Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_06_05-seq564> ?p ?o. }

• 2003_06_05-seq564 type Speech.
• 2003_06_05-seq564 number "564".
• 2003_06_05-seq564 date "2003-06-05".
• 2003_06_05-seq564 isPartOf 2003_06_05.
• 2003_06_05-seq564 spokenAs 10.
• 2003_06_05-seq564 spokenText "Cienījamie deputāti! Cik bieži jūs lasāt Satversmi? Redzot, cik viegla un vieglprātīga ir jūsu reakcija attiecībā uz esošā likuma redakciju, man liekas, ka jūs to darāt ļoti reti. Nav vajadzības lasīt Satversmi, ejot gulēt, pirms gulētiešanas un katru vakaru, lai saprastu, ka šī esošā norma ir diskriminējoša. Es jums atgādināšu Satversmes 92. pantu, kur ir rakstīts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Un Satversmes 91. pantā ir rakstīts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Un ka cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Šajā gadījumā mēs redzam tieši tādu diskriminācijas piemēru, jo ir notikusi diskriminācija pēc mantiskā stāvokļa. Pieņemsim, ka šeit sēdošie deputāti var atļauties samaksāt advokātam, lai gan diezgan lielu naudu ņem tagad advokāti, taču viņi spēj šo naudu samaksāt, paanalizēsim, cik daudz mums Latvijā ir cilvēku, kuri var atļauties tādu naudu maksāt. Latvijā ir 600 000 pensionāru, kuri jau nu noteikti nevarēs tādu naudu samaksāt. 8% no Latvijas iedzīvotājiem ir bezdarbnieki. Zemāk par iztikas minimumu atalgojumu saņem vēl 14% cilvēku. Tātad mēs vienkārši, raugoties no taisnīguma principa, atstumjam gandrīz pusi no Latvijas iedzīvotājiem. Mēs atņemam viņiem tiesības patstāvīgi griezties tiesā un kasācijas instancēs bez jebkādas starpniecības, un tad diezgan nenormāla izskatās šī kārtība, ka, pieņemsim, Latvijas pilsonis vai iedzīvotājs patstāvīgi var griezties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā pats bez starpniecības. Viņš patstāvīgi var griezties Satversmes tiesā šeit, Latvijā, bet kasācijas instancē viņš nevar uzrakstīt pat sūdzību vai izmantot kāda cita cilvēka, izņemot advokātu, palīdzību. Kas vēl ir nenormāls šajā esošajā normā? Šeit ir rakstīts, ka kasācijas instances tiesa fiziskās un juridiskās personas lietas ved ar advokāta starpniecību. Ko tad darīt advokātam, jo pārstāvamais un starpnieks nevar būt viena un tā pati persona? Tad advokātam arī būs jānoalgo cits advokāts, lai aizstāvētu savas tiesības. Vai tas ir normāli? Protams, ne. Pēdējos gados Latvijā civillietu skaits aug ļoti strauji. Trijos gados apmēram 25% apjomā. Tāda ir situācija. Advokātu skaits aug daudz lēnāk. Tikai par 5% ir palielinājies advokātu skaits trijos gados. Tas nozīmē, ka samazinās konkurence, ka advokātu pakalpojumi, izmantojot šo lietu, protams, tiks sadārdzināti un, ja mēs paanalizēsim, kam šis priekšlikums, šī norma bija vajadzīga, tad redzēsim, ka tas nāk par labu tikai pašiem advokātiem. Šī norma tika pieņemta 7. Saeimas pēdējā darba dienā, kad principā nevienam neinteresēja, kas pēc tam notiks ar cilvēkiem un kā viņi varēs savas tiesības aizstāvēt tiesā. Mans ierosinājums ir atbalstīt šo priekšlikumu un kaut daļēji palielināt to personu loku, kuras varētu palīdzēt cilvēkiem aizstāvēt viņu tiesības kasācijas tiesā, kā arī atļaut cilvēkiem ar juridisko izglītību pārstāvēt šajā tiesā citu cilvēku tiesības. Paldies par uzmanību!".
• 2003_06_05-seq564 language "lv".
• 2003_06_05-seq564 speaker Aleksandrs_Bartasevics-1965.
• 2003_06_05-seq564 mentions Q822919.
• 2003_06_05-seq564 mentions Q211.
• 2003_06_05-seq564 mentions Q193089.
• 2003_06_05-seq564 mentions Q2498135.
• 2003_06_05-seq564 mentions Q122880.