Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq8> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq8 type Speech.
• 2003_05_29-seq8 number "8".
• 2003_05_29-seq8 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq8 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq8 spokenAs 66.
• 2003_05_29-seq8 spokenText "Godātie klātesošie! Atbilstoši Saeimas Kārtības rullim valdība ir iesniegusi kārtējo Ziņojumu par iecerēto un padarīto Eiropas Savienības jautājumos. Tagad tas ir jūsu rīcībā. Ziņojums tapis laikā, kad Latvija ar lielu, būtisku soli ir pietuvinājusies dalībvalsts statusam; proti, 16. aprīlī Atēnās esam parakstījuši vēsturisko līgumu par pievienošanos Eiropas Savienībai. Šonedēļ valdība pievienošanās līgumu ir iesniegusi Saeimā. Valdība tagad nodod šo līgumu tautas priekšstāvjiem izvērtēšanai un nodošanai tālāk tautas apspriešanai referendumā. Izvērtēšanai arī attiecībā uz to, uz kādiem nosacījumiem Latvija iestājas Eiropas Savienībā. Es, protams, aicinu deputātus uz diskusiju par šiem nosacījumiem, par to, kas no tā izriet, un par nākotni Eiropas Savienībā, kas, nenoliedzami, dos ieguldījumu sabiedrības informēšanā, gatavojoties rudenī gaidāmajam referendumam. Ir jāapzinās, ka pavisam drīz mums visiem kopā būs jālemj par savu un par Latvijas valsts nākotni - par to, vai mēs būsim kopā ar citām Eiropas tautām vai arī paliksim nomaļus Eiropas apvienošanās procesā. Mums katram būs jāatbild uz jautājumu, vai Latvija būs stiprāka, esot Eiropā, vai arī esot ārpus tās, vai Latvijas nākotne būs drošāka, esot Eiropā, vai ārpus tās. Šie ir pamatīgi un ļoti izšķiroši jautājumi, un mēs, nenoliedzami, esam vēsturiska lēmuma priekšvakarā, tāpēc ir pilnīgi saprotamas bažas un interese iedzīvotāju vidū, kas saistīta ar šā lēmuma tuvošanos, un tāpēc jau mēs arī esam uzsākuši šo diskusiju, tieši tāpēc mēs turpinām sarunu par mūsu ieguvumiem un par citām lietām. Es gribu sākt savu ziņojumu ar tādiem lieliem jautājumiem kā Latvijas spēks, tās svars, ietekme un statuss. Eiropas Savienībā Latvijas ietekme jūtami pieaugs. Būdama dalībvalsts, Latvija un mēs varēsim labāk īstenot savas intereses Eiropā un arī savas intereses attiecībās ar trešajām valstīm. Apzināsimies, ka tad, ja reizēm analizējam Latvijas suverenitāti, mēs redzam, ka jau šobrīd mūsu suverenitāti ļoti būtiski ietekmē Eiropas Savienības tuvums. Ja mums ir nepieciešami Eiropas Savienības tirgi, ja mums ir nepieciešams tur pārdot savu produkciju, tad mēs nevaram ignorēt tās prasības, kādas šai produkcijai tiek izvirzītas, taču mēs šobrīd nevaram šīs prasības ietekmēt. Tātad ietekme uz mums ir jau tagad, bet mūsu līdzdalības, tātad mūsu ietekmes, šīs situācijas ietekmēšanā, nav. Iestājoties Eiropas Savienībā, mēs iegūsim tādu ietekmi, kāda līdz šim Latvijai nav rādījusies pat sapņos. Mēs varēsim plānot Eiropas nākotni kopā ar tādām lielvalstīm, kādas ir Vācija, Francija, Lielbritānija un pārējās mums draudzīgās Eiropas valstis. Tad mēs varēsim iestrādāt Latvijas intereses Eiropas Savienības likumos un to normās. Līdz šim mūsu intereses, izstrādājot šos likumdošanas aktus, netika ņemtas vērā tikpat kā nemaz. Tieši Eiropas Savienībā pieņem lēmumus par to, kā dzīvos Eiropā gan tās nācijas, kuras ir Eiropas Savienības sastāvā, gan tās, kuras tur arī nav, piemēram, Norvēģija, Islande un Šveice. Briselē visas Eiropas Savienības dalībvalstis lems par to, kādām normām