Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq40> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq40 type Speech.
• 2003_05_29-seq40 number "40".
• 2003_05_29-seq40 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq40 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq40 spokenAs 37.
• 2003_05_29-seq40 spokenText "Godājamā priekšsēdētājas kundze! Godājamais Ministru prezident! Godājamā ārlietu ministre! Godājamie deputāti! Es gribētu uzdot pirmo jautājumu: “Kāpēc uz Maskavu ir divi tiešie reisi, bet uz Briseli nav neviena?” Tāpēc, ka, arī valdības izpratnē, Eiropas Savienība ir tāds pats uzlabotais PSRS modelis. Šī tieksme nepārtraukti runāt par to, ka mēs esam tikušies ar mazajām valstīm un vienojušies par kaut ko, ka mēs tur aizmuguriski veidosim kliķi un cīnīsimies par kaut kādu sešu mēnešu ilgu prezidentūru… Jā, tas ir būtiski, bet ne tik ļoti svarīgi. Tie ir otršķirīgi jautājumi, godājamie deputāti! Irākas krīzes laikā nomainījās trīs prezidentūras, bet tās neatrisināja absolūti nevienu jautājumu. Mazās valstis pārsvarā cenšas sagatavot skaistas deklarācijas, taču nav laika tās īstenot. Seši mēneši jau ir pagājuši. Kāpēc mēs nerunājam par būtiskiem jautājumiem? Tāpēc, ka mūsu valdībai ir divi modeļi Eiropas Savienībā. Viens ir vecais PSRS modelis, bet otrs ir tā saucamais Uzbekijas modelis. PSRS modelis ir tāds: jo vairāk katra nacionālā republika “ieblēdīja” savus politbiroja locekļus, jo saņēma lielāku gaļas limitu valstij. Otrs, tā saucamais Uzbekijas modelis, ziniet, ir klanu sistēma: visi Aizsardzības ministrijas pasūtījumi notiek caur Samarkandas “ģimenes” locekļiem. Buhāras klanam - Finanšu ministrija, Taškentas klanam - sociālie jautājumi… Un visas lietas tur tiek kārtotas šādā veidā. Piedošanu, godājamie valdības locekļi! Laiki ir mainījušies, un mums ir risināmi daudz svarīgāki jautājumi! Šinī ziņojumā faktiski parādās divas būtiskas kļūdas. Mehāniskā rosīšanās novērš uzmanību, bet es tomēr būšu spiests pievērst jūsu uzmanību... Pirmais. Te ir ierakstīts tas, ka mēs cīnāmies par Eiropas Savienības institūciju esošā līdzsvara saglabāšanu. Es domāju, ka tās ir galīgas muļķības! Es domāju, ir pilnīgi pareizi, ka parlamenta loma pieaug vismaz divas reizes. Ziniet, bija tāda Hanzas savienība, un tur visi feodāļi gribēja, lai visas lietas tiktu virzītas caur viņu nacionālo birokrātiju, taču Hanzas savienību kā dadzi acī nevarēja ieredzēt tās valstis, kurās bija spēcīga vietējā birokrātija. Dānija nepatika, jo tur bija spēcīgs karaļnams. Iedomājieties: brīvie tirgotāji un amatnieki kārto savas lietas bez vietējās birokrātijas palīdzības. Un arī Ivans Bargais Novgorodas Tirgotāju palātu noslīcināja āliņģī, jo tā viņam nebija pieņemama... Bet es te atkal dzirdu minam šo modeli. Jā, ir labi, ka Eiropas Savienība ir suverēnu, brīvu valstu savienība, taču Eiropas Savienība vēl lielākā mērā ir brīvu pilsoņu savienība! Eiropas Savienība (atšķirībā no Padomju Savienības un no šiem vecajiem modeļiem) varbūt lielākā mērā ir mazo un vidējo uzņēmēju savienība. Turklāt Eiropas Parlamentā, godājamie valdības locekļi, nebalso valstis! Tautas partiju grupa - labējās partijas un kristīgās partijas - cīnās ar apvienotajiem kreisajiem. Te notiek politisko grupu balsojumi, un katrs šādā parlamentārā ceļā var aizstāvēt savas intereses. Un šis līdzsvars ir vajadzīgs! Jā, no vienas puses, ir padomes, un tur ir vajadzīga Latvijas ietekmes palielināšana, šis balsu skaits, taču, no otras puses, ir parlaments, kas visu tiešā veidā izlīdzsvaro bez vietējās birokrātijas. Te caur savām politiskajām grupām notiek darbs, arī Caur komitejām notiek darbs! Taču mēs rakstām, ka mums ir jāsaglabā esošais līdzsvars. Esošā sistēma paredzēja nesalīdzināmi mazāku parlamentu lomu, nekā tā ir paredzēta jaunajā sistēmā. Tas ir tas labākais! Ja mēs arī turpmāk šādā veidā turpināsim valsts dokumentos rakstīt šādas muļķības, tad dokumenta nosaukumam ir jābūt: “Kā veiksmīgi rudenī “noraut” referendumu”. Otrs. Jā, es tagad te absolūti nedzirdēju... es neredzu šeit sadaļu par mūsu nacionālajām interesēm. Es domāju, ka nacionālās drošības intereses šobrīd ir jāskata nevis militārā ziņā, bet ekonomiskās drošības aspektā. Un tad tā ir cauruļvadu liberalizācija, attiecības ar kaimiņvalstīm, brīvā tirdzniecība. Turklāt šajā ārējās sadarbības sadaļā jūs neatradīsiet nevienu norādi uz Krieviju, kurai Eiropas Savienībā