-seq4 number "4".
• 2003_09_10_a-seq4 date "2003-09-10".
• 2003_09_10_a-seq4 isPartOf 2003_09_10_a.
• 2003_09_10_a-seq4 spokenAs 6.
• 2003_09_10_a-seq4 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Domubiedri un tie, kuri domā mazliet citādāk! Visu cieņu Slaktera kungam par šā jautājuma aktualizēšanu visaugstākajā līmenī, kāds vien iespējams Latvijas valstī. Taču jāatzīmē, ka šeit tika atklāta tikai viena aisberga puse - it kā redzamā, it kā darāmā, it kā nedarāmā. Protams, emocijas ir viena lieta. Situācija laukos ir dramatiska, ļoti nopietna. Tik nopietna tā laukos nav bijusi pēdējos 25 gados. Arī to mēs apzināmies. Pēc Zaļo un zemnieku frakcijas iniciatīvas es šo jautājumu izvirzīju arī valdībā, un valdība uzdeva Zemkopības ministrijai tālāk izstrādāt precīzus atbalsta mehānismus un iespējamo palīdzību, kāda varētu būt Latvijas zemniekiem. Jā, visskaļāk ir izskanējusi šī iespējamā kredītu pārkreditēšana komercbankām, bet tas ir tikai viens no atbalsta veidiem, pie tam varbūt ne pats nozīmīgākais. Daudz nozīmīgāks ir tas, ko es uzskatu un ko arī valdība uzskata, - ir nepieciešams atrast līdzekļus, lai tieši kompensētu zaudējumus lauksaimniekiem. No šīs sākotnēji nenovāktās platības, kas bija 200 000 hektāru, - tas tik tiešām ir grandiozs skaitlis - šis tas ir novākts, taču zaudējumi no katra hektāra, kas tika novākts pēc 1. septembra, ir visai ievērojami, tāpēc šis apjoms tiks ņemts par pamatu tam, kādas kompensācijas tiks noteiktas kopumā Latvijas laukiem, konkrēti - graudu audzētājiem. Zemkopības ministrija pašlaik izstrādā precīzu mehānismu, kura pamatā ir pavasarī deklarētās kopējās iesētās graudaugu platības. Tās ir pārbaudāmas un pārbaudītas, tāpēc varētu pielietot atbilstošu... mēs to varētu nosaukt par laika jeb meteoroloģisko koeficientu pa reģioniem, jo ne visi reģioni ir cietuši vienādi. Protams, rietumu reģioni cieta varbūt nedaudz mazāk. Diemžēl nabadzīgākie un vairāk atbalstāmie reģioni - Latgale un arī daži Vidzemes novadi - ir cietuši visvairāk. Un arī to mēs esam paredzējuši savā atbalsta programmā. Tas ir obligāti iestrādājams, lai šie vairāk cietušie reģioni saņemtu pēc iespējas lielāku atbalstu. Tātad tas ir tas, ko mēs noteikti ņemsim vērā. Uzreiz rodas jautājums par to, kāda kopējā naudas kompensācija būtu nepieciešama šādiem pasākumiem. Ja mēs pieņemtu, ka pēc 1. septembra novāktā raža vēl ir kaut kur izmantojama, tad minimālais naudas apjoms, pēc mūsu aplēsēm, varētu būt 4,7 miljoni latu. Un, protams, maksimālā - par visu platību kompensējamā summa, tātad varētu būt 10 miljoni. Tas ir tas, kas būtu nepieciešams, lai kompensētu šos zaudējumus, kādi ir radušies. Nākamais. Lai mēs neizpostītu mūsu ražotājus, kas ir pamats veselai ķēdei - to jau minēja Slaktera kungs, es tāpēc vairs neatkārtošu - , ir jādomā ne tikai par šīgada ražu, bet arī par nākamā gada ražu. Mums ir jārod iespēja, lai šie saimnieki saņemtu apgrozāmos līdzekļus gan šīs rudens sējas turpināšanai, kura teju teju beigsies, gan