ir jāatbilst Latvijā ražotajam sieram, rotaļlietām vai apģērbiem, ja mēs tos gribam eksportēt uz Eiropas Savienības tirgu, un Latvijas viedoklis turpmāk tiks ņemts vērā. Ne Norvēģijas, ne Šveices, ne Islandes intereses līdzīgos gadījumos netiek ņemtas vērā. Tas ir viens no ļoti būtiskiem argumentiem par labu tam, kāpēc mums ir jābūt dalībvalstij, kāpēc mums referendumā ir jābalso “par” un jāiegūst Latvijas valstij tā ietekme, kuru mēs patiesi arī spēsim pēc tam īstenot. Otrām kārtām mums ir jāapzinās iespēja izmantot Eiropas Savienību, lai risinātu dažādus problemātiskus jautājumus attiecībās ar trešajām valstīm, jo ir starpība, vai Latvijas politiskās un ekonomiskās intereses, runājot, piemēram, ar Krieviju, pārstāv Eiropas Savienība vai mēs vieni paši. Praktiski jau tagad, būdami kandidātvalsts statusā, mēs izjūtam Eiropas Savienības svaru, jo Eiropas Savienība nepieļauj ekonomiskus uzbrukumus savām dalībvalstīm. Piedalīsimies un aizstāvēsim savas intereses Eiropas mērogā dialogā ar visām trešajām pusēm, trešajām valstīm, kurām tādu vai citādu iemeslu dēļ divpusējs dialogs ar Latviju nesekmēsies. Sakārtosim mūsu Austrumu robežu un muitu! Efektīvāk apkarosim kontrabandu un uzlabosim nodokļu iekasēšanu! Tās, protams, ir valdības prioritātes arī patlaban, taču apzināsimies, ka no iestāšanās brīža Latvijas muitas informācijas sistēmas būs saslēgtas vienā kopīgā Eiropas Savienības muitas informācijas tīklā. Tādējādi mēs labāk varēsim kontrolēt, kādas preces un cik daudz šķērso mūsu robežu. Izmantosim Eiropas Savienības piešķirtos 42 miljonus latu Austrumu robežas sakārtošanai un arī ar imigrāciju saistīto jautājumu risināšanai! Tā, starp citu, ir vairāk nekā puse no tās summas, kādu mēs paši jau bijām gatavi iztērēt šo jautājumu risināšanai. Tālāk ļaujiet skart zemnieku un lauku attīstības jautājumus. Pirmām kārtām mēs zemniekiem nodrošināsim to, kā šobrīd viņiem trūkst visvairāk, - prognozējamu tirgu, stabilas cenas un stabilus ienākumus. To garantē Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politika. Otrkārt, pašreiz no vairāk nekā 150 000 saimniecību tikai aptuveni 10 000 saņem subsīdijas. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā subsīdijas pienāksies praktiski visām zemnieku saimniecībām, sākot jau ar pirmo apsēto un novākto hektāru. Zemnieki būs pirmie tiešie ieguvēji, jo jau nākamgad viņi saņems reālu naudu tā saucamajos tiešajos maksājumos. Šo naudu zemnieks varēs saņemt uz pieteikuma pamata, un viņam nebūs jāraksta nekādi bezgalīgi projekti un nebūs jāiegulda pašam sava nauda. Neskatoties uz to, cilvēki šobrīd nav pietiekami informēti, un viņi ir neziņā par to, kā pie šīs naudas varēs praktiski tikt, tāpēc rūpēsimies - valdība, es ceru, to darīs kopā ar Saeimu - par to, lai valsts struktūras būtu gatavas palīdzēt, gan samazinot šajā procesā iesaistīto birokrātiju, gan arī metodiski palīdzot saprast, kā pareizi aizpildīt pieteikumus, kur tos iesniegt un kādā veidā pēc tam saņemt pienākošās subsīdijas, un Zemkopības ministrijas uzdevums ir nodrošināt, lai Lauku konsultatīvais dienests būtu spējīgs palīdzēt zemniekiem saņemt Eiropas Savienības tiešos maksājumus un subsīdijas. Izmantosim arī Eiropas Savienības palīdzību, lai piesaistītu naudu tajās jomās, kur nav sagaidāmas ārvalstu tiešās investīcijas un kur valsts vēl ilgi nevarēs atļauties sameklēt tik lielus izdevumus pati savā budžetā, arī runājot par infrastruktūru un ceļiem. Izbraucot šobrīd ārā no Rīgas pa Tallinas šoseju uz Ādažu pusi, mēs labi redzam, kur Eiropas Savienība sākas un kur tā beidzas. Atjaunotais Via Baltica ceļa posms no Gaujas līdz Lilastei ir uzskatāms par paraugu. 