pašreiz ir veltīts milzīgs dokumentu daudzums. Milzīgas summas tiek piešķirtas pārrobežu sadarbībai ar Krieviju, Kaļiņingradas apgabala attīstībai, transporta attīstībai. Latvija piedalīsies gan Budžeta kontroles komitejā, gan Budžeta komitejā. Mums būs jāņem vistiešākā dalība šo jautājumu risināšanā! Un kas ir nacionālā drošība, ja enerģētikas jautājumos direktīvas netiek pildītas Eiropas Savienībā un ja mums nav izveidota alternatīvā gāzes apgādes sistēma? Tad nu, lūk, mēs redzam, kāpēc ir vajadzīga Eiropas Savienība. Un tas ir jāizskaidro vēlētājiem, nevis visu laiku jākuļ tukši salmi, ka mēs cīnāmies par mazo valstu rotāciju, par kaut kādu prezidentūru! Citi jautājumi, kas, manā izpratnē, arī ir ļoti būtiski, ir politiskie jautājumi. Ne tikai jautājumi par brīvo tirdzniecību, kas no Krievijas puses nepārtraukti tiek pašreiz kavēta, ne tikai jautājums par dažādiem nepamatotiem muitas tarifiem, diskrimināciju tirdzniecības jomā, bet arī... Es domāju, ka ne tikai enerģētikas jautājumus mēs nevaram atrisināt bez Eiropas Savienības, bet arī veselu rindu politisko jautājumu. Es gribētu pajautāt mūsu ārlietu ministrei Kalnietes kundzei un Ministru prezidentam Repšes kungam: ir vai nav spēkā Krievijas un Latvijas noslēgtais miera līgums? Vai, kautrīgi nerunājot par šo jautājumu, mēs esam palīdzējuši atrisināt ar Krieviju kaut vienu jautājumu pēdējā laikā? Man ir arī tāds jautājums: kā notiks referendums, piemēram, Kacēnu, Upmalas, Purmalas, Augšpils un Gauru pagastā? Vai mums ir šajā sakarā kaut kāds līgums ar Krieviju? Ja tur ir pat divi Latvijas pilsoņi, kā viņi varēs piedalīties šajā referendumā? Vai viņiem būs jābrauc uz Latviju? Jeb vai varbūt mums viņu intereses absolūti nekādā veidā nav jāaizstāv? Mēs kaut kā kautrējamies runāt par šiem politiskajiem jautājumiem. Es domāju, ka dalība Eiropas Savienībā katrā ziņā ļaus mums atrisināt šos neatrisinātos politiskos jautājumus - tādus kā jautājums par neizmaksātajām kompensācijām. Un būtiska lieta ir arī migrācija. Notiek lieli strīdi par tiesībām noteikt patvēruma tiesības katrai valstij... Vai šīs tiesības, teiksim, būs Komisijas un Padomes rīcībā? Es gribētu teikt, ka Latvijai šis ir ļoti būtisks jautājums, jo mēs neesam atrisinājuši iepriekšējās dokumentā pieminētās problēmas, 1987. gadā ir pieņemta Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas rezolūcija par baltiešu stāvokli, un tajā ir teikts, ka piespiedu migrācijas rezultātā milzīgas cilvēku masas ir pārvietotas no Padomju Savienības apgabaliem uz Baltijas valstīm, un šis jautājums ir jāatrisina politiski. Tas ir jāatrisina sarunu ceļā, piedaloties lielvalstīm. Tātad, es domāju, arī Eiropas Savienības fondi ir jāizmanto, lai tiktu atrisināti šie sociālie jautājumi. Es zinu, ka arī ārlietu ministre Kalnietes kundze zina to ļoti labi un ka viņa arī nebūt nav pret. Taču man nav skaidrs, kāpēc tas neparādās dokumentos. Vai tā ir kaut kāda kautrība? Vai tā ir cerība, ka mēs varbūt kaut ko “izsitīsim” Krievijā, varbūt trešo tiešo līniju atklāsim? Mums nebūs gaisa satiksmes uz Briseli, bet uz Maskavu - joprojām... Es domāju, nevajadzētu kautrēties no šo politisko jautājumu risināšanas! Un šī drošība būs patiešām tā drošība, par ko šeit runāja frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pārstāvis, bet to vajag ierakstīt dokumentā, lai cilvēki, ejot uz referendumu septembrī, redzētu, kāda būs ekonomiskā drošība, kāda būs politiskā drošība, nevis šīs vispārējās frāzes. Skolu jautājums. Eiropas Savienība ir Latvijai ļoti labs paraugs, kā risināt skolu jautājumu. Krievijā pašreiz ir sagatavota vesela rinda dokumentu par to, kā Latvija pārkāpj cilvēktiesības, šie dokumenti ir atkal izsūtīti visām starptautiskajām organizācijām un tā tālāk, un tā joprojām. Protams, lielākā daļa tur teiktā ir veci fakti, faktu viltojumi. Es domāju, ka mēs varētu šā skolu jautājuma un izglītības jautājuma risināšanas pieredzi ļoti labi pārņemt no tādas valsts kā Francija. Es vakar ar lielu interesi skatījos Plinera kunga uzstāšanos televīzijā. Viņš teica, ka Somijā esot skolas, kurās mācības notiekot zviedru valodā. Kā milzīgs panākums tika paziņots tas, ka Helsinku pilsētas dome atļaujas no sava budžeta piešķirt vienai sestdienas vai svētdienas skolai tur kaut kādu nelielu summu. Šeit šie fakti tiek pilnīgi sagrozīti. Plinera kungs kautrējās pateikt, cik daudz krievu skolu ir Somijā. Piemēram, Francijā