arī vasarāju sējai pavasarī. Šim nolūkam Zemkopības ministrija piedāvā šo pasākumu - kredītprocentu dzēšanu apgrozāmajiem līdzekļiem - iestrādāt nākamā gada subsīdijās. Tātad subsīdijās, kuras pašlaik vēl nav apspriestas un vēl nav lemtas. Tas ir budžeta jautājums, un šī summa tiks iedalīta tajos 3 procentos subsīdiju, kuras ir paredzētas lauksaimniecības atbalstam katru gadu no valsts budžeta. Tātad šie ir paši galvenie pasākumi, par kuriem mēs jau tagad varam pateikt, ka tos veiksim. Nākamie punkti būs par situāciju apkārt, arī par šeit daudzinātajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pašlaik vēl neviena dalībvalsts konkrēti nav lēmusi par reālu atbalstu, taču šis jautājums ir izvirzīts Eiropas Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes līmenī, kur tiek spriests par to, ka ir nepieciešams Eiropas atbalsts gan dalībvalstīm, gan arī kandidātvalstīm. Iepriekšējā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē arī es pieteicos un runāju - pārliecināju par to, ka nevar būt šāda pieeja - no gadījuma uz gadījumu, bet ka ir jāveido nopietna sistēma šādu meteoroloģisko apstākļu seku novēršanai lauksaimniecībā. Šādi apstākļi ir, tie gadu no gada atkārtojas, un patiesi labvēlīgi gadi lauksaimniecībai ir ļoti, ļoti reti. Tāpēc mēs nevaram šo jautājumu atstāt šādai ārkārtas risināšanai, te ir nepieciešama Eiropas kopēja sistēma, lai varētu palīdzēt katrai dalībvalstij un visām Eiropas Savienības dalībvalstīm kopumā. Šeit es vēlētos vēl piebilst, ka šī situācija ļoti būtiski ietekmē arī mūsu citas lauksaimniecības nozares, to skaitā cūku audzētājus un putnkopjus. Ar cūkaudzētājiem mums jau ir bijusi ļoti nopietna saruna gan par krīzes tālāku risinājumu cūkkopībā, gan par cūkgaļas importa tirdzniecības nosacījumu izmaiņām. Arī šeit izvirzās ļoti nopietns jautājums par lopbarības graudiem, jo ne visi tie graudi, kuri vēl tagad tiks novākti, vispār būs derīgi kādai tālākai izmantošanai. Līdz ar to viena daļa, par kuru būtu jārunā, ir maize, kur, spriežot pēc aprēķiniem, cenā graudi sastāda tikai 1% no cenas. Tikai 1 procentu! Un tāpēc šinī gadījumā ekonomiskais pamatojums tam, ka maizes tirgotāji varētu pacelt cenu, ir visai niecīgs. Protams, katrs centīsies izmantot šo situāciju, lai kaut kā pamatotu savus peļņas tīkojumus. Daudz nopietnāka šī situācija ir cūkaudzētājiem, tāpēc mēs nopietni apsveram situāciju, apkopojam precizētus datus. Es vēlreiz saku: nevis vienkārši populistiski pateiktos, bet uz oktobra sākumu precīzi apkopotos, pārbaudītos datus, kā tas ir paredzēts Latvijas likumdošanā, bet tālāk mēs varēsim lemt arī par graudu importa sistēmas nosacījumu maiņu, taču to mēs darīsim tikai tad, kad mēs pilnīgi precīzi zināsim reālo situāciju. Paldies par uzmanību!".
• 2003_09_10_a-seq4 language "lv".
• 2003_09_10_a-seq4 speaker Martins_Roze-1964.
• 2003_09_10_a-seq4 mentions Q822919.
• 2003_09_10_a-seq4 mentions Q211.
• 2003_09_10_a-seq4 mentions Q193089.
• 2003_09_10_a-seq4 mentions Q458.