Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2003_05_29-seq14> ?p ?o. }

• 2003_05_29-seq14 type Speech.
• 2003_05_29-seq14 number "14".
• 2003_05_29-seq14 date "2003-05-29".
• 2003_05_29-seq14 isPartOf 2003_05_29.
• 2003_05_29-seq14 spokenAs 49.
• 2003_05_29-seq14 spokenText "Godātie deputāti! Par Eiropas Savienības finansiālajiem aspektiem. Tātad Kopenhāgenas sammita laikā 2002. gada 12. un 13. decembrī tika panākta vienošanās par to, kādi finanšu līdzekļi tiks piešķirti jaunajām dalībvalstīm, un par paplašināšanās finansiālo ietvaru 2004. -2006. gadam. Tā ietvaros tika noteiktas saistību apropriācijas jeb Latvijai pieejamie līdzekļi, maksājumu apropriācijas jeb naudas plūsma maksājumos starp Latviju un Eiropas Savienību. Saistību apropriācijas parāda, kādā apmērā Latvija konkrētajā gadā var noslēgt līgumus konkrētām programmām vai projektiem, savukārt maksājumu apropriācijas ir maksājumiem rezervētie līdzekļi, tas ir, Eiropas Komisijas prognozes attiecībā uz faktisko maksājumu plūsmu. Latvija ir apliecinājusi gatavību līdz ar iestāšanās brīdi piedalīties Eiropas Savienības pašu resursu sistēmā saskaņā ar attiecīgo acquis. Pašu resursu maksājumus veido četri maksājumi: tradicionālie pašu resursi, PVN maksājums, NKP maksājums un Lielbritānijas atlaide. Dalībvalstis Komisijā ir vienojušās arī par svarīgākajiem pieņēmumiem, kas saistīti ar dalībvalstu iemaksām Eiropas Savienības budžetā, ar nacionālo kopieņēmumu un ar PVN bāzi. Balstoties uz šiem pieņēmumiem, Eiropas Komisija noteiks dalībvalstu iemaksas Eiropas Savienības budžetā. Latvija vienīgā no visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm ir panākusi savu aprēķinu izmantošanu attiecībā uz 2004. gada PVN bāzi, kuru mēs prognozējam ievērojami mazāku, nekā to ir darījusi Eiropas Komisija. Tādējādi Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības kandidātvalsts, kas sarunās ar Eiropas Komisiju faktiski ir panākusi mūsu valsts samazinātas iemaksas Eiropas Savienības budžetā 2004. gadā. Var cerēt, ka Latvijas iemaksas Eiropas Savienības budžetā 2004. gadā būs par aptuveni 2 miljoniem eiro mazākas nekā sākotnēji prognozētās. Precīzus skaitļus par Latvijas iemaksām Eiropas Savienības budžetā varēs uzzināt aptuveni šā gada vasarā, kad Eiropas Komisija būs veikusi savus aprēķinus. Latvija ir gatava jau no pirmās iestāšanās dienas Eiropas Savienībā iesaistīties Eiropas Kopienas ekonomiskās un sociālās izlīdzināšanas politikā un strādāt ar Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fondu. Jau ir noteiktas par Eiropas Savienības struktūrfondiem un kohēzijas fondu atbildīgās institūcijas. Laika periodā no 2004. līdz 2006. gadam jaunajām dalībvalstīm strukturālo instrumentu veidā kopumā būs pieejami pāri par 20 miljardiem eiro (rēķinot 1999. gada cenās), no kuriem aptuveni divas trešdaļas būs struktūrfondu līdzekļi un viena trešdaļa - kohēzijas fonda līdzekļi. Eiropas Savienības struktūrfondi ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības reģionālās politikas īstenošanas instrumentiem. Eiropas Savienības reģionālā politika ir viena no Eiropas Savienības kopējām politikām starpnacionālajā līmenī, kuras mērķis ir panākt dažādu Eiropas reģionu sociāli ekonomiskās attīstības līmeņu izlīdzināšanu un veicināt reģionu konkurētspēju Eiropas un globālajā mērogā. Visa