75% no izmaksām šā ceļa atjaunošanai sedza Eiropas Savienība. Tāpat arī Via Baltica posms no Iecavas līdz Bauskai. Nupat ir uzsākta arī ceļa posma Rīga-Ādaži rekonstrukcija. Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mēs varēsim turpināt modernizēt un rekonstruēt autoceļus, tikai tas notiks daudz ātrākā tempā un lielākos apjomos, jo piesaistīsim Eiropas Savienības kohēzijas fondu līdzekļus. No Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem mēs piesaistīsim Eiropas līdzfinansējumu Latvijas attīstības plāna īstenošanai. To izmantosim telekomunikāciju tīkla uzlabošanai, mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbības uzsākšanai, autoceļu un pilsētu ielu remontam, bezdarbnieku apmācībai, tūristu mītņu celšanai un vēl citiem mērķiem. Šie aptuveni 600 miljoni latu, ko Latvija varēs saņemt nākamo triju gadu laikā no dažādiem Eiropas kohēzijas un strukturālajiem fondiem, radīs jaunas darbavietas un nodrošinās algu mūsu cilvēkiem. Tas ir izšķiroši, lai papildinātu jau šobrīd diezgan trūcīgo sociālo budžetu, lai palielinātu pensijas. Atcerēsimies, ka mūsu konsekventa virzība uz sakārtotu Eiropas juridisko un administratīvo struktūru novērsīs arī tādu parādību kā nodokļu nemaksāšana un bēdīgi slavenās “aplokšņu” algas. Apzināsimies, ka, esot Eiropas Savienībā, mēs palīdzēsim Latvijas uzņēmējiem ātrāk kļūt konkurētspējīgiem Eiropas līmenī. Mēs gūsim iespēju attīstīt ražošanu, nodrošināsim lielāku noieta tirgu, bet preču zīme “Ražots Eiropas Savienībā” palīdzēs pārdot mūsu produkciju. Protams, iestājoties Eiropas Savienībā, pieaugs arī konkurence. Domāju, ka Latvijas uzņēmēji dalībai Eiropas Savienībā ir daudz vairāk gatavi, nekā viņiem pašiem šobrīd tas šķiet. Jau pašlaik vairāk nekā 60 procenti Latvijas eksporta nonāk Eiropas Savienībā. Arī 72 procenti no eksportētajām tekstilprecēm nonāk Eiropā. Tātad daudzi mūsu uzņēmumi ir konkurētspējīgi jau tagad. Tiem, kuri vēl nav konkurētspējīgi vai uzskata, ka nav tam gatavi, ir jāatbild uz jautājumu: “Kurš ātrāk kļūs konkurētspējīgs: vai tas, kurš ir Eiropas Savienībā un saņem atbalstu sava uzņēmuma modernizācijai, vai tas, kurš ir ārpusē un nesaņem nekādu palīdzību?” Kaut arī, piemēram, Norvēģijai, ir noslēgts Eiropas ekonomiskās telpas līgums ar Eiropas Savienību, 2004. gadā tā maksās vairāk nekā 100 miljonus eiro par to, lai tās mazie un vidējie uzņēmumi varētu netraucēti darboties Eiropas Savienības kopējā tirgū. Lūk, negatīva pieredze attiecībā uz to, kas notiek, ja nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Iestādamies Eiropas Savienībā, mēs nodrošināsim mūsu bērniem eiropeisku, pārtikušu un stabilu nākotni, kā arī plašas izglītības iespējas. Nedrīkst pieļaut, ka mūsu bērniem ir jābrauc lasīt zemenes un strādāt “melnos” darbus uz citām zemēm. Mēs paši būsim zeme, uz kurieni varbūt brauks šādas iespējas meklēt citi. Mēs paši dzīvosim un pelnīsim tā, kā Eiropas Savienības attīstītajās valstīs. Ar laiku, protams, bet tas ir tieši atkarīgs no mums pašiem, un tas ir mūsu rokās. Eiropas Savienībā mēs nebūsim vieni paši. Mūsu balsis sadzirdēs, un mums vienmēr būs vairāk draugu un sabiedroto. Jau tagad viņi