Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq16> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq16 type Speech.
• 2003_05_29-seq16 number "16".
• 2003_05_29-seq16 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq16 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq16 spokenAs 40.
• 2003_05_29-seq16 spokenText "Augsti godātā Valsts prezidentes kundze! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Eiropas Savienība mums ir līdzeklis, nevis mērķis. Tāpēc iestāšanās līguma parakstīšana nenozīmē, ka būtu iestājies laiks, kad varam sākt atvilkt elpu. Ir sasniegts kārtējais etaps, kas prasa tālāku spēku mobilizāciju un uzkrātās pieredzes gudru izmantošanu. Kārtējais Eiropas Komisijas uzraudzības starpziņojums, kas publiskots 23. maijā un raksturo Eiropas Savienības kandidātvalstu spējas pildīt dalībvalstu saistības, rāda, ka Latvija tikai daļēji ir izpildījusi parakstītos solījumus. Ir jāveic darbs lielākajā daļā sarunu sadaļu, kā arī jāsaskaņo likumdošana. Atgādināšu, ka līdz šā gada 5. novembrim tiks sagatavots pēdējais Eiropas Komisijas uzraudzības ziņojums, kas rezumēs kandidātvalstu gatavību Eiropas Savienībai. Saeimas deleģētie novērotāji ir uzsākuši darbu Eiropas Parlamentā, un viņiem ir iespējas izteikties un tikt uzklausītiem komiteju sēdēs. Ar līdzīgām iespējām valdības pārstāvji piedalās Eiropas Komisijas un Eiropadomes darba grupās, vēstnieku sanāksmēs un Ministru padomē. Tas nav tikai treniņš, lai mēs labāk sagatavotos pilnvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā. Latvijai jau šobrīd ir dotas iespējas ietekmēt Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesu. Novērotāju darbs izvirza jaunas prasības valsts pārvaldes administrācijai. Katru nedēļu ministri dodas uz Eiropadomes sēdēm, kurās jau tagad ir iespējas aizstāvēt Latvijas intereses. Tāpēc svarīgi šīs intereses spēt formulēt un, protams, saskaņot ar Saeimu. Šis ir pēdējais laiks sākt pārdomāt, kā būtiski paaugstināt valsts administratīvo rīcībspēju, kuras vājumu nebeidz pārmest - tikai un vienīgi mūsu pašu interesēs - Eiropas Komisija. Vai mums ir skaidri nākamie soļi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un to pamatojums? Latvijas politikai Eiropas Savienībā jābūt precīzi formulētai un agresīvi realizētai. Pretējā gadījumā ieguvumi no Eiropas Savienības var izrādīties ierobežoti un reizēm arī pretrunīgi vērtējami. Jābūt skaidrībai, kuri jautājumi Latvijai ir paši nozīmīgākie, jo mums nepietiks resursu un politiskā svara, lai vienlīdz labi aizstāvētu savas intereses visās jomās. Vadoties no Latvijas skatījuma, Eiropas Savienības politikas jomas nosacīti varētu iedalīt šādās kategorijās: tādas, kuras mums ir interesantas un kurām Latvija varētu uzstāties kā viena no valstīm iniciatorēm (piemērs ir Eiropas Savienības un Ukrainas attiecības); tādas, kuras mums var radīt iespējamus apdraudējumus, tādēļ uzmanīgi jāseko visam, par ko šajās jomās tiek spriests (piemēram, jomas, kurās draud būtiski budžeta izdevumu pieaugumi, nodokļu sloga palielināšanās un tamlīdzīgi); iniciatīvas, kuras uzskatām par noraidāmām, un pārējās. Vai valdība šobrīd ir sagatavojusi iestrādes iniciatīvām Eiropas Savienībā? Eiropas Savienību mēs nevaram uzskatīt par pilnību, jo tā vēsturiski ir veidojusies, tās dalībvalstīm īstenojot savas intereses. Tātad Eiropas Savienība atbilst tās pašreizējo dalībvalstu interesēm, tautsaimniecības struktūrai un problēmu jomām. Latvijai, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, arī jāpielāgo Eiropas Savienība savām interesēm. Kas mums būtu jādara? Eiropas Savienības politikas izstrāde nav iespējama, neveidojot spēcīgu, labi atalgotu profesionāļu “kodolu”. Esmu pārliecināts, ka tam jāatrodas Ministru prezidenta vai īpaša ministra - Eiropas lietu ministra, kas ir Ministru prezidenta biedra statusā, - pakļautībā. Zemāks līmenis neļaus pietiekami efektīvi veikt starpinstitūciju koordināciju. Prakse rāda, ka to nevar veikt kāda no ministrijām, kas atbildīgas par sektoriālajām lietām. Tā, piemēram, Ārlietu ministrijas uzdevums, kura šobrīd veic starpinstitūciju koordināciju Eiropas Savienības integrācijas jautājumos, ir aizstāvēt Latvijas intereses Eiropas Savienībā, savlaicīgi brīdinot par iespējamām problēmām, un veikt aktīvu lobēšanas darbu dalībvalstīs. Divpusējās attiecības iegūs jaunu dimensiju, nepārtraukti noritēs starpvalstu dialogs