Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq46> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq46 type Speech.
• 2003_05_29-seq46 number "46".
• 2003_05_29-seq46 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq46 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq46 spokenAs 10.
• 2003_05_29-seq46 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es gribu pieskarties dažiem praktiskiem jautājumiem, daži no tiem līdz zināmai pakāpei tika skarti jau iepriekšējās debatēs, bet citi - ne. Kāda ir mūsu galvenā problēma un galvenais trūkums saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā? No paša sākuma tas bija elites projekts, jo lēmums tika pieņemts politiskās elites līmenī. Tautai tas tika uzspiests, vismaz lielai tautas daļai ir tāda sajūta. Tas jau sen bija konstatēts, un daudzi speciālisti mūs par to tika brīdinājuši. Vai mēs kaut ko esam darījuši, lai šo trūkumu labotu? Nosaukums “tautas kampaņa” ir labs, bet vai patiešām praksē kaut kas tiek darīts, lai iestāšanās Eiropas Savienībā no politiskās elites projekta pārvērstos tiešām par visas tautas vai tautas vismaz lielākās daļas projektu? Arvien vairāk mēs šobrīd varam pamanīt, ka gan medijos, gan sarunās ar cilvēkiem tiek izteikti visādi mīti un nepamatotas bažas par to, kas ar atsevišķām Latvijas cilvēku grupām notiks pēc iestāšanās: visi uzņēmēji bankrotēs, visi zemnieki izputēs, visi pensionāri mirs badā un tā tālāk. Diezgan bieži tas viss ir balstīts uz klajiem meliem, bet vēl biežāk pat uz paviršas un nepilnīgas informācijas. Kā uzvedas politiķi un valdības ierēdņi valdībā, saskaroties ar šādiem apgalvojumiem? Ja mēs lasām diezgan nopietnas avīzes, tad ir redzama tāda tendence, ka daudzi politiķi mēģina kaut kā pielāgoties un koķetēt ar eiroskeptiķiem, lai nezaudētu kādas vēlētāju daļas atbalstu, taču, manā skatījumā, tas ir ļoti bīstami. Tā vietā, lai, drusciņ riskējot ar savu reitingu, iesaistītos atklātās diskusijās, mēs mēģinām kaut kā apiet šo jautājumu, cerēdami, ka nu gan referendumā pozitīvs balsu vairākums būs. Šodien Valsts prezidente, uzrunājot mūs, pieminēja vienu problēmu - to, vai mūsu ierēdniecība būs gatava darbam pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Es domāju, ka šis jautājums ir daudz plašāks, jo runa ir ne tikai par ierēdniecību. Es labi atceros - un, protams, ne tikai es -, ka premjera kungs pēc veiksmīga NATO sammita publiski teica, ka pat tad, ja referenduma iznākums būs negatīvs, tā nebūs liela traģēdija, jo mēs jau esam NATO, un Eiropas Savienība nemaz nav tik svarīga. Šis izteikums pēc tam gan tika dezavuēts, bet mēs varam nešaubīties, ka cilvēki to atceras. Tas tika uztverts kā zināms signāls, es domāju, ka tam bija diezgan negatīva loma. Eiropas integrācijas biroja direktora demisija. Mēs gan tikpat kā nespriedām par to, bet, manā skatījumā, tas ir zināms trauksmes signāls. Zirgus uz pārceltuves nemaina! Eiropas integrācijas birojs ir diezgan svarīga institūcija, kam ir būtiska loma. Un kas tagad notiks ar EIB? Kas to vadīs? Un kas mainīsies pēc tam? Mēs to tikpat kā nemanām, ka tur vispār kaut kas notiek. Arī mēs, Saeima, daudz ko varam pārmest paši sev. Godīgi sakot, es nemaz neesmu apmierināts ar Eiropas lietu komisijas darbību, bet tas nav saistīts, teiksim, ar komisijas jaunās vadības politisko piederību. Protams, 7. Saeimā zināmā mērā bija vieglāk strādāt, jo mēs visu laiku apspriedām valdības pozīciju sarunās, un mums bija, ar ko nodarboties. Taču šobrīd Eiropas lietu komisijas sēdes diemžēl bieži vien pārvēršas par tādu kā politinformāciju, kur deputāti it kā mācās, it kā kaut ko uzzina, bet es domāju, ka mums būtu jādara daudz vairāk šajā ziņā. Jautājumā par novērotājiem. Jā, es domāju, ka Dobeļa kunga tāda naiva vēlme - piespiest visus novērotājus nodarboties ar propagandu