Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_09_10_a-seq2> ?p ?o. }

• 2003_09_10_a-seq2 type Speech.
• 2003_09_10_a-seq2 number "2".
• 2003_09_10_a-seq2 date "2003-09-10".
• 2003_09_10_a-seq2 isPartOf 2003_09_10_a.
• 2003_09_10_a-seq2 spokenAs 37.
• 2003_09_10_a-seq2 spokenText "Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Šeit priekšā jums visiem ir labi redzama tāda vārpa, kādas pašlaik atrodamas Latvijas laukos dažādos novados. Mieži, kvieši, rudzi acīm redzami ir sadīguši un nav derīgi ne lopbarībai, ne pārtikai. Jā, diemžēl Latvijas graudu ražas liela daļa jau ir aizgājusi bojā. Atsevišķi cilvēki, pilsētnieki, saka: “Nu jā, pēdējās dienās spīdēja saule, lai taču zemnieki kuļ!” Protams, to, ko vēl var glābt, zemnieki arī mēģina glābt, bet liela daļa ražas ir tieši tādā kondīcijā, kā es jums rādīju, un tā vairs nav glābjama. Jāsaka, ka saule spīdēs, iespējams, arī Ziemassvētkos, taču ne virknei saimniecību, kuru, iespējams, vairs nebūs, jo tās būs bankrotējušas, ja valdība tūdaļ nesteigsies palīgā. Nav nokulti gandrīz 200 000 hektāru labības - puse no visiem Latvijas graudiem. Postījumu cēlonis - ilgstošs lietus, un tā ir nepārvarama vara, ko gan juridiski, gan praktiski ietekmēt nav zemnieku spēkos. Divas lietas. Kompensēt 50 latu par hektāru un apmaksāt kredītprocentus - tas ir minimums, ko valdība var darīt. Tas vienkārši ir jāizdara nekavējoties, un mums šos lēmumus vajadzēja pieņemt jau agrāk. Citādi mēs būsim liecinieki masveida bankrotu ķēdei, kas traumēs ekonomiku, audzēs bezdarbu, radīs milzu sociālās un budžeta problēmas jau nākamgad. Īpaši skaudra situācija ir izveidojusies mazajiem un vidējiem zemniekiem. Palūkosimies tālāk! Kas tiešā veidā zaudēs no traģēdijas laukos? Zaudēs gan zemnieki, gan arī graudu saņēmēji, malēji, cepēji, tirgotāji. Ir skaidrs, ka maizes cena kāps mazliet uz augšu, taču šā paša iemesla dēļ tas pats notiks arī ar olu, gaļas un piena cenām. Šis rudens būs jūtami “samērcējis” arī pircēju maciņus. Zemnieki taču vairs nevarēs atdot aizņemto naudu, veikt procentu maksājumus, ņemt jaunus kredītus, tātad zaudēs arī finanšu sektors, bankas. Es ceru, jūs varat iedomāties, ko tas nozīmē, ja gadījumā sāk “buksēt” zemnieki. Tad katrā pagastā tiek skarts mazais veikals, saimniece vairs nedodas uz frizētavu, neveic manikīru, neveido frizūru… beigu beigās arī minerālmēslu tirgotājs, degvielas tirgotājs, transporta īpašnieki… Tā ir milzīga ķēde! Mēs ļoti skaidri varam iedomāties stāvokli, kāds ir zemnieku ģimenēs, kur mazbērni un vecvecāki, brāļi un māsas ir tieši atkarīgi no šīs ražas. Cilvēki lietus dēļ ir iedzīti zemē! Kāda tur vairs skola vai dakteris... Pamatīgi “iegrābušies” jūtas arī lielās SAPARD naudas ņēmēji. Gan modernās tehnoloģijas, gan lielo graudu kombainu iegādes kredīti tā vai citādi pašiem vien būs jāapmaksā, bet tas tagad būs grūti izdarāms, bieži vien - pat neiespējami. Un tā izput visas ar SAPARD saistītās cerības. Ja valdība neatradīs naudu, lai palīdzētu zemniekiem viņu traģēdijā, mūsu zemniekiem paplašinātajā Eiropā nebūs ko darīt. Kad pagājušajā gadā uznāca lielais sausums, iepriekšējā valdība spēja būtiski palīdzēt zemniekiem. Valsts līdz šim savu iespēju robežās ir bijusi pretimnākoša zemniekiem krīzes situācijās. Visu citu Eiropas Savienības valstu valdības pašlaik prasmīgi palīdz saviem neražas skartajiem, taču šī valdība nedod zemniekiem skaidru atbildi - būs vai nebūs kompensācijas. Laucinieki nevar iesēt ziemājus, bet