par Eiropas Savienības jautājumiem. Valstī jāveicina pētnieciskā darbība, lai tiktu ģenerēts analītiskais materiāls un jaunas idejas. Šobrīd civildienests nespēj kompensēt šīs akadēmiskās bāzes trūkumu, un tam arī šis jautājums nav piekritīgs. Katram ir savi uzdevumi, nevar gaidīt, ka programmatiskas idejas radīsies valsts pārvaldes ikdienas darbībā. Ārlietu ministrijas ieviestais un uzsvērtais princips, ka katra ministrija atbild par savu sektoru, bet Ārlietu ministrija pilda tikai pastkastītes funkcijas, neveicina kopējas Eiropas Savienības politikas veidošanu. Atbildības dalīšana starp ministrijām tiktāl atslābina starpinstitūciju saikni, ka vairs nav atbildīgo par potenciālo iespēju un draudu novērtējumu. Tā mums Eiropas Komisija piedāvāja pārejas periodu attiecībā uz lauksaimniecības zemes tirdzniecību ārzemniekiem, redzēdama, ka Latvija paliek vienīgā kandidātvalsts, kas nav pieprasījusi minēto pārejas periodu. Nebija neviena, kas seko sarunu procesam un savlaicīgi izvirza šo prasību. Nogulējām cīniņu par balsu skaitu Eiropas Savienības Ministru padomē. Iespējams, ka par šo jautājumu varēsim diskutēt, kad Eiropas Savienība pārvērtēs balsu sadalījumu Padomē. Taču mums jāņem vērā tas fakts, ka, rēķinot katras valsts pilsoņu īpatsvaru Eiropas Savienības institūcijās, viens no kritērijiem ir balsu skaits Padomē. Un iespēja bez konkurences ar citām valstīm tikt pie savu cilvēku lobija Eiropas Savienības institūcijās tiek mums dota tikai vienreiz - Eiropas Savienībā iestājoties, pievienojoties tās dalībvalstīm. Mums jāizdara secinājumi no šīm kļūdām. Vai politiķi, ministri ir gatavi dalībai Eiropas Savienībā? Ministriem ir jārēķinās ar to, ka būs jāpiedalās Ministru padomes sēdēs reizēm pat vairākas reizes nedēļā. Ministriem jābūt tam gataviem, jāmāk veidot un uzturēt kontaktus ar saviem kolēģiem citās dalībvalstīs. Kļūstot par ministru Latvijā, politiķis automātiski nonāk Eiropas politiskajā apritē. Ministru prezidentam ir izšķiroša loma, lemjot par Eiropas Savienības turpmāko attīstību un izvirzot Latvijas intereses visaugstākajā politiskajā līmenī. Ja neliela Eiropas Savienības dalībvalsts vēlas sekmīgi aizstāvēt savas intereses, tās Ministru prezidentam jābūt aktīvam un Eiropā atpazīstamam politiķim. Somija un Dānija mums rāda labu piemēru. Saeimai būtiski jāpalielina Eiropas lietu komisijas administratīvās spējas, lai spētu sekmīgi analizēt Eiropas Savienības likumdošanas priekšlikumus, tādā veidā atbilstoši Saeimas kārtības rullim attīstot Saeimas spējas sadarboties un atbalstīt valdību Eiropas Savienības institūcijās un dot savu ieguldījumu Latvijas interešu definēšanā. Vēlos jūs informēt, ka nākamajam gadam Eiropas lietu komisija pieprasījusi papildus divas konsultantu vietas. Tālākais mērķis - tuvākajos divos gados panākt vismaz desmit labi sagatavotu speciālistu atbalstu komisijām. Pašreiz Eiropas lietu komisija sāk izskatīt Latvijas pozīcijas Eiropas Savienības Ministru padomē. Sākot ar rudeni, bijām iecerējuši Eiropas lietu komisijā izskatīt Latvijas pozīcijas pirms to paziņošanas Eiropas Savienības institūcijām. Ļoti apsveicama ir iekšlietu ministra Māra Gulbja un satiksmes ministra Roberta Zīles iniciatīva uzsākt Eiropas lietu komisijas iepazīstināšanu ar Latvijas pozīcijām jau pirms to izskatīšanas Eiropas Savienības Ministru padomes sēdēs. Es domāju, ka šis ir labs signāls, kas vieš cerības, ka Saeima un valdība spēs sekmīgi sadarboties, lai spētu risināt tos šobrīd vēl grūti apjaušamos uzdevumus, kas mūs gaida Eiropas Savienībā, par kuras likteni nākotnē būsim atbildīgi arī mēs. Paldies par uzmanību.".
• 2003_05_29-seq16 language "lv".
• 2003_05_29-seq16 speaker Guntars_Krasts-1957.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q822919.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q33.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q8889.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q35.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q15628977.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q8880.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q212.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q20401498.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q7344798.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q966912.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q18057104.
• 2003_05_29-seq16 mentions Q8886.