Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq32> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq32 type Speech.
• 2003_05_29-seq32 number "32".
• 2003_05_29-seq32 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq32 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq32 spokenAs 40.
• 2003_05_29-seq32 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Dārgie kolēģi un visi, kuri mūs šobrīd klausās! Kā jūs jau dzirdējāt, šorīt no rīta Saeimā bija svinīgs noskaņojums, tika teiktas runas un skanēja pat aplausi, kas Saeimā tik bieži neatgadās, bet tomēr mums šodien ir parasta darba diena, un mēs apspriežam valdības ziņojumu par paveikto un iecerēto Eiropas Savienības jautājumos. Vispirms es gribētu teikt dažus vārdus par pašu šo ziņojumu. Kā jūs redzat, ziņojums ir ļoti lakonisks, varētu pat teikt, ļoti sauss, tomēr aiz katra teikuma, aiz katras rindkopas, aiz katras sadaļas slēpjas milzīgs darbs. Milzīgs darbs, ko pēdējo gadu laikā ir paveikusi valdība, katrs tās dalībnieks, katrs ierēdnis, katrs konsultants, un milzīgs darbs, ko šajā pašā laikā ir paveikusi arī Saeima, un šim darbam ir reāls rezultāts. Neba jau šis dokuments, bet reāls rezultāts - tas, ka mēs jau praktiski esam sasnieguši vienu no saviem svarīgākajiem ārpolitikas mērķiem - iestāju Eiropas Savienībā. Protams, mums līdz tam ir ejams vēl zināms ceļš, bet tiešām ļoti daudz kas jau ir padarīts. Un jāsaka, ka, iespējams, padarīts ir pat vairāk, nekā šis dokuments, kuru mēs šodien apspriežam, spēj mums pastāstīt. Jāteic, ka, lasot šo dokumentu, es domāju, ka valdības paveiktais te ir atspoguļots pat vairāk nekā varbūt valdības iecerētais. Tomēr mēs šodien šeit dzirdējām gan Ministru prezidentu, gan arī ārlietu ministri, kuri mūs izsmeļoši informēja par to, kas tiek darīts arī stratēģiski šajos jautājumos. Arī finanšu ministra ziņojums katrā ziņā priecēja, jo tas ieviesa skaidrību daudzos jautājumos, kuri deputātos un arī iedzīvotājos radīja bažas, vai 800 miljoniem, ko mums trijos gados piedāvā Eiropa, tiks rasts arī līdzfinansējums Latvijā. Šodien mēs dzirdējām, ka šis līdzfinansējums tiks rasts, un dzirdējām arī to, kad un kā tas notiks. Tā ka katrā ziņā gribētos teikt, ka mūsu plāniem ir reāls pamats. Mazlietiņ par mūsu mērķiem un par nacionālajām interesēm. Dokumentā gan sākumā, gan beigās ir minēts, ka šīs nacionālās intereses ir jādefinē, bet tās patiesībā dokumentā lielā mērā jau ir definētas. Kādas tad ir mūsu nacionālās intereses? Šīs nacionālās intereses acīmredzot ir iedzīvotāju labklājība, drošības nodrošināšana, valodas nostiprināšana, valsts suverenitāte kā līdzeklis tam visam un, protams, arī nacionālās identitātes stiprināšana. Šeit mēs dzirdējām arī daudzas atziņas par to, kā vajadzētu sadarboties ar mazajām valstīm Eiropā. Manā skatījumā, tas ir ārkārtīgi svarīgs uzdevums, un jau tagad, runājot par to, es gribu uzsvērt, ka mums ar tagadējām Eiropas Savienības valstīm ir jāsadarbojas kā līdzīgam ar līdzīgu. Es esmu dzirdējusi ļoti daudzas vērā ņemamas atziņas, kas noteikti mums palīdzēs, veidojot arī pašiem savu politiku. Vēl nesen, viesojoties Luksemburgā un tiekoties ar Luksemburgas parlamentu un valdības vadītājiem, mēs pārrunājām, kā tāda maza valsts, kāda ir Luksemburga, ar 400 000 iedzīvotāju tomēr ir spējusi šajā laikā gan nostiprināt savu identitāti, gan arī valodu. Un mani pat mazliet