ir. Ne velti iestāšanās sarunās mēs esam izcīnījuši tik lielu pārejas periodu skaitu. Tātad mūsos ieklausās jau tagad un labprāt nāk pretī mūsu objektīvi pamatotajām vajadzībām. Godātie deputāti! Latvijai nav atlicis vairs daudz laika, lai pilnībā sagatavotos dalībai Eiropas Savienībā. Līdz ar to mums šis atlikušais laiks ir jāizmanto pēc iespējas lietderīgāk. Eiropas Komisija ir tā Eiropas institūcija, kas vērtē Latvijas šābrīža gatavību. Mēs gaidām šā gada novembrī visaptverošu šis Komisijas ziņojumu par Latviju. Tas būs pēdējais pirms mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā. Apzinoties šā ziņojuma svarīgumu, Eiropas Komisija jau laikus un patlaban identificē iespējamos “klupšanas akmeņus” Latvijas ceļā uz pilntiesīgu dalību, un jau jūnijā tiek gatavots starpziņojums. Plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, tieši uz kādiem trūkumiem komisija gatavojas norādīt savā ziņojumā. Pirmām kārtām Latvijas muitas un nodokļu administrēšanas sistēma vēl arvien nav savietojama ar Eiropas Savienības sistēmām, kas ir nepieciešams, jo, saslēdzot vienotā tīklā Latvijas un Eiropas muitas un arī atbilstošās nodokļu administrēšanas sistēmas, būs skaidri redzams, kas un ko ir saražojis, kurš ir nomaksājis kādus nodokļus un cik daudz ir pārvests pāri mūsu robežai. Tādā gadījumā būs patiešām grūti kaut ko vest kontrabandas ceļā un citādā veidā krāpties ar nodokļiem. Mūsu valdība, balstoties uz jau pagājušajā gadā saņemtajiem signāliem, ir piešķīrusi nepieciešamo finansējumu šo darbu veikšanai, un mēs strādājam pie tā. Tomēr, protams, ne viss vēl ir padarīts, tāpēc Valsts ieņēmumu dienestu, it īpaši tā jauno vadību, gaida saspringti turpmākā darba mēneši. Runājot par strukturālajiem fondiem, uz kuriem ir norādījusi arī Eiropas Komisija, mums ir jābūt absolūtai pārliecībai, ka strukturālo fondu nauda tiek izlietota paredzētajiem mērķiem Latvijas tautas labā, tāpēc mēs noteiksim atbildīgās institūcijas, kas kontrolēs strukturālo fondu naudas izlietojumu Latvijā. Esmu pārliecināts, ka Finanšu ministrija sagatavos attiecīgos priekšlikumus un ka valdība tos varēs apstiprināt jau līdz 1. jūlijam. Pēdējais, ko gribu minēt no Eiropas Komisijas starpziņojuma, ir kuģošanas drošība. Baltijas jūra drīz kļūs par Eiropas Savienības iekšējo jūru, un līdz ar to ir pilnīgi saprotama Eiropas Komisijas norūpētība par to, vai Latvija spēs gādāt par nepieciešamo kuģošanas drošību. Arī pēdējā laikā notikušās ekoloģiskās katastrofas liek pievērst šim jautājumam īpašu uzmanību. Laimīgā kārtā neviena no šīm avārijām nav notikusi pie mūsu krastiem, tāpēc mēs līdz šim varbūt neesam tieši šo problēmu izjutuši uz savas ādas. Taču arī mēs kuģojam, arī mēs pārvadājam bīstamas kravas pa Baltijas jūru, un līdz ar to es aicinu Saeimas deputātus atbalstīt jauno Jūras kodeksu, kas jau ir iesniegts un ietverts Saeimas sēdes šodienas darba kārtībā. Tikko nosauktās problemātiskās jomas ir pašas svarīgākās, taču ne vienīgās, kas iekrājušās un prasa ātru valdības un Saeimas rīcību. Visi darbi, kur nepieciešama konstruktīva, ātra rīcība, minēti valdības ziņojumā par Latvijas Republikas valdības paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Šis ziņojums jums ir izdalīts un pieejams, un es to šeit vairs neatkārtošu. Aicinu deputātus atbalstīt arī citus likumprojektus, kas ir būtiski, lai Latvija pilnībā sagatavotos saviem gaidāmajiem uzdevumiem, nostiprinātu