Latvijas teritorija Eiropas Savienības struktūrfondu mērķu sadalījuma ziņā tiks pielīdzināta “mērķa-1” reģionam, tas ir, Eiropas Savienības struktūrfondu kontekstā šim mērķim atbilst NATS divu līmeņu reģioni, kuru IKP, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir zemāki par 75 procentiem no Eiropas Savienības dalībvalstu vidējā līmeņa. Šā “mērķa-1” reģiona teritorijā darbojas šādi Eiropas Savienības struktūrfondi: Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda vadības nodaļa un Zivsaimniecības vadīšanas finansēšanas instruments. Kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, arī Latvija pretendēs saņemt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus - finansējumu sociāli ekonomisko apstākļu izlīdzināšanai valstī. Finansējuma saņemšanai 2004. -2006. gadā bija nepieciešams sagatavot attīstības plānu, kurā ir ietverta Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kam būtu novirzāmi struktūrfondu līdzekļi. Attīstības plāns kalpos par projektu vienotajiem programmu dokumentiem, uz kuru pamata tiks piešķirts Eiropas Savienības finansējums un kurus vienpusēji apstiprinās Eiropas Komisija. Ministru kabinets šo attīstības plānu akceptēja 2003. gada 18. martā, un 19. martā tas tika iesniegts Eiropas Komisijā. Eiropas Komisija jau ir sniegusi pirmo vērtējumu par Latvijas attīstības plānu, un šajā vērtējumā mūsu iesniegtais attīstības plāns ir atzīts par ļoti labu, tāpēc ir paredzams, ka Latvija saņems finansējumu no visiem četriem iepriekš nosauktajiem Eiropas Savienības struktūrfondiem un turpinās saņemt pirmsiestāšanās palīdzību. Attīstības plānā iekļautās un Ministru kabineta apstiprinātās prioritātes ir šādas: līdzsvarotas attīstības veicināšana, uzņēmējdarbības un inovāciju veicināšana, cilvēkresursu attīstības un nodarbinātības veicināšana, kā arī lauksaimniecības un lauku attīstības veicināšana, ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības veicināšana un tehniskā līdzība. Un tagad pāriesim pie konkrētiem skaitļiem. Tātad kopumā Latvija laikposmā no 2004. un 2006. gadam saņems pāri par 1,1 miljardu eiro, to skaitā kopumā piešķirtie līdzekļi 2004. gadā būs 264 miljoni eiro, 2005. gadā - 402 miljoni eiro un 2006. gadā - 451 miljons eiro. Jāteic, ka šie ir tikai Eiropas Savienības līdzekļu piešķīrumi, kuri mums vēl būs jāpaņem konkrētu projektu, konkrētu uzdevumu veidā. Šo līdzekļu piešķīrums sadalās šādi: pirmsiestāšanās palīdzība, lauksaimniecības, strukturālās darbības, iekšējās politikas un papildu izdevumi, kā arī vienreizējie piešķīrumi. Latvijai Eiropas pašas resursu sistēmā 2004. gadā būs jāiemaksā 69 miljoni eiro, 2005. gadā - 107 miljoni eiro, 2006. gadā - 110 miljoni eiro. Tātad kopumā netto bilance par labu Latvijai 2004. gadā būs 195 miljoni eiro. 2005. gadā - 295 miljoni eiro un 2006. gadā - 341 miljoni eiro. Turklāt prognozējams, ka trīs gadu laikā mēs no Eiropas Savienības kopumā saņemsim par 831 miljonu eiro vairāk nekā iemaksāsim Eiropas Savienībā. Tagad par Eiropas Komisijas starpziņojumā minēto trūkumu novēršanu VID, konkrēti muitas, darbā. Saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām muitai ir jānodrošina savietojamība ar divām Eiropas Savienības sistēmām - integrēto tarifu vadības sistēmu un elektronisko tranzītu kontroles sistēmu. Tarifu vadības sistēma