pārsteidza tas - lai gan ne pārāk, jo principā tāda nojauta jau bija -, ka šīs valsts vadītāji teica, ka Luksemburga šajā laikā ir nostiprinājusi savu suverenitāti, ko daudzajās okupācijās, kuras Luksemburga ir pārdzīvojusi, kaut arī tā ir deklarējusi, ka tā ir bijusi neitrāla valsts, katrs no okupantiem ir paņēmis. Luksemburdzieši ir nostiprinājuši arī savu valodu, jo uzskata tieši tāpat kā mēs, ka viņu valoda - luksemburdziešu valoda (tāpat kā Latvijā - latviešu valoda) ir vienīgais integrācijas līdzeklis. Luksemburdzieši nebaidās no tā, ka katrs iebraucēja bērns no 3 gadu vecuma šajā valstī apgūs luksemburdziešu valodu, un tāpēc visi bērni, kas uzsāk skolas gaitas, savā starpā sarunājas tieši šajā valodā, kaut arī iedzīvotāju grupas ir dažādas. Tātad tas ir labs paraugs, runājot par integrācijas un valodas nostiprināšanu Eiropas mazajās valstīs. Vienlaikus es gribētu minēt vēl arī tādu piemēru. Iebraucēji no Portugāles bija vēlējušies dibināt savu sporta klubu un spēlēt futbolu. Šis pasākums netika atļauts, jo valdība un pašvaldība uzskata, ka šis pasākums neveicina integrāciju. Tās uzsvēra: “Sportojiet kopā bez nacionālās izšķirības!” Protams, nacionālā kultūra tiek atbalstīta un tā arī netiek liegta, bet integrācija tiek ļoti, ļoti augsti vērtēta šajā valstī, un paši luksemburdzieši izlemj, kā šī integrācija būtu veicināma. Un šādas tikšanās, kad mēs kā līdzīgs ar līdzīgu apspriežam savas problēmas Eiropas Savienības ietvaros, protams, ir parasta lieta. Par ārlietu jautājumiem. Mēs savulaik vienojāmies ar ārlietu ministri, ka tiks atjaunota ārlietu koncepcija. Šī koncepcija ir jāatjauno tā vienkāršā iemesla dēļ, ka galvenie uzdevumi praktiski ir jau izpildīti. Es zinu, ka Ārlietu ministrija strādā pie jaunās ārlietu koncepcijas, un, tiklīdz būs pabeigta darba tehniskā puse, - ir saņemts tāds apsolījums, - šajā darbā iesaistīs arī mūs - Saeimas pārstāvjus, un es ceru, ka visdrīzākajā laikā mēs varēsim prezentēt mūsu jauno ārpolitikas koncepciju. Man liekas, ka to vajadzētu darīt pēc iespējas ātrāk, negaidot varbūt pat nākamā gada 1. janvāri. Mums varbūt nav vajadzīga fundamentāla koncepcija 20-30 gadiem, mēs varbūt varam izveidot starpkoncepciju, jo ārpolitikas jautājumi ir ļoti svarīgi. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti vai - vēl svarīgāk! - pašlaik atrodoties ceļā uz to, mums ir jāprecizē daudzas savas ārpolitiskās nostādnes. Par darbu Konventā. Konvents ir tas, kas faktiski parāda mūsu darbības nākotnes ainu, un, tiekoties ar Eiropas Savienības valstu vadītājiem, ar parlamenta ārlietu komisijām, es esmu saņēmusi apliecinājumu, ka Eiropas Savienības valstis, pirmkārt, vēlas mūs uzskatīt par līdztiesīgu partneri. Otrkārt, tās vēlas, lai mēs zinātu, kur mēs īsti esam iestājušies, - lai šie iestājas nosacījumi būtu skaidri. Treškārt, ir ļoti vienprātīgs uzskats, ka mums pašiem ir jāveido sava nākotne kopā kā līdztiesīgiem partneriem, nevis tagad kādā starpposmā kā, teiksim, pasīviem novērotājiem jāpieņem kaut kādi lēmumi, kurus mūsu vietā realizēs citi. Tāpēc ļoti svarīgi ir tas, ko minēja arī ārlietu ministre par mūsu līdztiesīgu darbību starpvaldību konferencē, un es zinu, ka šodien mani kolēģi no Konventa ziņos tieši par darbu Konventā, par to, kādas problēmas tur vēl ir palikušas un ko mēs acīmredzot centīsimies sasniegt. Par tautas nobalsošanu, kas ir paredzēta 20. septembrī. Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Man ir patiess prieks, ka arī valdība kā izrādās, šovasar neies atvaļinājumā, jo kā zināms, arī Saeimas deputātiem nav paredzams atvaļinājums. Tas nekad vasarā tā nav bijis, jo mums ir tikai starplaiks starp sesijām, un es varu pilnīgi droši teikt, ka mēs vasarā ļoti aktīvi strādāsim. Mēs tiksimies ar saviem vēlētājiem, tiksimies ar iedzīvotājiem un, protams, skaidrosim tos jautājumus, kuri iedzīvotājiem ir palikuši neskaidri. Un, tā kā arī valdība sola mūs atbalstīt šajā grūtajā darbā, tas ir patiešām priecējoši. Mums ir, manā skatījumā, nopietni darbi veicami vēl arī tajā sakarībā, ka vēl joprojām mēs skaitāmies viena no pašām nabadzīgākajām Eiropas valstīm. Jo, kā mēs lasām ziņojumā, 33% iekšzemes kopprodukta… no vidējā nacionālā ienākuma Eiropas Savienībā - tas nav daudz. Taču es gribu uzsvērt to, ka, ja mēs neiestāsimies Eiropas Savienībā, tad varbūt pēc dažiem gadiem mums būs 34% vai varbūt 34,5%, bet varbūt vairs tikai 31% vai 30%. Ja mēs iestāsimies Eiropas Savienībā un tikai tad, ja mēs prasmīgi izmantosim tās iespējas, ko Eiropas Savienība piedāvā, būs iespējams sasniegt strauju ekonomikas pieaugumu un tuvoties Eiropas Savienības vidējam nacionālā ienākuma pieauguma līmenim. Tātad ļoti svarīgi ir atrast līdzfinansējumu šiem 800 miljoniem, ko Eiropas Savienība mums piedāvā tuvākajos trijos gados. Man gribētos, izmantojot to, ka šeit, iespējams, mani dzird Finanšu ministrijas pārstāvji, teikt, ka vajag apzināties to, ka Finanšu ministrija dokumentus, attīstības plānu raksta ne jau sev, ne jau valdībai, bet tam uzņēmējam, kurš ar to strādās. Tātad vajag nevis izvirzīt jaunas birokrātiskas prasības, bet palīdzēt, lai mums tiešām šie projekti būtu un lai mēs šos projektus varētu īstenot. Jo šie 800 miljoni, kas tādā veidā ieplūstu Latvijas Republikā, protams, dotu arī ļoti lielu ieguldījumu to nodokļu veidā, ko nomaksātu iedzīvotāji, uzņēmēji; nodokļu veidā šie līdzekļi nonāktu budžetā. Tas mums savukārt būtu jauns stimuls sociālās sfēras jautājumu risināšanai. Šodien šeit klāt ir arī labklājības ministre Staķes kundze, un es gribētu arī viņai adresēt dažus vārdus, jo viņai ir patiešām grūts uzdevums. Jo nav noslēpums, ka Eiropas Savienība, iespējams, izraisīs cenu pieaugumu valstī. Un mums vēl ir vairākas iedzīvotāju kategorijas, par kurām ir īpaši jādomā, - gan pensionāri, gan ģimenes ar bērniem. Tie ir cilvēki ar zemu ienākumu līmeni. Lai viņi arī justos komfortabli un labi šajā situācijā, ir nepieciešams noteikt mērķtiecīgu politiku, lai pārvarētu tās pārmaiņas, pielāgotos tām pārmaiņām, ko mums nesīs darbs un klātesamība Eiropas Savienībā. Nobeidzot savu uzstāšanos, es gribētu pateikt to, ka šis ir vēsturisks brīdis tādā ziņā, ka mums, kas esam valsts, kura izpilda un ievieš Eiropas Savienības norādījumus, ir radusies vēsturiska iespēja pašiem veidot Eiropas Savienību, veidot to tādu, lai katrs Latvijas iedzīvotājs justos labi un droši savā valstī. Paldies par uzmanību.".
• 2003_05_29-seq32 language "lv".
• 2003_05_29-seq32 speaker Inese_Vaidere-1952.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q822919.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q4294791.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q8436.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q32.
• 2003_05_29-seq32 mentions Q45.