Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_06_19-seq609> ?p ?o. }

• 2003_06_19-seq609 type Speech.
• 2003_06_19-seq609 number "609".
• 2003_06_19-seq609 date "2003-06-19".
• 2003_06_19-seq609 isPartOf 2003_06_19.
• 2003_06_19-seq609 spokenAs 37.
• 2003_06_19-seq609 spokenText "Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis priekšlikums pašreiz nav guvis atbalstu, taču es aicinu ļoti nopietni šo priekšlikumu izvērtēt un apsvērt. Tas ir jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes lielumu. Šobrīd tā ir 25% liela, bet daudzās, arī valdošās koalīcijas partiju vēlēšanu programmās tika solīts to samazināt. Es esmu piedāvājis vairākus veidus, kā līdz pat 2007. gadam ļoti pakāpeniski šā nodokļa likmi samazināt. Kāpēc, manuprāt, tas ir vajadzīgs? Latvija šobrīd stāv ļoti izšķirīgu notikumu priekšā. Latvijai paveras milzīgas iespējas. Tās ir iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO. Ja mēs paskatāmies Polijas iestāšanos NATO, tad redzam, ka ārvalstu investīciju apjoms Polijā nākamā gada laikā dubultosies tikai tā faktora dēļ, ka tiek garantēta drošība. Šie divi ārējie faktori, kas šobrīd ir kā milzīgs stimuls, kā milzīga potence attīstībai, paver mums iespējas izmantot šo ļoti unikālo piedāvājumu, lai paātrinātu valsts attīstību, veicinātu valsts kopējās bagātības pieaugumu un arī iedzīvotāju turību. Tomēr jāsaprot arī tas, ka Austrumeiropa un Centrāleiropa no ekonomiskā viedokļa šobrīd tiek uztverta kā viens reģions, kas pasaulē ir visdinamiskākais, visstraujāk augošais reģions. Un interese par kapitālu un arī par tirgus investīcijām, kā mums to rāda arī šāgada pirmā ceturkšņa rezultāti, liecina, ka šis tirgus ir viens no pašiem pievilcīgākajiem un straujāk augošajiem gan finanšu, gan nefinanšu ieguldījumu tirgiem pasaulē. Taču ir jāsaprot, ka šo tirgu, kas ir apmēram 100 miljonu iedzīvotāju liels, lielie investori principā uzskata vai nu par vienotu, vai par gandrīz vienu tirgu. Un te nu mums ir jāskatās. Investori, izvēloties vietu, kur investēt, ļoti precīzi aprēķina, kāda nodokļu politika ir Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Jebkurš lielāks projekts, kas tiek īstenots Baltijā, - es jums diezgan droši varu to apliecināt - tiek izvērtēts no šā biznesa viedokļa - kāda ir šā biznesa vide un nodokļu slogs katrā no attiecīgajām valstīm, jo kopējais tirgus mums ir tikai ap 7,5 miljoniem iedzīvotāju, un tas netiek ņemts vērā, ka Lietuvā ir 3,6-3,7 miljoni iedzīvotāju, Latvijā - 2,4 miljoni iedzīvotāju, bet Igaunijā - nepilni 2 miljoni. Tas tiek uzskatīts par vienotu tirgu! Un katrā konkrētajā gadījumā tiek rēķināts, kurā valstī ir izdevīgāk investēt. Un atcerēsimies, ka iepriekšējās valdības lēmumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa samazināšanu, par sociālā nodokļa samazināšanu šobrīd nav mainīti. To sākotnējā likme bija 38%, un tā mūs ir padarījusi konkurētspējīgus. Un šobrīd šīs investīcijas plūst uz šejieni. Taču Igaunija negaida. Igaunija ir pieņēmusi lēmumu par to, ka laikā no 2004. gada līdz 2007. gadam tā katru gadu par 2% samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi līdz 20 procentiem. Jūs jau zināt Fobsa pētījumus par nodokļu slogu Baltijas valstīs. Šobrīd tiek vērtēts, ka vismazākais nodokļu slogs ir Lietuvā. Varbūt tur ekonomiskās vides vai kādi citi apstākļi nav tik labvēlīgi. Mums nodokļu slogs ir nedaudz zemāks nekā Igaunijā. Igauņi šobrīd jau ir devuši skaidru signālu - nepārprotami pieņēmuši lēmumu, turpretim mēs, ja šobrīd nepieņemsim lēmumu šajā jautājumā, būsim Baltijas valsts ar vislielāko nodokļu slogu. Un tad, protams, varat apsvērt un padomāt, uz kuru valsti plūdīs šīs investīcijas. Otrs apstāklis, kas visus vienmēr interesē, ir tas, vai fiskāli nebūs zaudējumu. Ja jūs pavērosiet pēdējo gadu nodokļu samazinājumus, tad redzēsiet, ka nevienu gadu, samazinot nodokļu likmi, fiskālais ieņēmums nākamajā gadā nav samazinājies. Protams, paliek atklāts cits jautājums: kā to darīt saprātīgi, pakāpeniski, varbūt ne ar ļoti straujiem lēcieniem, un prakse Latvijā ir pierādījusi, ka tas sevi attaisno. Un statiskais modelis, ko Finanšu ministrija bieži izmanto aprēķiniem, nav pamatots, jo eksistē vēl arī dažādi citādi faktori - tiek veicināts iekšējais patēriņš, uzkrāšana un citas lietas. Es aicinu balsot par to, lai Latvija kā valsts no 2004. gada 1. janvāra nepaliktu ar vislielāko nodokļu slogu Baltijas reģionā.".
• 2003_06_19-seq609 language "lv".
• 2003_06_19-seq609 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q822919.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q211.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q4294791.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q37.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q191.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q193089.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q458.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q39731.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q7184.
• 2003_06_19-seq609 mentions Q36.