nozīmē, ka muitas precēm, kas tiek pārvietotas pāri Eiropas Savienības ārējai robežai, varēs piemērot vienotus Eiropas Savienības tarifus. Tranzītu sistēma savukārt nozīmē elektronisku tranzītu kontroli kravām, kuru pārvadāšanai tranzītā tiek formētas muitas deklarācijas. Tranzīta kravu kustība tiks kontrolēta gan tām kravām, kas šķērso Eiropas Savienības ārējo robežu un pārvietojas tranzītā uz kādu no Eiropas Savienības valstīm, gan kravām, kas pārvietojas Eiropas Savienības iekšienē no vienas valsts uz otru. Eiropas Savienība arī iepriekš ir paudusi savu neapmierinātību ar darbu iekavēšanu, kas lielākoties ir bijusi atkarīga no valsts atbalsta un budžeta līdzekļu piešķiršanas. Šā gada budžetā muitas sistēmas savietojamībai tika piešķirti 1,3 miljoni latu, kas ir pietiekami, lai sistēmas ieviestu. Cits jautājums - vai ārējo apstākļu ietekmē neaizkavēsies procedūras, kurām citās kandidātvalstīs sākotnēji tika atvēlēts krietni ilgāks termiņš. Visas šīs procedūras tika sāktas ar apmēram gadu ilgu novēlošanos. Tātad darbi būs jāveic ļoti saspringtā režīmā, taču pagaidām tie netiek kavēti, un jau jūlijā Eiropas Komisijas ekspertu monitoringa vizītes laikā ir plānots parādīt mūsu darba rezultātus. Muitai no 2004. gada 1. maija ir jābūt spējīgai strādāt ar abām sistēmām, tā ka šobrīd ir atlicis maz laika. Paralēli tam ir izsludinātas sistēmu darba nodrošināšanai nepieciešamās iepirkumu procedūras, tiek veikti tulkošanas, Eiropas Savienības likumdošanas izpētes un citi sagatavošanas darbi, tiek meklēti pagaidu risinājumi. Līdz 2003. gada decembrim muita nodrošinās pagaidu sistēmu ieviešanu un darbību, kas turpinās darboties arī pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, kamēr tiks iegādāts pilnīgi viss sistēmas nodrošināšanai paredzētais. Šāds pagaidu variants nozīmē Eiropas Savienības minimālo prasību nodrošināšanu un Latvijas muitas sistēmu atbilstību Eiropas Savienības standartiem, kas pēc tam tiks pilnveidots atbilstoši mūsu vajadzībām. Tad līdz nākamā gada 1. maijam mums būs iespējas novērst esošās kļūdas un nepilnības, jo pēc tam abas sistēmas būs saslēgtas vienotā Eiropas Savienības muitas informācijas sistēmu tīklā. Pagaidu sistēmu ieviešana ir iespējama, pateicoties sadarbībai ar ārvalstu partneriem, kuru jau gatavie sistēmu modeļi tiks ieviesti arī Latvijā, jo jūlijā muitas darba rezultātus novērtēs Eiropas Komisijas eksperti, kad viņiem tiks parādīts, kā Latvijas muitā jau tagad darbojas Briseles ieteiktās tranzītu programmas MCC risinājums. Tātad mums ir pamats domāt, ka muita nodrošinās savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmām un ka jau jūlijā Eiropas Komisija varēs novērtēt panākto progresu. Paldies par uzmanību!".
• 2003_05_29-seq14 language "lv".
• 2003_05_29-seq14 speaker Valdis_Dombrovskis-1971.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q211.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q193089.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q458.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q2167704.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q8880.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q23666.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q9005.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q1748.
• 2003_05_29-seq14 mentions Q15379125.