un, vēlams, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmas ietvaros - diez vai ir vērā ņemama, taču Dobeļa kungs izteica vienu ļoti nopietnu domu, ko es šajā gadījumā gribētu atbalstīt. Patiešām ir jādomā, kā mēs varam dalīties zināšanās ar tiem saviem kolēģiem, kas paliek šeit, mājās. Mēs, novērotāji, darām, ko varam, tur, Eiropas Parlamentā, - viens aktīvāk, cits mazāk aktīvi, bet tomēr mēs kaut ko uzzinām, taču ne jau priekš sevis mēs to uzzinām. Tas būtu jāzina visiem deputātiem, tāpēc šīs jaunās zināšanas, jaunā pieredze būtu jānodod tālāk. Es domāju, ka noteikti vajadzētu izdomāt kādu procedūru, kā novērotāji varētu regulāri atskaitīties, un līdz ar to mēs izmantotu visas šīs iespējas, kas mums ir sniegtas līdz ar šā novērotāja statusa ieviešanu. Konvents. Jā, te tika paustas zināmas kritiskas piezīmes attiecībā uz Konventa darbību. Tam var piekrist. Taču es domāju, ka tagad mēs visi redzam, ka tika pieļauta nopietna kļūda, ka kreisās opozīcijas pārstāvji netika iekļauti Latvijas delegācijas sastāvā. Līdz ar to mēs zaudējām jebkādas iespējas ietekmēt otras lielākās grupas - sociālistu grupas - pozīciju. Tagad, strādādams par novērotāju sociālistu grupā, es redzu, ka daudzos jautājumos sociālistu grupas pozīcijas diemžēl nesakrīt ar Latvijas interesēm, bet tagad jau ir par vēlu kaut ko mainīt. Un vispār man jāsaka, ka mēs, šķiet, pietiekami nenovērtējam to, cik būtiski mainīsies attiecības starp pozīciju un opozīciju pēc mūsu iestāšanās Eiropas Savienībā, cik daudz kopīgu interešu mums parādīsies pēc tam un cik maznozīmīgi izskatīsies daži jautājumi, kuri šobrīd mums ir. Ņemsim kaut vai naturalizācijas jautājumu. No pilsoņu skaita taču būs atkarīga Latvijas ietekme Eiropas Savienībā, deputātu skaits Eiropas Parlamentā un tā tālāk, tā ka, es domāju, valsts būs daudz vairāk ieinteresēta veicināt naturalizāciju, nekā tas ir bijis līdz šim. Un kādas tad ir mūsu galvenās problēmas? Mēs ļoti maz runājam par to, ka Eiropas Savienība uzliks ne tikai jaunas saistības, bet tā dos arī jaunas iespējas ne tikai naudā... jā, bet naudā pirmām kārtām. Tie ir fondi! Un šeit es redzu divas ļoti nopietnas problēmas. Pirmā problēma. Šobrīd jau tika minēts, ka mēs neizmantojam tās iespējas, kas mums jau šobrīd ir. Mēs saņemam daudz mazāk naudas, nekā varētu dabūt no Eiropas fondiem. Kāpēc? Pirmām kārtām tāpēc, ka neprotam, tā vienkārši runājot, rakstīt pieteikumus. Es domāju, ka tam būtu jākļūst par pirmo valdības prioritāti, lai gan valdības ierēdņi, gan uzņēmēji apgūtu šo prasmi rakstīt pieteikumus, kuri var tikt apmierināti. Otrais jautājums - līdzfinansējums. No daudz lielākas naudas mēs faktiski atsākamies tāpēc, ka nevaram budžetā atrast līdzfinansējumu, un lielā mērā tas ir saistīts ar parādību, ka nauda ir jātērē, lai izpildītu populistiskos solījumus, ko “Jaunais laiks” tika devis pirms vēlēšanām. Tā ir realitāte! Tātad, cienījamie kolēģi, es domāju, ka mums pirmām kārtām ir jātiek vaļā no ilūzijām, ka Eiropas Savienībā iestāsies tikai daļa no Latvijas. Ja mēs tur iestāsimies - un es esmu absolūti pārliecināts, ka tā tas arī būs un ka vairākums referendumā nobalsos “par” iestāšanos -, tad mēs tur iestāsimies visi kopā - arī opozīcija, arī nepilsoņi. Un jau tagad ir jādomā par to, kā mēs kopā dzīvosim tālāk. Un galvenokārt ir jādomā nevis par jaunām problēmām, bet gan par jaunām iespējām. Ir jāgatavojas tam, lai mēs būtu spējīgi izmantot šīs jaunās iespējas. Paldies par uzmanību!".
• 2003_05_29-seq46 language "lv".
• 2003_05_29-seq46 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q822919.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q8889.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q7184.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q1357342.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q3899540.
• 2003_05_29-seq46 mentions Q192247.