savu administratīvo kapacitāti, nostiprinātu savu tieslietu sistēmu un panāktu, ka valsts patiesi efektīvi kalpo tautas interesēm. Drīzumā Eiropas Savienībā būs 19 mazās valstis un 6 nosacīti lielās valstis. Tas ir mīts, ka mazajām valstīm Eiropas Savienībā klājas grūtāk nekā pārējām. K�� redzat, tā saucamo mazo valstu Eiropas Savienībā ir vairākums. Eiropas Savienības Ministru padomē Vācijai būs tikai 29 no 345 balsīm. Tas faktiski ir tikpat daudz, cik Latvijas četras balsis, rēķinot uz iedzīvotāju skaitu. Atcerēsimies, ka mums vienmēr Eiropā būs draugi un sabiedrotie gan starp lielajām, gan starp mazajām valstīm, un tas būs tikai no mums atkarīgs, cik labi mēs šīs balsis pratīsim izmantot, cik labi mēs pratīsim rast sev domubiedrus, argumentēt savus ierosinājumus un iniciatīvas un panākt mums nepieciešamo lēmumu pieņemšanu. Un es vēlreiz akcentēšu to, ka arī līdz šim mums tas ir pietiekami sekmīgi izdevies, jo tik tiešām iestāšanās sarunās esam izcīnījuši ļoti lielu pārejas periodu skaitu. Nākamie trīsarpus mēneši būs ārkārtīgi svarīgi. Es gribētu aicināt arī Saeimas deputātus iesaistīties gaidāmā referenduma sagatavošanā. Galvenokārt, lai uzklausītu cilvēkus un informētu arī viņus par to, ko dalība Eiropas Savienībā mainīs katra cilvēka personiskajā dzīvē, viņa individuālajā saimniecībā un kā tas atsauksies uz katru atsevišķo mūsu sabiedrības pārstāvi. To es lūdzu tieši tāpēc, ka deputāti vislabāk pārzina savu vēlētāju intereses un problēmas, un šis dialogs jums, deputāti, ar Latvijas iedzīvotājiem varētu būt īpaši nozīmīgs. Līdz ar to es gribu teikt, ka šajā vasarā nevienam nebūs atvaļinājuma. Visi runās ar saviem vēlētājiem. Mēs astoņus gadus esam strādājuši, veikuši dažādas sāpīgas reformas, lai būtu… Godātie deputāti! Mēs esam strādājuši, lai būtu tam visam gatavi, un nu beidzot ir pienācis laiks pielikt pēdējo punktu un arī gūt to rezultātu Latvijas tautai, ko esam pelnījuši. Lai mums visiem kopā veicās! Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
• 2003_05_29-seq8 language "lv".
• 2003_05_29-seq8 speaker Einars_Repse-1961.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q822919.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q4294791.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q2660080.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q39731.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q159.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q142.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q189.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q8880.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q23666.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q183.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q20.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q39.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q9005.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q1524.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q12360039.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q1770.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q21150316.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q15379125.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q207928.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q754430.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q1656989.
• 2003_05_29-seq8 mentions Q2913258.