Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_10_a-seq20> ?p ?o. }

• 2003_09_10_a-seq20 type Speech.
• 2003_09_10_a-seq20 number "20".
• 2003_09_10_a-seq20 date "2003-09-10".
• 2003_09_10_a-seq20 isPartOf 2003_09_10_a.
• 2003_09_10_a-seq20 spokenAs 150.
• 2003_09_10_a-seq20 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Visiem ir skaidrs, ka lauksaimniecība ir pati lielākā uzņēmējdarbības nozare, kurā pastāv vislielākais risks, un mēs to saprotam. Latvijā faktiski arī šie klimatiskie apstākļi ir ļoti mainīgi. It īpaši tad, ja skatāmies atšķirības, teiksim, starp mūsu valsts rietumiem un austrumiem. Un tāpēc ir saprotams tas, ka arī visi agrotehniskie pasākumi ir veicami atšķirīgi. Teiksim, tādā reģionā kā Latgale šie procesi - sēja un ražas novākšana - sākas ar divu nedēļu iekavēšanos, tāpēc arī šodien ir saprotama esošā situācija. Pats kritiskākais stāvoklis tomēr ir šajos reģionos, jo tur šis nokrišņu daudzums pēdējās dekādēs ir četras reizes lielāks nekā parastā norma. Es domāju, ka šī situācija, it sevišķi Latgalē, ar graudu novākšanu ir zemniekiem radījusi vislielākos zaudējumus. Uz šodienu ir novākts aptuveni 20% graudaugu, un es pats no savas pieredzes pat gribētu pateikt to, ka tad, kad es pats uzsāku šo kulšanu un apbraucu laukam vienu riņķi, es iekūlu bunkuru. Un tad pēc visām šīm lietavām es atkal mēģināju… Un tad uznāca lietus. Sanāca tikai vienu bunkuru iekult… Tad atkal uznāca lietus, un man nācās tiešām apbraukt trīs riņķus, jo tikai tad es spēju šo bunkuru piepildīt. Tas ir reāli… Ko tas liecina? To, ka šie zudumi ir milzīgi. Tie aptuveni sastāda 75-80% no tā, ko varēja iegūt. Ir skaidrs, ka zemnieks un lauksaimnieks tīrumā ir ielicis līdzekļus: gan ar sēklu, gan ar minerālmēsliem, degvielu un visu pārējo, taču rezultāts ir tāds, kāds tas ir. Un ir saprotams, ka šo augļu, šā ieguvuma, kas varēja būt, tagad nav. Un zemnieks pie tā absolūti nav vainīgs. Un šeit tiešām ir jādomā valstij, jo šī ir ārkārtas situācija, tāpēc līdzekļi un nauda šai kompensācijai ir jāatrod, lai kaut daļēji segtu zaudējumus. Tas ļautu mūsu zemniekiem tālāk attīstīties un šogad vismaz iesēt šos ziemājus. Jo, ja mēs skatāmies šīs kompensācijas apmēru - 50 latus, tad redzam, ka tā praktiski ir graudu vienas tonnas pārdodamā cena, un, ja ražība ir 5-6 tonnas no hektāra, automātiski ir saprotams, ka šī piešķiramā nauda nav tik liela, lai varētu šinī gadījumā kompensēt 1/5 daļu no tā, ko zemnieks varēja iegūt. Tomēr arī tas mums būtu nepieciešams, lai mēs vismaz nenogremdētu šos zemniekus un atbalstītu tos zemniekus, kuri šodien strādā, turklāt normāli darbojas lauksaimniecībā. Tāpēc es domāju, ka šajā kompensācijas mehānismā obligāti ir jāievieš reģionālais koeficients, jo ir taču skaidrs, ka visā Latvijā nevar viennozīmīgi teikt, ka visas platības tika zaudētas. Rietumu reģionos, varbūt arī Zemgalē, tika novākti 60% graudaugu, bet ir teritorijas, kur tie ir novākti 20 vai 10 procentu apmērā. Cienījamie kolēģi, lūdzu jūs tiešām atbalstīt kompensāciju izmaksu zemniekiem sakarā ar šo ārkārtas situāciju. Paldies par uzmanību!".
• 2003_09_10_a-seq20 language "lv".
• 2003_09_10_a-seq20 speaker Stanislavs_Skesters-1958.
• 2003_09_10_a-seq20 mentions Q211.