Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq48> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2003_05_29-seq48 type Speech.
- 2003_05_29-seq48 number "48".
- 2003_05_29-seq48 date "2003-05-29".
- 2003_05_29-seq48 isPartOf 2003_05_29.
- 2003_05_29-seq48 spokenAs 22.
- 2003_05_29-seq48 spokenText "Cienījamie valdības locekļi! Kolēģi deputāti! Latvijas cilvēki! Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas vārdā es došu novērtējumu valdības ziņojuma politiskās sadaļas saturam. Un tad kaut kas būs garam. Manuprāt, šīs sadaļas saturu kopumā varētu nosaukt par realitātes laķēšanu. Mūsu it kā jau Eiropas valstī vēl līdz šim brīdim nav atrisināta neviena no būtiskām desmit gadus vecām postpadomju politiskām problēmām, bet dažas no tām laika periodā no 5. Saeimas līdz 8. Saeimai ir vēl padziļinājušās. Vai mēs dzīvojam pilnīgi demokrātiskā valstī, kurā vairāk nekā pusmiljonam cilvēku nav pilsonības? Pie tam tie lielākoties ir cilvēki, kuri ir dzimuši Latvijā un ir piedalījušies Latvijas Republikas Augstākās padomes vēlēšanās, kura, starp citu, deklarēja Latvijas neatkarību. Toreiz - 1990. gadā - viņu balsis bija vajadzīgas, bet tagad viņi ir izvietoti garā rindā, gaidot uz naturalizāciju. Starp citu, vai mūsu valdībai ir loģisks izskaidrojums tam, kāpēc ir tā: jo tuvāk Eiropai, jo seklāks kļūst to cilvēku strautiņš, kuri vēlas saņemt Latvijas pilsonību? Ziņojumā šīs problēmas pastāvēšana ir atzīta, bet tiek atstāta bez komentāra. Vai mēs varam uzskatīt Latvijas Republiku par pilnīgi demokrātisku valsti, ja tajā 10 000 nepilsoņu tiek diskriminēti tiesībās saņemt pilsonību, piedalīties vēlēšanās un ieņemt valsts amatus tikai tādēļ, ka viņi ir bijuši “nepareizas” partijas biedri pēc noteiktā datuma? Daudzi no šeit klātesošajiem kungiem - valdošo partiju pārstāvjiem ir bijuši Komunistiskās partijas biedri, bet tagad viņi atbalsta “raganu medības”. Nav arī izprotams, kāpēc vēl līdz pat šai dienai trīs neslavenu burtu salikums “VDK” ievieš tādas bailes, ka cilvēki, kuriem ir bijusi kaut kāda, pat niecīga, piederība pie šīs organizācijas, tiek svītroti no Latvijas politiskās dzīves. Tiesa, tas netraucē viņiem būt, piemēram, par miljonāriem un nozīmīgi ietekmēt politiķus un veselas valdošās partijas. Vai mēs varam atzīt Latvijas Republiku par pilnīgi demokrātisku, apzināti radīdami apstākļus mazākumtautību skolas degradēšanai? Tā saucamais Šadurska kompromiss, nosakot valodas proporciju mazākumtautību skolās no 60 uz 40, mums atgādina melno humoru: “Nebaidies, brāli, mēs tev rīkli tikai drusciņ pārgriezīsim!” Izglītības reformas autori ir piemirsuši veco gudrību, ka ar spēku nevar piespiest mīlēt. Mūsu gadījumā nav iespējams ar spēku, pazemojot minoritāšu valodu un kultūru, piespiest nepilsoņus mīlēt valsts valodu un latviešu kultūru. Un jebkuram pieklājīgam un demokrātiskam cilvēkam Eiropā nav saprotama un nav pieņemama mūsu valsts Ministru prezidenta rīcība, kurš miermīlīgu mītiņu par tiesībām izvēlēties izglītības valodu, tā organizētājus nosauca par pretvalstiskiem spēkiem. Iestāšanās Eiropas Savienībā politiskos kritērijus nevar atzīt par izpildītiem. Kāpēc mūsu valstī pastāv masveida bezpavalstniecības problēma? Kāpēc dažiem valsts iedzīvotājiem joprojām nav politisko tiesību šo cilvēku politiskās pārliecības vai iepriekšējās nodarbošanās dēļ? Latvijas Republiku diez vai ir iespējams atzīt par pilnvērtīgu demokrātisku valsti, kamēr mazākumtautībām nav garantētas šīs tiesības saglabāt savu identitāti. Ekonomiskās noziedzības un korupcijas apkarošanas jomā, kā arī valsts pārvaldes institūciju kapacitātes jomā mūsu valsts ieņem pozīciju, kura ir zemāka par vidējo citu kandidātvalstu vidū, taču nevienā kandidātvalstī nav sastopamas tik samilzušas problēmas etnopolitikā. Es labi zinu, kādu pretargumentu tagad varu saņemt. Tas ir atgādinājums par 1940. gada dramatiskajiem notikumiem, bet mēs taču tagad dzīvojam Eiropā 2003. gadā, un situācijas uzlabošanos, sabiedrības izlīgumu var panākt tikai ar labu gribu abu kopienu abpusējas uzticības ceļā. Latvijas neatkarība pirms desmit gadiem, kā arī Latvijas gaidāmā iestāšanās Eiropas Savienībā ir arī Latvijas krievu kopienas līdzdalības rezultāts. Tad arī dividendes no šā mūsu kopējā panākuma būtu jāsadala taisnīgi un krievu kopiena jāiekļauj šajā procesā. Paldies par uzmanību!".
- 2003_05_29-seq48 language "lv".
- 2003_05_29-seq48 speaker Nikolajs_Kabanovs-1970.
- 2003_05_29-seq48 mentions Q822919.
- 2003_05_29-seq48 mentions Q211.
- 2003_05_29-seq48 mentions Q193089.
- 2003_05_29-seq48 mentions Q458.
- 2003_05_29-seq48 mentions Q80919.