un Vācijā no Krievijas, no Padomju Savienības, ir ieceļojuši vairāk pilsoņu, nekā ir Latvijā, taču tur, ziniet, nav nevienas krievu skolas. Krievijas Ārlietu ministrija nav iesniegusi nevienu protestu Francijai, nevienu protestu Vācijai par to. Vai viņi Parīzē pieprasa augstskolas, kurās mācības notiek krievu valodā? Vai viņi tur pieprasa krievu vidusskolas? Taču tajā pašā laikā politiski no Maskavas tiek šeit organizētas demonstrācijas: 40% mācību dzimtajā valodā vidusskolās - tas joprojām ir viņiem par maz. Es domāju, ka, ja vēlētājiem tas tiks izskaidrots skaidri un gaiši, tad 90% nobalsos par iestāšanos Eiropas Savienībā. Un pēdējais. Par referendumu Eiropas Savienības konstitūcijas sakarā. Es domāju, ka pati šī konstitūcija ir pat svarīgāka nekā šis referendums, kas būs tagad rudenī. Jo, neatkarīgi no tā, vai mēs iestāsimies vai neiestāsimies Eiropas Savienībā, 70% Latvijas eksporta tik un tā ies uz Eiropas Savienību. Bet uz kādu savienību - to gan noteiks šī Eiropas Savienības konstitūcija. Es domāju, ka šī konstitūcija steidzīgi ir jāiztulko latviešu valodā. Tulkošanas birojs varētu to izdarīt, lai mēs varētu izdalīt visām sabiedriskajām organizācijām, visiem mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem šo konstitūciju. Ir jāzina, vai Latvijas pilsoņus šī jaunā Eiropas Savienības konstitūcija apmierina. Es domāju, ka mums Latvijā līdzīgi Dānijai, Spānijai un Francijai drīzāk jau nu būtu jācīnās arī par šāda referenduma atbalstīšanu. Es gribu teikt, ka Eiropas Savienības konstitūcija būs vēl svarīgāks solis un atstās uz mūsu nākotni lielāku iespaidu nekā tikai mūsu balsojums šajā referendumā, kurš būs rudenī. Tā ir viena no pašām būtiskākajām lietām. Es nedzirdēju nevienu vārdu par to, ko valdība ir īsti izdarījusi. Ja jau mums ir Tulkošanas un terminoloģijas centrs, es labprāt dzirdētu kaut vai to, cik tad jaunvārdu ticis radīts, teiksim, biotehnoloģijās, nanotehnoloģijās, dažādās jaunajās datornozarēs. Angļu valodā, kā jūs zināt, parādās desmitiem un simtiem jaunu vārdu. Tātad: vai valdība novērtē to, kā Eiropas Savienība palielina latviešu valodas nozīmi? Latviešu valodai kļūstot par Eiropas Savienības oficiālo valodu, tiek dots milzīgs stimuls nacionālai attīstībai, milzīgs stimuls nacionālās valodas attīstībai. Lūk, visi šie jautājumi ir tie, kas absolūti nav ietverti šajā dokumentā. Es domāju, ka divi galvenie ir nacionālā drošība, attiecības ar Krieviju un, protams, ārpolitikas koncepcija, bez kuras mēs vispār neko te nevaram apspriest. Tas viss ir jāsagatavo ar steigu un kaut kad augusta beigās vēlreiz jāatgriežas pie šā dokumenta izskatīšanas. Pašreiz šis dokuments ir, manā izpratnē, jānoraida, jo tajā nav šo divu galveno sadaļu. Paldies par uzmanību.".
• 2003_05_29-seq40 language "lv".
• 2003_05_29-seq40 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q4294791.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q649.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q33.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q8889.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q39731.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q35.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q159.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q8436.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q15628977.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q4294480.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q90.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q142.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q796.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q183.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q15180.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q3154693.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q9005.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q8908.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q29.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q1757.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q3899540.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q1829.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q4131345.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q4129947.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q269.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q5753.
• 2003_05_29-seq40 mentions Q5764.