labākais sējas laiks - ja kāds no jums to nezina, varu pateikt - pēc nedēļas būs beidzies. Gatavoties vai negatavoties bankrotam - atbildi uz to patiesībā vairāk gaida no Repšes kunga. Tā vietā, lai uzņemtos atbildību un skaidri pateiktu, ka zemnieki var turpināt savu darbu, zemkopības ministrs veic tukšu manevru - lūdz privātbankām samaksāt zemniekiem. Ir taču skaidrs, ka bankas to nedarīs. Tās neatteiksies no saviem biznesa plāniem, peļņas un savām izmaksām. Tad jau rīt, teiksim, Circenes kundze varētu rakstīt vēstuli bankām ar lūgumu finansēt mediķu algas, bet Šadurska kungs varētu lūgt apmaksāt skolu remontus, kurus šī valdība nevēlas turpināt. Es saprotu, ka šī valdība nespēj iejusties zemnieku ādā. Tur nav neviena lauksaimnieka, kurš pats būtu zemi aris. Repšes kungs arī pats nav atradis laiku, lai aprunātos ar zemniekiem un iepazītos ar reālo situāciju laukos. Repšes kungam es novēlētu iekāpt savā iemīļotajā helikopterā un par nodokļu maksātāju naudu atkal koši palidināties augstu, augstu virs dubļos samītās labības, un beigu beigās laikam jau galvenais ir tas, lai acis mirdz un mati vējā plīvo… Patlaban valdības liekulīgā bezdarbība ir novedusi lauksaimniekus bezizejā. Nav brīnums, ka palielinās eiroskeptiķu skaits, jo lauksaimniekiem ir reāla problēma, kas tālāk skar arī daudzus citus sabiedrības slāņus. Taču valdība viņus ir pametusi likteņa varā. Ja valdība vēlas pārliecināt vismaz tos cilvēkus laukos, kuri šaubās, kā balsot 20. septembrī, tad ir jārīkojas nekavējoties. Diemžēl tikai no šīs valdības pašlaik ir atkarīgs, kāda būs Latvijas pirmā raža Eiropas Savienībā. Jau pirms nedēļas Dombura vadītajā raidījumā izteicu konkrētus priekšlikumus. Tie ir šādi: valdībai tuvākajās dienās ir jāpasaka, vai tiks izmaksāta kompensācija ne mazāka par 50 latiem, rēķinot uz katru hektāru, un vai valdība dzēsīs kredīta procentus. 50 latu kompensācija - tas ir minimums, kas ir sabalansēts ar budžetu, bet tanī pašā laikā arī reāls atbalsts zemniekiem, jo tas sedz 40% no ziemāju sējas izdevumiem; tas ir minimums, lai zemnieki spētu kaut ko iesēt. Tas viss kopumā noved pie tā, ka budžeta grozījumos zemniekiem ir jāparedz 15 miljoni latu. Tas ir izdarāms, jo ekonomika sekmīgi attīstās, iekšzemes kopprodukts pieaug un budžetā šogad ir gaidāms vismaz 30 miljonu latu atlikums, ko varēs dalīt, taču pats lēmums par šo atbalstu un par naudas izmaksu ir vajadzīgs tūlīt. Es atkārtoju: tiešām tūlīt, jo tieši šobrīd - šodien, vakar, rīt un vēl dažas dienas - ir ziemāju sējas laiks. Ja tos neiesēs, tad nākamās ražas, protams, nebūs. Tas pieliks punktu graudkopības attīstībai Latvijā. Šī sēde ir sasaukta tāpēc, ka valdība neko nedara, lai reāli palīdzētu lauksaimniekiem, tāpēc aicinu uzdot valdībai līdz 15. septembrim apkopot lauksaimniekiem radušos zaudējumus un 16. septembra valdības sēdē izlemt par kompensāciju piešķiršanu. Šis lēmums ir vajadzīgs! Dāmas un kungi! Es saprotu, ka vienai daļai deputātu varbūt nav sevišķi tuva šī tēma, bet t�� skar arī jūsu tuviniekus un jūsu vēlētājus. Es šeit esmu sagatavojis graudu paraugus, kurus es vēlētos iedot frakciju vadītājiem, lai tie paliek kā rūgta piemiņa no 2003. gada rudens un beigu beigās plus lai vēl dzeļ acīs tiem, kuri atteiksies balsot par atbalstu zemniekiem.".
• 2003_09_10_a-seq2 language "lv".
• 2003_09_10_a-seq2 speaker Atis_Slakteris-1956.
• 2003_09_10_a-seq2 mentions Q211.
• 2003_09_10_a-seq2 mentions Q193089.
• 2003_09_10_a-seq2 mentions Q458.